Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. novembris, 2012
Drukāt

Bērziņš: Prezidenta pilnvaras nav jāpaplašina

Foto - LETAFoto - LETA

Satversme Valsts prezidentam ir devusi pietiekamas pilnvaras un to paplašināšana nav nepieciešama, tās iespējams vien precizēt, šodien Latvijas Universitātē Valsts prezidenta institūcijas 90.gadadienai veltītajā starptautiskajā konferencē “Latvijas Valsts prezidenta institūcijas darbības izvērtēšana” sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Bērziņš skaidroja, ka Satversmē paredzētās prezidenta pilnvaras ir pietiekamas un tās nedrīkst paplašināt uz citu varu rēķina. Tādēļ pilnvaras iespējams vien precizēt. Pēc prezidenta teiktā, jāizvērtē “visi modeļi un iespējas” attiecībā uz Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību. Vienlaikus “vadonības gars un plašas pilnvaras” nav tas, uz ko būtu jātiecas.

Bērziņš uzsvēra, ka būtiskākais valsts varas mērķis ir veidot labāku Latvijas sabiedrību un tās nākotni. “Latvijas Valsts prezidenta institūcija ir daļa no šī mērķa sasniegšanas,” uzsvēra Valsts prezidents.

Arī eksprezidents Guntis Ulmanis sliecās atbalstīt viedokli, ka Satversmē paredzētā varas institūciju proporcija ir pietiekami sabalansēta. “Iejaukšanās [varas līdzsvarā] var nest neparedzētas sekas,” brīdināja bijušais prezidents.

Ulmanis arī uzsvēra savulaik ļoti ciešo sadarbību starp trīs Baltijas valstu prezidentiem, jo šodien šķistu dīvaini, ka trīs kaimiņvalstu prezidenti tiktos katru mēnesi, sazvanītos katru otro, trešo dienu vai pat zvanītu viens otram divos naktī. “Toreiz mēs bijām tik cieši un praktiski veidojām nākotnes modeli, balstoties viens uz otru,” atminējās eksprezidents.

Savukārt eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga norādīja, ka Valsts prezidentam pieejamie varas instrumenti, salīdzinot ar likumdevēju un izpildvaru, ir ierobežoti, bet morālie pienākumi ir neierobežoti.

Viņa aicināja nenoniecināt Valsts prezidenta reprezentācijas funkciju, kas neesot kā “pasīva grozīšanās kā ķiparam leļļu teātrī”, bet gan aktīva līdzdalība nacionālo interešu nodrošināšanā. Papildus likumdošanas iniciatīvai un veto tiesībām prezidents ne tikai veic varas līdzsvarošanas lomu starp parlamentu un izpildvaru, bet ir arī pēdējais arbitrs, pie kā pilsonis var vērsties, kad neviens cits nevar palīdzēt.

“No prezidenta tiek gaidīts daudz,” uzsvēra Vīķe-Freiberga, bilstot, ka Valsts prezidenta lomas dziļākā jēga ir “stiprināt valstiskuma un patriotisma izjūtas visos iedzīvotājos – mazos un lielos”.

Savukārt eksprezidents Valdis Zatlers uzskata, ka atbilde uz to, kā vēlēt Valsts prezidentu, jādod valsts pilsoņiem, proti, viņiem jāizlemj, vai prezidenta izvēle jāuztic Saeimai vai pašiem jāsaka savs vārds. Lai arī Zatlers atzina, ka Satversmē paredzētais varas līdzsvars ir optimāls, tomēr, viņaprāt, būtu nepieciešamas jaunas nianses valdības ministru izraudzīšanās un apstiprināšanas kārtībā.

Vienlaikus Zatlers, balstoties uz savas prezidentūras pieredzi, atzina: “Tos varas instrumentus, kurus dod Satversme, var izmantot, lai efektīvi pārvarētu krīzes situācijas zemākos punktus.”

Jau ziņots, ka šodien Valsts prezidenta institūcijai Latvijā aprit 90 gadi – 1922.gada 14.novembrī Saeima par pirmo Latvijas prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti.

Par godu šim notikumam trešdien Latvijas Universitātes Mazajā aulā notiek starptautiska zinātniska konference “Latvijas Valsts prezidenta institūcijas darbības izvērtēšana”, kurā uzstājas ne tikai ārvalstu un vietējie eksperti, bet arī eksprezidenti – Ulmanis, Vīķe-Freiberga un Zatlers.

Konferencē eksperti spriedīs par Latvijas prezidentūru reģionālā kontekstā, Valsts prezidenta izraudzīšanās kārtību un praksi demokrātijas, publiskās atbildības un pārvaldības kvalitātes kontekstā, Valsts prezidenta institūtu starpkaru periodā un Valsts prezidenta ievēlēšanas reglamentēšanu.

Par savas valsts pieredzi stāstīs arī pārstāvji no Igaunijas, Lietuvas un Polijas. Savukārt jaunie eksperti spriedīs par Valsts prezidenta ietekmi tautsaimniecībā, labas pārvaldības principiem Valsts prezidenta darbībā un par Valsts prezidenta lomu Ministru prezidenta izvirzīšanā un apstiprināšanā pēc neatkarības atjaunošanas.

Konferences noslēguma uzrunas teiks Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas asociētā profesore Daina Bāra un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne Anita Rodiņa.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+