NEDĒĻAS FILMA: Kastīši 0
Kopš Tims Bērtons neglītus radījumus padarījis par zīmolu, ne viens vien animators iet viņa pēdās. Arī amerikāņu studija “Laika”, kur tapušas Oskaram nominētās filmas “Korelaina” un “Paranormans”, kā arī šīs nedēļas jaunums “Kastīši”, ko šogad izrādīja Venēcijā.
Sierburgas dzīves galvenais elements ir siers, kas teju vai padarīts par galveno vērtību, kā dēļ vispār ir vērts dzīvot. Un otrs, kas ļauj uz priekšu ritēt sierburgiešu dzīvēm, ir apzināti sētās bailes no kastīšiem. Kā vēsta leģenda, tās ir nešķīstas radības, kas kužinās pazemē un Sierburgas iedzīvotājiem laupa pašu dārgāko – sieru un mazus bērneļus. Pēc tam, kad jokainās valstiņas valdnieks devis akceptu kastīšu pilnīgai iznīdēšanai, pie darba ķeras Arčibalds Snečers ar savu neaptēsto komandu, taču viņš apzināti noklusē savas it kā cēlās darbības patiesos mērķus, kurus atklāt pa spēkam ir tikai vienam – puišelim Egam, kuru pirms daudziem gadiem nolaupīja kastīši un kurš nu nokļuvis divu tik atšķirīgu sabiedrību interešu krustpunktā.
Alana Šova romāns “Šeit būs monstri!” studijas “Laika” animatoru prātus urdījis jau kopš 2008. gada vasaras. Ilgi spriežot par animācijas tehniku, tika nolemts stāstu atklāt, pateicoties taustāmām lellēm un dekorācijām, kas ir ne vien ļoooti laikietilpīgi, bet arīdzan dārgi, tādējādi izlecot ne tikai no Holivudā valdošās tendences “ātrāk, lētāk, efektīvāk un pelnošāk”. Ticamāk, jau šīs tehnikas izmantotāji labi apzinās savu kaislību uz animāciju, lai nesūdzētos par ieguldīto darbu, ko gan, protams, var nolasīt katrā kadrā. Un “Laika” ciena “hand made” kvalitāti un savu attieksmi iekļauj arī “Kastīšu” beigu titros, un labā ziņa ir tāda, ka ne tikai studija vien novērtē filmu, kas tapusi, neizmantojot tikai datorgrafikas teju neierobežotās iespējas, jo “Kastīšu” virzienā raidītās slavas dziesmas gan akcentē kvalitatīvo sniegumu, gan norāda uz pārmērībām ar sižeta līniju risinājumiem, kas pēc būtības tik laikietilpīgā darbā nav īsti piedodams.
Vizuāli atgādinot vecās Eiropas mazmazītiņo un romantisko pilsētiņu apveidus, Sierburga ir gluži kā izkāpusi no Tima Bērtona klasiskās filmas “Murdziņš pirms Ziemassvētkiem”, un tā nudien nav vienīgā “Kastīšu” līdzība ar autorkino leģendas iedibināto groteski gotisko vizuālo stilu. Taču “laikieši” neiet tikai Bērtona pavadā – viņi brīvi izmanto arhetipus, lai uzbūvētu stāstu, izmanto arhetipiskus varoņus un attiecības tā izstāstīšanai un iebrauc arī dziļā mežā, ja tradicionāli animāciju uzskata par žanru, kas ienākumus sagādā, pateicoties bērnu auditorijai.
“Kastīšus” par šādu filmu nedrīkst uzskatīt. Pirmsskolas vecuma bērni var pārbīties ne pa jokam, arī saturiski ir vairākas līnijas, kas pašiem mazākajiem skatītājiem var šķist pārāk sarežģītas, taču šis nudien nav mudinājums šo leļļu animācijas filmu izslēgt no savas kino pieredzes. Gluži otrādi – kā spilgts autoranimācijas, nevis multeņu piemērs Holivudas komercializētajā un diezgan vienveidīgajā animācijas piedāvājumā “Kastīši” ir no plaukta “obligāti jānoskatās”, un šo zīmogu “Laikas” jaunākajai filmai uzspiež ne jau tikai atšķirīgums no meinstrīma.
UZZIŅA
“Kastīši”/”The Boxtrolls”
ASV, 2014.
Režisori: Grems Eneibls, Entonijs Stači.
Oriģinālvalodā lomas ieskaņojuši: Īzaks Hempsteds-Raits, Elle Faninga, Bens Kingslijs, Tonija Kolete, Džaredzs Hariss, Niks Frosts, Saimons Pegs; filma dublēta arī latviešu un krievu valodā.
No 24. oktobra “Kino Citadele”, “Cinamon”, “Multikino”, kā arī Siguldā, Cēsīs, Valmierā, Kuldīgā, Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī.
