Mobilā versija
Brīdinājums +11.5°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
22. maijs, 2016
Drukāt

Vai valdības noteiktais minimālais skolēnu skaits vidusskolas klasē ir pamatots?

Foto: LETAFoto: LETA

Jaunjelgavas novada pašvaldība grasās vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt MK noteikumus, kas paredz minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai vidusskolā, kā arī visā vidusskolas posmā. Noteikumi stāsies spēkā jau septembrī un paredz, ka novadu izglītības iestādēs 10. klasi varēs atvērt ar ne mazāk kā 12 skolēniem vai vismaz 32 audzēkņiem visās vidusskolas klasēs kopā. Pilsētās un atsevišķos novados noteikts vēl lielāks minimālais skolēnu skaits.

 

Māris Justs, Varakļānu novada domes priekšsēdētājs: “Jāpiekrīt, ka sistēma nav izprotama, jo, no vienas puses, pašvaldībām ir tiesības lemt par skolām un nodrošināt tās ar nepieciešamo finansējumu, no otras puses, valsts iejaucas, nosakot kaut kādu minimālo skolēnu skaitu. Ja jau valdība vēlas iejaukties, tad lai ar saviem rīkojumiem arī slēdz skolas, jo bērnus piezīmēt klāt mēs nevaram – viņu ir tik, cik ir. Ieviešot šādu regulējumu, pazūd pašvaldības tiesības uzturēt skolu atbilstoši savām iespējām un vajadzībām. Tas ir diskriminējoši un nekorekti. Izglītības kvalitāte nav atkarīga no skolēnu skaita. Un, ja pašvaldība gatava par to maksāt, tad kāpēc gan vienā klasē nevarētu mācīt kaut vai piecus bērnus? Viss tiek virzīts uz to, lai izglītības iestādes koncentrētu lielo pilsētu tuvumā. Diemžēl visi noteikumi tiek veidoti, raugoties no Rīgas skatpunkta, kur problēmas ir pavisam citas. Šobrīd esošās normas mūsu novadu neietekmē, taču nākotnē pastāv iespēja, ka rodas problēmas ar vidusskolas nokomplektēšanu.”

 

Jānis Zuments, Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novadā jau vairāk nekā 70 gadus darbojas lauku internātvidusskola, un mūs arī dara bažīgus šāda skolēnu kvotu noteikšana no augšas. Valsts līdzekļu un reizēm arī politiskās gribas trūkuma dēļ nespēj pildīt savas funkcijas. Pēc būtības skolotāju algas būtu jāmaksā valstij. Pašreizējā finansējuma modeļa dēļ cieš skolas, kur ir mazāk skolēnu. Tāpēc nākas iesaistīties pašvaldībām. Taču mēs no tā nebaidāmies, bet uzskatām par savu pienākumu. Gan maksājam skolotājiem algas, gan ar Eiropas līdzfinansējuma projektiem esam izveidojuši lielisku infrastruktūras bāzi. Tāpēc tas būtu pilnīgs neprāts, balstoties tikai uz skolēnu skaitu, lemt par vidusskolas likvidēšanu. Pašvaldība ir gatava tajos gados, kad skolēnu ir mazāk, finansiāli nosegt trūkstošo skolēnu daļu. Es cienu Jaunjelgavas novada domes iniciatīvu un pieļauju, ka šai iniciatīvai būs sekotāji arī citās pašvaldībās. Šādus lēmumus vajadzētu pieņemt, izvērtējot reālo situāciju uz vietas novadu skolās. Ir taču jāņem vērā skolu infrastruktūras bāze, pedagogi, tradīcijas, sasniegumi.”

 

Ojārs Petrēvics, Durbes novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu pašvaldības viedoklis pēc būtības neatpaliek no valdības lēmuma, jo mūsu skolā pēdējos gados nav nevienas vidusskolas klases, un to nolēmām atvērt tikai tad, ja būs ne mazāk kā 10 potenciālie audzēkņi. Aprīkojums un pedagogi, lai mācītu vidusskolēnus, mums ir, tikai skolēnu trūkst. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka jauniešiem pēc vidusskolas būtu jāturpina mācības kādā profesionālajā skolā. Acīmredzot tam, ka izdevīgāk pēc pamatskolas apgūt kādu profesiju, piekrīt arī paši skolēni, jo no 11 bērniem, kas pabeigs devīto klasi, tikai viens izteicis vēlmi turpināt mācības vidusskolā. Vienlaikus saprotu Jaunjelgavas novadu, kam šie noteikumi varbūt ir izšķiroši, jo skolēnu skaits, iespējams, ir tikai nedaudz mazāks par minimālo. Manā izpratnē nav pareiza šāda valsts iejaukšanās. Būt vai nebūt vidusskolām – tas būtu jāatstāj pašvaldību ziņā. Tiesa, daudz vairāk es satraucos par to, ka skolas ar mazu skolēnu skaitu nevar saņemt Eiropas Savienības investīcijas, jo tas patiesi ir diskriminējoši.”

Pievienot komentāru

Harijs Tumans: Kā savaldīt "ciklopus" un pasargāt valsts intereses (6)Gaidot valsts simtgadi, dažādu šim svarīgajam notikumam veltīto pasākumu un ieceru saraksts kļūst aizvien garāks.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nepilsonijas pilsoņi

Saeima pagājšnedēļ noraidīja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegto likumprojektu, kas paredzēja vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu bērniem. Patlaban nepilsoņa statuss tiek piešķirts reti – 2016. gadā tikai 52 bērniem. Bet jau tagad nepilsoņu bērnam iegūt pilsonību ir vienkārši – uz dzimtsarakstu nodaļas darbinieka jautājumu, vai vecāki jaundzimušajam bērnam izvēlas Latvijas pilsonību, jāatbild ar “jā”. Tas tiek atzīmēts reģistrā un dzimšanas apliecību bērns uzreiz saņem ar Latvijas pilsonību. Tiem vecākiem, kas saka “nē”, vairākumā gadījumu noteicošā esot iespēja vieglāk ceļot uz Krieviju, jo nepilsoņiem nav vajadzīga vīza.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Egils Līcītis: Un visi raksta prezidentamBet tad uzrodas vēstuļu draugi, kurus Vējonis nemaz negrib par vēstuļu draugiem, un sarakstīšanās ar tādiem nedara godu augstiem amatvīriem.
Viss var būt taisnība, izņemot to, kas tiek drukāts (17)Sudrabas komisijā žurnālistu organizācijas viena otru apsmidzina ar indīgām ķimikālijām
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (96)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+