Latvijā
Izglītība

Bērnus skolo viduvējības? 16

Foto – Ieva Čīka/LETA

Latvijā par skolotājiem kļūst viduvēji vidusskolu absolventi vai pat tie, kam sekmes skolā bijušas vājas. Tā secinājuši Latvijas Bankas (LB) ekonomisti, analizējot datus par to, kā, absolvējot vidusskolu, centralizētos eksāmenus kārtojuši jaunie skolotāji, kuri tagad paši uzsākuši darbu skolā.

Šādus datus ekonomisti ieguvuši no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kurai tie, acīmredzot bija, bet netika pētīti un interpretēti.

Dati apkopoti, ņemot vērā eksāmenu rezultātus 2009. līdz 2013. gadā. Secināts, ka vairāk nekā puse – 52 procenti – skolotāju, kas vidusskolu absolvējuši šajā laika posmā, matemātikas eksāmenā ieguvuši kādu no zemākajiem līmeņiem – D, E vai pat F. Savukārt augstāko – A – līmeni eksāmenā bija ieguvuši vien trīs procenti tagadējo skolotāju. Atklāts arī, ka tie, kuri sevišķi vāji nokārtojuši fizikas eksāmenu, visbiežāk tagad strādā mazākās skolās, kurās ir līdz 300 skolēniem. Tikai 34 procenti jauniešu, kas eksāmenā saņēmuši zemākos vērtējumus, devušies strādāt uz lielajām skolām. Savukārt 63 procenti strādā mazajās skolās.

Šie dati tika prezentēti vakar notikušajā LB Tautsaimniecības konferencē “Izglītība: no viduvējības uz izcilību”. LB Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns jautāja: “Kā tas varēja gadīties, ka mūsu bērnus māca tie, kuri paši mācījušies viduvēji vai pat zem viduvējā?” Viņš pieļauj: tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc Latvijas skolēnu sniegums saskaņā ar Eiropas Attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) starptautiskā izglītības mērījuma PISA datiem ir ne tikai viduvējs, bet pat nedaudz zem OECD valstu vidējā līmeņa. Savukārt izcilo skolēnu īpatsvars ir krietni zem OECD vidējā līmeņa. Turklāt vidusskolas absolventu sekmes pasliktinās. Piemēram, 2012. gadā matemātikas eksāmenā tika sniegts 57,1 procents nepareizu atbilžu, bet šogad jau šādu atbilžu bija 65,2 procenti. LB ekonomisti secinājuši, ka labāki mācību sasniegumi ir lielajās skolās, kur parasti skolotājiem ir labāks atalgojums.

LB ekonomists Kristaps Svīķis papildina: pasaules labāko izglītības sistēmu, piemēram, Somijas un Singapūras, izpēte liecina, ka tur skolotāju izglītības programmās iestājas labākie vidusskolu absolventi. Tātad: ja skolotājs bijis ļoti sekmīgs skolēns, arī viņa audzēkņi tādi lielākoties būs.

Lai darbam skolām piesaistītu talantīgākos, nepieciešams, lai pedagogu algas būtu konkurētspējīgākas. Tādējādi bankas speciālisti nonākuši pie jau iepriekš dzirdētājiem secinājumiem: lai uzlabotu izglītības sistēmu, nepieciešams sakārtot skolu, jo sevišķi vidusskolu tīklu. Latvijā ir vismazākās vidusskolas starp visām OECD valstīm. Turklāt saskaņā ar 2014. gada datiem: skolotāju uz katriem simts skolēniem ir visvairāk šo valstu grupā. Tāpēc arī darba samaksa mūsu skolotājiem ir viszemākā ES valstīs.

M. Bitāns secinājis, ka IZM darbība vērsta uz to, lai īstenotu reformas, taču pretestība ir tik liela, ka tai nekas neizdodas. Tāpēc IZM būtu jādod lielāka vara: gan noteikt minimālo skolēnu skaitu, gan ietekmi uz skolu direktoru izvēli.

Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs savukārt secinājis: skolēnu sniegumu negatīvi ietekmē arī pedagogu vecums. Proti, jo skolā vairāk skolotāju pēc 45 gadu vecuma, jo tur ir mazāk skolēnu ar augsta līmeņa sasniegumiem.

 

Vai tiešām skolotāja profesiju apgūst tie, kas skolā slikti mācījušies?

Andris Kangro, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors: – Ja ņemam vidējo vērtējumu, kādu mūsu reflektanti saņēmuši centralizētajos eksāmenos, jāatzīst, ka tas tiešām nav tas augstākais. Cik zinu, mediķos, kā arī dažās sociālo zinātņu programmās, kur ir diezgan liels konkurss, stājas tie, kam eksāmenos bijis labāks sniegums. Taču tas ir vidējais vērtējums. Daļai mūsu reflektantu ir ļoti augsti rādītāji, bet daļai ļoti vāji. Protams, būtu labi, ja mēs kā Somijā varētu izvēlēties labākos no labākajiem. Šogad gan ieviesām pārrunas ar reflektantiem, lai noskaidrotu viņu motivāciju te mācīties, un dažus nepaņēmām tieši pārrunu rezultāta dēļ.

Jāsaka gan, ka ne visi viduvējo vidusskolu absolventi ir arī viduvēji studenti un skolotāji. Pirmkārt, vienmēr ir izaugsmes iespējas, otrkārt, ja kādam nav veicies matemātikā, tas nenozīmē, ka viņš nevar būt labs skolotājs, jo sevišķi citos mācību priekšmetos.

LA.lv