Valsts prezidents Andris Bērziņš uzrunā klātesošos pēc ziedu nolikšanas ceremonijas pie Brīvības pieminekļa, pieminot komunistiskās genocīda upurus.
Valsts prezidents Andris Bērziņš uzrunā klātesošos pēc ziedu nolikšanas ceremonijas pie Brīvības pieminekļa, pieminot komunistiskās genocīda upurus.
Foto-LETA

Bērziņš: izsūtījumu pārdzīvojušajiem dvēselē palikušas dziļas rētas 6

Tiem, kas izsūtījumu pārdzīvoja un atgriezās, dvēselē palikušas dziļas rētas, uzrunā pie Brīvības pieminekļa Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Viņš norādīja, ka šodien mēs pieminam un cilvēcei atgādinām par to, kas notika pirms 74 gadiem.

“Tā bija vasaras nakts. Bez brīdinājuma uztrūcināti mājinieki, skaļas balsis, bērnu raudas, steidzīga mantu krāmēšana un garš ceļš lopu vagonos uz PSRS Tālajiem Austrumiem. Tā ārēji var raksturot 14. jūnija notikumus, bet to, kādas emocijas pārdzīvoja izsūtāmie, kas notika šo cilvēku domās un sirdīs, šodien uzzinām no atmiņu stāstiem. Pazemojums un izmisums mijās ar neziņu un bailēm par savējiem, par mīļajiem, par bērniem un sirmgalvjiem,” sacīja prezidents.

CITI ŠOBRĪD LASA

Bērziņš akcentēja, ka sieviešu, bērnu, gados veco cilvēku izsūtīšanu komunistiskā vara pamatoja ar ģimenes galvas arestu. Sievietes un bērnus nosūtīja uz kolhoziem Sibīrijā, vīriešus – uz GULAG nometnēm, kur ieslodzītajiem piesprieda labošanas darbus vai nāves sodu.

“Izsūtījumu upuri ir pārcietuši neiedomājamu necilvēcības paraugstundu – bez tiesas notiesāti, izturējuši badu, aukstumu, slimības, pieredzējuši tuvinieku nāvi, strādājuši vissmagākos darbus un uz mūžu iedragājuši savu veselību.  Izdzīvojušie deportētie dzimtenē varēja atgriezties tikai piecdesmito gadu beigās,” pauda Bērziņš.

Prezidents arī pauda, ka nekad no represētajiem nav izskanējis aicinājums ļaunu atdarīt ar ļaunu.

“Šādi piemiņas un atceres brīži liecina par sabiedrības spēju just līdzi un vienlaikus novērtēt to, cik dārga ir mūsu brīvība un neatkarība. Arī šodien, pulcējoties šeit, mēs varam droši sacīt, ka 1941. gada 14. jūnija notikumi nav aizmirsti, tos no tautas atmiņas nav izdzēsuši arī piecdesmit okupācijas gadi. Kopš 1987. gada 14. jūnija – šeit pie Brīvības pieminekļa notiek deportācijas upuru piemiņas brīži. Arī šodien esam sanākuši kopā, lai atceroties noliektu galvas, godinot izsūtījumā nogalināto un mirušo piemiņu, un būtu kopā ar visiem, kas izdzīvoja un atgriezās,” piebilda Bērziņš.