Bērza tāss pret vēzi un vīrusiem 3
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (VKĶI) pētnieki šobrīd strādā pie tehnoloģiju izveides betulīna rūpnieciskai ražošanai. Tas veicinātu finiera ražošanas blakusprodukta bērza tāss izmantošanu. Patlaban bērza tāsi galvenokārt dedzina. Pētnieks, zinātņu doktors Aigars Pāže uzsver – VKĶI pētnieku izgudrotā betulīna izdalīšanas un apstrādes tehnoloģija ļauj radīt perspektīvu izejvielu dabiskās kosmētikas ražošanai, kas varētu vienlaikus aizstāt kaitīgos sintētiskos emulgatorus, konservantus un antioksidantus un tajā pašā laikā paātrināt ādas reģenerēšanās procesus.
Patlaban A. Pāže un citi pētnieki strādā pie AS “Latvijas finieris” projekta, kas paredz betulīna rūpnieciskās ražošanas izpēti. Pētījums ir sākts nesen, tāpēc ļoti būtisku rezultātu vēl nav. “Patlaban notiek iekārtu komplektēšana, izejvielas sagatavošana un raksturošana, lai noskaidrotu tehnoloģisko parametru robežas. Iecerētajam produktam paredzama augsta rentabilitāte, kas paaugstina pētījuma nākotnes perspektīvas un sociāli ekonomisko atdevi,” stāsta A. Pāže.
Izrādās, ka Latvijas āra bērzs jeb Betula pendula (Betulaceae dzimta), ziemeļu puslodē izplatītā lapu koku suga, ir īpašs. Bērza mizas ārējo balto daļu jeb tāsi daba Latvijas platuma grādos augošajiem bērziem ir radījusi unikālu. Latvijas bērza tāss satur augiem neparasti bioloģiski aktīvas vielas, kas veido aptuveni trešo daļu no bērza tāss masas. Latvijas bērza tāss ekstrakts sastāv no lupāna tipa pentacikliskajiem triterpēniem, pārsvarā betulīna un mazāk lupeola un betulīnskābes. Triterpēniem piemīt plašs bioloģiskās aktivitātes īpašību spektrs, kā arī dzīvo šūnu attīstību regulējošas īpašības, kas ādas ļaundabīgo audzēju pagriež pašiznīcināšanas virzienā, tāpēc tos aktīvi pēta jaunu zāļu radīšanai farmācijā (pret vīrusiem vai iekaisumiem, pret dažādām vēža formām, īpaši ādas vēzim – melanomai), pārtikas rūpniecībā (pārtikas bagātinātājs), kosmētikā (piemīt emulsificējošās, konservanta un antioksidanta īpašības vienlaikus) un citur. Iespējams, šiem savienojumiem unikālās īpašības dod to ķīmiskā līdzība ar cilvēku hormoniem, kas padara tos pilnīgi drošus saskarē ar tiem ikdienā.
Latvijas pētnieku rezultāti redzami jau patlaban – ir izveidota laboratorijas tehnoloģija, tomēr produktu var iegūt nelielos daudzumos, kas mērāms simtos gramu. Projekta mērķis ir attīstīt jaunu tehnoloģiju, nokomplektēt pilotiekārtu un pielāgot pilotiekārtas režīmus augstas pievienotās vērtības produkta bērza tāss ekstraktvielu (betulīna) iegūšanai rūpnieciskam līmenim kosmētikas tirgum. Projekta laikā (līdz 2018. gada decembrim) ir paredzēts veikt betulīna sastāva pētījumus atkarībā no izejmateriāla sagatavošanas metodikas, kā arī testēt betulīna ražošanas iekārtas.
Pēc tirgus izpētes, kā arī balstoties uz pētījuma rezultātiem, AS “Latvijas finieris” lems par papildu investīciju ieguldīšanu lielāka mēroga ražotnē, kuras apjoms būs atkarīgs no tirgus pieprasījuma.
Patlaban pasaulē bērza tāss ekstraktvielas jeb betulīnu lielā daudzumā ražo ASV, Ķīna, Čehija un Vācija. A. Pāže vērš uzmanību uz plašsaziņas līdzekļos vēstīto, ka Krievijas uzņēmēji nākamo gadu laikā cer kļūt par lielākajiem betulīna ražotājiem pasaulē, ražojot vairākus desmitus tonnu gadā. “Tas viss norāda uz ievērojamu pieprasījuma celšanos, kas nākotnē sekmēs strauju betulīna tirgus attīstību. Latvijai ir milzīgs potenciāls šādas ražošanas ieviešanai, tāpēc nepieciešams mērķtiecīgi to attīstīt, lai nākotnē kļūtu par perspektīvā betulīna tirgus dalībniekiem,” uzsver A. Pāže.
