Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. jūnijs, 2015
Drukāt

Bērziņš: izsūtījumu pārdzīvojušajiem dvēselē palikušas dziļas rētas (6)

Foto-LETAFoto-LETA

Valsts prezidents Andris Bērziņš uzrunā klātesošos pēc ziedu nolikšanas ceremonijas pie Brīvības pieminekļa, pieminot komunistiskās genocīda upurus.

Tiem, kas izsūtījumu pārdzīvoja un atgriezās, dvēselē palikušas dziļas rētas, uzrunā pie Brīvības pieminekļa Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Viņš norādīja, ka šodien mēs pieminam un cilvēcei atgādinām par to, kas notika pirms 74 gadiem.

“Tā bija vasaras nakts. Bez brīdinājuma uztrūcināti mājinieki, skaļas balsis, bērnu raudas, steidzīga mantu krāmēšana un garš ceļš lopu vagonos uz PSRS Tālajiem Austrumiem. Tā ārēji var raksturot 14. jūnija notikumus, bet to, kādas emocijas pārdzīvoja izsūtāmie, kas notika šo cilvēku domās un sirdīs, šodien uzzinām no atmiņu stāstiem. Pazemojums un izmisums mijās ar neziņu un bailēm par savējiem, par mīļajiem, par bērniem un sirmgalvjiem,” sacīja prezidents.

Bērziņš akcentēja, ka sieviešu, bērnu, gados veco cilvēku izsūtīšanu komunistiskā vara pamatoja ar ģimenes galvas arestu. Sievietes un bērnus nosūtīja uz kolhoziem Sibīrijā, vīriešus – uz GULAG nometnēm, kur ieslodzītajiem piesprieda labošanas darbus vai nāves sodu.

“Izsūtījumu upuri ir pārcietuši neiedomājamu necilvēcības paraugstundu – bez tiesas notiesāti, izturējuši badu, aukstumu, slimības, pieredzējuši tuvinieku nāvi, strādājuši vissmagākos darbus un uz mūžu iedragājuši savu veselību.  Izdzīvojušie deportētie dzimtenē varēja atgriezties tikai piecdesmito gadu beigās,” pauda Bērziņš.

Prezidents arī pauda, ka nekad no represētajiem nav izskanējis aicinājums ļaunu atdarīt ar ļaunu.

“Šādi piemiņas un atceres brīži liecina par sabiedrības spēju just līdzi un vienlaikus novērtēt to, cik dārga ir mūsu brīvība un neatkarība. Arī šodien, pulcējoties šeit, mēs varam droši sacīt, ka 1941. gada 14. jūnija notikumi nav aizmirsti, tos no tautas atmiņas nav izdzēsuši arī piecdesmit okupācijas gadi. Kopš 1987. gada 14. jūnija – šeit pie Brīvības pieminekļa notiek deportācijas upuru piemiņas brīži. Arī šodien esam sanākuši kopā, lai atceroties noliektu galvas, godinot izsūtījumā nogalināto un mirušo piemiņu, un būtu kopā ar visiem, kas izdzīvoja un atgriezās,” piebilda Bērziņš.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. … IR CITI PERSONIGI PIEDZIVOTI ATGADIJUMI, KAS DOTU PIERADIJUMUS PRETEJAM, KAS IZTEIKTS TIK LIKUMSAKARIGI … VP RUNA … KA … ‘ NEKAD NAV IZSKANEJIS NO REPRESETIEM AICINAJUMS LAUNU ATDARIT AR LAUNU …’ !

    … KAS PAR VEIKLU DEMAGOGIJU … ISTENIBAS PRIEKSA – KAS SPEJA TAD VAI SODIEN …. ?!!!!

    … KADI VEL DZIVO KA SEVIS SAGADATA PASAKA … !

  2. …@ pratam neaptverami …. TIESAM … latviesu tikumiba uzaugusam cilvekam, sis piedzivotas II Pasaules kara mezonibas un negelibas bija neizprotamas … tas bija svesas (kaut gan dazas jau IP.k. laika Bolseviku valdibas pielietotas )… ienestas no talas Romas un Bizantijas varas pecteciem …

    … pasa gimenei izglabjoties no izsutijuma, bet redzot citu radu zelabas un no tam transformetas dusmas un naida, vareja labi izprast sada arprata rasto atgriebibas kari … ‘ar launu pret launu …’ jo vainigie tacu aimuka, lai atgrieztos velreiz … un 50 gadues turpinatu iznicinasanas politiku pret SENO DIEVA TAUTU … !!!

  3. PALDIES JUMS K-K!!!

  4. prātam neaptverami, Atbildēt

    ko bija jāpārdzīvo manai latviešu tautai un galvenais: PAR KO TO SODĪJA SVEŠA TAUTA PĒC SAVIEM LIKUMIEM, patvarīgi ienākot LATVIJĀ 1940.gadā??? KAS VIŅAI DEVA TĀDAS TIESĪBAS??? JĀ, svešie nezināja, KO IZVEST, bet kāpēc bija JĀPIESPIEŽ TO DARĪT SAVIEM BIEDRIEM…??? Mūsu ģimene nebija izvedamo sarakstā, jo vecāki bija amatnieki, un arī tuvos radus represijas neskāra, tādēļ to postu un sāpes lasu tikai memuāros, kas par tām šausmām dalās savās atmiņās!!! LASU UN RAUDU…. Tas NAV AIZMIRSTAMS… Šīm šausmām arī bija ATBILDE – brīvprātīga iešana leģionā 1943.gadā… NEVAJAG leģionāriem piesiet nezin ko, bet arī par viņiem RUNĀT PATIESĪBU!?! NEVAJAG VIŅUS VISU MŪŽU NONIEVĀT!!? Izlasiet Visvalža LĀČA grāmatu “Latviešu leģions” un tad runājiet, nelgas!!! Esmu dzimis pēc kara un tādēļ gribu zināt VISU PATIESĪBU no cilvēkiem, kuri šo karu izgājuši no sākuma līdz beigām!

  5. … Kamdel tad no miermiligas latviesu tautas atradas tik daudzi brivpratigie ATRIEBIBAI … kas vacu Sonderdienst vadiba pastradaja tikpat lidzigus varadarbus ka vinu piederigo bendes … !

    … To REPRESETO PSIHE, kuriem Laimes mate deva iespeju atgriezties vel OKUPETA Latvijas teritorija, bet KUR VEL VALDIJA SI NECILVECISKA VARAS SISTEMA, TIKA DEGRADETA LIDZ DZIVNIECISKAI …

    … TAD TIESAM … NO SIEM FIZISKI UN GARIGI IESPAIDOTIEM MOCEKLIEM … KO TAD VAREJA SAGAIDIT CITU KA TOTALU PADEVIBU … TALAKAI EKSISTENCEI …. UN TA NE PIKSTIENS …

    … VAI DISKRIMINACIJA PRET VINIEM NETURPINAJAS … PEC 1990. g. … KAS VEL DZILAK IESPAIDOJA SO CILVEKU GRIBU UN SPEJU BUT UN DARIT NORMALAS LIETAS, KA CILVECISKI PIEPRASIT GANDARIJUMU … VAI TO IZVEST PASIEM … !

    … BET VAI PATIESIBA NAV TA, KA TIE SAVA NESPEKA KA ARI PIEEJAS NESPEJA NEVAREJA ATRIEBTIES TIESI ..VAINIGAJIEM … PEC PERSONIGIEM PIEREDZEJUMIEM … !

    … KAMDEL LATVIETIM TIKA AIZLIEGTS DZIVOT PEC PASAULE PIENEMTA PRINCIPA : ‘ ACI PRET ACI, ZOBU PRET ZOBU … !

    … SIM VP IR RADIES PAVISAM PRETEJS UZSKATS PAR PATIESIBU, KA MAN … KAMDEL !

  6. … ‘ Prezidents ari pauda, ka NEKAD no REPRESETAJIEM nav izskanejis aicinajums launu atdarit ar launu … !

    … Milais VP, ludzu tacu apjedzi ko teiksi publiski … Cik tad no viniem speja pretoties …?! Cik no apcietinatiem izdevas izglabties, un ko tad darija tie kuri speja … ESI PALASIJIES MEMUAROS ?!

    … kAMDEL TAD NNo kurienes miermiliga latviesu tauta brivpratigi pieteicas ATRIEBIBAI

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (6)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+