Mobilā versija
-1.9°C
Lidija, Lida
Pirmdiena, 16. janvāris, 2017
22. maijs, 2016
Drukāt

Vai valdības noteiktais minimālais skolēnu skaits vidusskolas klasē ir pamatots?

Foto: LETAFoto: LETA

Jaunjelgavas novada pašvaldība grasās vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt MK noteikumus, kas paredz minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai vidusskolā, kā arī visā vidusskolas posmā. Noteikumi stāsies spēkā jau septembrī un paredz, ka novadu izglītības iestādēs 10. klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 12 skolēniem vai vismaz 32 audzēkņiem visās vidusskolas klasēs kopā. Pilsētās un atsevišķos novados noteikts vēl lielāks minimālais skolēnu skaits.

 

Māris Justs, Varakļānu novada domes priekšsēdētājs: “Jāpiekrīt, ka sistēma nav izprotama, jo, no vienas puses, pašvaldībām ir tiesības lemt par skolām un nodrošināt tās ar nepieciešamo finansējumu, no otras puses, valsts iejaucas, nosakot kaut kādu minimālo skolēnu skaitu. Ja jau valdība vēlas iejaukties, tad lai ar saviem rīkojumiem arī slēdz skolas, jo bērnus piezīmēt klāt mēs nevaram – viņu ir tik, cik ir. Ieviešot šādu regulējumu, pazūd pašvaldības tiesības uzturēt skolu atbilstoši savām iespējām un vajadzībām. Tas ir diskriminējoši un nekorekti. Izglītības kvalitāte nav atkarīga no skolēnu skaita. Un, ja pašvaldība gatava par to maksāt, tad kāpēc gan vienā klasē nevarētu mācīt kaut vai piecus bērnus? Viss tiek virzīts uz to, lai izglītības iestādes koncentrētu lielo pilsētu tuvumā. Diemžēl visi noteikumi tiek veidoti, raugoties no Rīgas skatpunkta, kur problēmas ir pavisam citas. Šobrīd esošās normas mūsu novadu neietekmē, taču nākotnē pastāv iespēja, ka rodas problēmas ar vidusskolas nokomplektēšanu.”

 

Jānis Zuments, Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novadā jau vairāk nekā 70 gadus darbojas lauku internātvidusskola, un mūs arī dara bažīgus šāda skolēnu kvotu noteikšana no augšas. Valsts līdzekļu un reizēm arī politiskās gribas trūkuma dēļ nespēj pildīt savas funkcijas. Pēc būtības skolotāju algas būtu jāmaksā valstij. Pašreizējā finansējuma modeļa dēļ cieš skolas, kur ir mazāk skolēnu. Tāpēc nākas iesaistīties pašvaldībām. Taču mēs no tā nebaidāmies, bet uzskatām par savu pienākumu. Gan maksājam skolotājiem algas, gan ar Eiropas līdzfinansējuma projektiem esam izveidojuši lielisku infrastruktūras bāzi. Tāpēc tas būtu pilnīgs neprāts, balstoties tikai uz skolēnu skaitu, lemt par vidusskolas likvidēšanu. Pašvaldība ir gatava tajos gados, kad skolēnu ir mazāk, finansiāli nosegt trūkstošo skolēnu daļu. Es cienu Jaunjelgavas novada domes iniciatīvu un pieļauju, ka šai iniciatīvai būs sekotāji arī citās pašvaldībās. Šādus lēmumus vajadzētu pieņemt, izvērtējot reālo situāciju uz vietas novadu skolās. Ir taču jāņem vērā skolu infrastruktūras bāze, pedagogi, tradīcijas, sasniegumi.”

 

Ojārs Petrēvics, Durbes novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu pašvaldības viedoklis pēc būtības neatpaliek no valdības lēmuma, jo mūsu skolā pēdējos gados nav nevienas vidusskolas klases, un to nolēmām atvērt tikai tad, ja būs ne mazāk kā 10 potenciālie audzēkņi. Aprīkojums un pedagogi, lai mācītu vidusskolēnus, mums ir, tikai skolēnu trūkst. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka jauniešiem pēc vidusskolas būtu jāturpina mācības kādā profesionālajā skolā. Acīmredzot tam, ka izdevīgāk pēc pamatskolas apgūt kādu profesiju, piekrīt arī paši skolēni, jo no 11 bērniem, kas pabeigs devīto klasi, tikai viens izteicis vēlmi turpināt mācības vidusskolā. Vienlaikus saprotu Jaunjelgavas novadu, kam šie noteikumi varbūt ir izšķiroši, jo skolēnu skaits, iespējams, ir tikai nedaudz mazāks par minimālo. Manā izpratnē nav pareiza šāda valsts iejaukšanās. Būt vai nebūt vidusskolām – tas būtu jāatstāj pašvaldību ziņā. Tiesa, daudz vairāk es satraucos par to, ka skolas ar mazu skolēnu skaitu nevar saņemt Eiropas Savienības investīcijas, jo tas patiesi ir diskriminējoši.”

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Krievija šodien

Savā pirmajā pēcvēlēšanu preses konferencē šonedēļ arī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atzina, ka kiberuzbrukumos Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu kampaņas gaitā ir vainojama Krievija. Arī citās valstīs izskan bažas par Krievijas ietekmi nākotnē. “Izslēgt iespējamos Krievijas mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu procesu Zviedrijā nedrīkst,” tā par Zviedrijas premjerministra Stefana Lēvena paziņoto raksta lsm.lv. Komentējot Zviedrijas Ārpolitikas institūta pētījuma secinājumus par Krievijas dezinformācijas kampaņu, viņš norādījis, ka pirms 2018. gada vēlēšanām zviedru valdība kiberuzbrukumus uzskata par vienu no galvenajiem nacionālās drošības draudiem. Līdzīgas bažas vācu izdevumā “Tagesspiegel” paudusi arī autore Klaudija fon Zalcena, atgādinot, ka arī Vācijas federālais konstitūcijas aizsardzības dienests ir vērsies pie sabiedrības ar līdzīgiem brīdinājumiem. Kopīgi ar izlūkdienestiem ir izstrādāts ziņojums par Krievijas darbībām un ietekmi uz Vācijas politisko klimatu.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+