Mobilā versija
Brīdinājums -7.2°C
Austris
Pirmdiena, 22. janvāris, 2018
22. maijs, 2016
Drukāt

Vai valdības noteiktais minimālais skolēnu skaits vidusskolas klasē ir pamatots?

Foto: LETAFoto: LETA

Jaunjelgavas novada pašvaldība grasās vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt MK noteikumus, kas paredz minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai vidusskolā, kā arī visā vidusskolas posmā. Noteikumi stāsies spēkā jau septembrī un paredz, ka novadu izglītības iestādēs 10. klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 12 skolēniem vai vismaz 32 audzēkņiem visās vidusskolas klasēs kopā. Pilsētās un atsevišķos novados noteikts vēl lielāks minimālais skolēnu skaits.

 

Māris Justs, Varakļānu novada domes priekšsēdētājs: “Jāpiekrīt, ka sistēma nav izprotama, jo, no vienas puses, pašvaldībām ir tiesības lemt par skolām un nodrošināt tās ar nepieciešamo finansējumu, no otras puses, valsts iejaucas, nosakot kaut kādu minimālo skolēnu skaitu. Ja jau valdība vēlas iejaukties, tad lai ar saviem rīkojumiem arī slēdz skolas, jo bērnus piezīmēt klāt mēs nevaram – viņu ir tik, cik ir. Ieviešot šādu regulējumu, pazūd pašvaldības tiesības uzturēt skolu atbilstoši savām iespējām un vajadzībām. Tas ir diskriminējoši un nekorekti. Izglītības kvalitāte nav atkarīga no skolēnu skaita. Un, ja pašvaldība gatava par to maksāt, tad kāpēc gan vienā klasē nevarētu mācīt kaut vai piecus bērnus? Viss tiek virzīts uz to, lai izglītības iestādes koncentrētu lielo pilsētu tuvumā. Diemžēl visi noteikumi tiek veidoti, raugoties no Rīgas skatpunkta, kur problēmas ir pavisam citas. Šobrīd esošās normas mūsu novadu neietekmē, taču nākotnē pastāv iespēja, ka rodas problēmas ar vidusskolas nokomplektēšanu.”

 

Jānis Zuments, Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novadā jau vairāk nekā 70 gadus darbojas lauku internātvidusskola, un mūs arī dara bažīgus šāda skolēnu kvotu noteikšana no augšas. Valsts līdzekļu un reizēm arī politiskās gribas trūkuma dēļ nespēj pildīt savas funkcijas. Pēc būtības skolotāju algas būtu jāmaksā valstij. Pašreizējā finansējuma modeļa dēļ cieš skolas, kur ir mazāk skolēnu. Tāpēc nākas iesaistīties pašvaldībām. Taču mēs no tā nebaidāmies, bet uzskatām par savu pienākumu. Gan maksājam skolotājiem algas, gan ar Eiropas līdzfinansējuma projektiem esam izveidojuši lielisku infrastruktūras bāzi. Tāpēc tas būtu pilnīgs neprāts, balstoties tikai uz skolēnu skaitu, lemt par vidusskolas likvidēšanu. Pašvaldība ir gatava tajos gados, kad skolēnu ir mazāk, finansiāli nosegt trūkstošo skolēnu daļu. Es cienu Jaunjelgavas novada domes iniciatīvu un pieļauju, ka šai iniciatīvai būs sekotāji arī citās pašvaldībās. Šādus lēmumus vajadzētu pieņemt, izvērtējot reālo situāciju uz vietas novadu skolās. Ir taču jāņem vērā skolu infrastruktūras bāze, pedagogi, tradīcijas, sasniegumi.”

 

Ojārs Petrēvics, Durbes novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu pašvaldības viedoklis pēc būtības neatpaliek no valdības lēmuma, jo mūsu skolā pēdējos gados nav nevienas vidusskolas klases, un to nolēmām atvērt tikai tad, ja būs ne mazāk kā 10 potenciālie audzēkņi. Aprīkojums un pedagogi, lai mācītu vidusskolēnus, mums ir, tikai skolēnu trūkst. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka jauniešiem pēc vidusskolas būtu jāturpina mācības kādā profesionālajā skolā. Acīmredzot tam, ka izdevīgāk pēc pamatskolas apgūt kādu profesiju, piekrīt arī paši skolēni, jo no 11 bērniem, kas pabeigs devīto klasi, tikai viens izteicis vēlmi turpināt mācības vidusskolā. Vienlaikus saprotu Jaunjelgavas novadu, kam šie noteikumi varbūt ir izšķiroši, jo skolēnu skaits, iespējams, ir tikai nedaudz mazāks par minimālo. Manā izpratnē nav pareiza šāda valsts iejaukšanās. Būt vai nebūt vidusskolām – tas būtu jāatstāj pašvaldību ziņā. Tiesa, daudz vairāk es satraucos par to, ka skolas ar mazu skolēnu skaitu nevar saņemt Eiropas Savienības investīcijas, jo tas patiesi ir diskriminējoši.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Kura poga spēcīgāka?

Pāvests Francisks, šonedēļ dodoties uz vizīti Čīlē, sarunā ar žurnālistiem lidmašīnā paudis bažas par kodolkara izcelšanās iespēju pasaulē. “Es domāju, ka mēs esam uz pašas robežas,” pāvests sacīja reportieriem, atbildot uz jautājumu par kodolkara briesmām pēc Ziemeļkorejas nesenajiem raķešu un kodolieroču izmēģinājumiem un viltus trauksmes Havajās par raķešu uzbrukumu. “Es patiešām baidos no tā. Ar vienu incidentu pietiek, lai izraisītu lietas,” atzinis Francisks.

Jāpiebilst, ka Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns savā Jaungada uzrunā paziņoja, ka Ziemeļkoreja 2017. gadā pabeigusi kodolprogrammas izstrādi un tagad ķersies pie kodolieroču un raķešu masveida ražošanas. Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps janvāra pirmajās dienās tviterī ierakstījis: “Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns nupat paziņoja, ka “kodolpoga vienmēr atrodas uz viņa galda”. Kāds no viņa noplicinātā un bada novārdzinātā režīma, lūdzu, informējiet viņu, ka arī man ir kodolpoga, bet tā ir daudz lielāka & spēcīgāka nekā viņam, un mana poga darbojas!”

Vai deputātu Artusa Kaimiņa un Valda Kalnozola savstarpēja cīkstēšanās dara kaunu Saeimai?
Draugiem Facebook Twitter Google+