Besona kosmosa komikss 0
Divdesmit gados, kas pagājuši kopš Lika Besona lielās veiksmes “Piektais elements”, daudz kas ir mainījies. Ar visievērojamāko budžetu Francijas kino vēsturē viņš uz lielā ekrāna pārnesis komiksu “Valeriāns un tūkstoš planētu pilsēta”, pēc kura noskatīšanās nav vairs simtprocentīgas pārliecības, ka mīla pār pasauli valda un to arī izglābs.
“Piektā elementa” svars līdzinieču konkurencē nav izmērāms. Pirms 20 gadiem ar šo zinātniskās fantastiskas filmu francūzis Liks Besons lika uz mūžiem iegaumēt savu vārdu, jo, dažus gadus iepriekš ar krimināltrilleri “Leons” (1994) iecementējis savu vietu izklaides žanra autoru pulkā, viņš kala dzelzi, kamēr tā karsta, un, kā sejas izmantodams Brūsu Vilisu, Milu Jovoviču un Geriju Oldmenu, radīja vienu no nozīmīgākajām ne tikai dekādes, bet arī žanra lentēm. Nu, kad skatītāju acu priekšā zibējušas daudzas gan “Piektā elementa” līdzinieces, gan neskaitāmi kinematogrāfistu mēģinājumi apgūt kosmosu, izglābt Zemi un apdzīvot citas planētas, viņš, par iedvesmu ņēmis komiksu, kā režisors, scenārists un vēl arī producents radījis lenti “Valeriāns un tūkstoš planētu pilsēta”, kas Francijas kino vēsturē jau iegājusi kā ekrāna darbs, kura tapšanā ieguldīta vislielākā summa šīs valsts vēsturē – mazliet vairāk nekā 200 miljoni ASV dolāru. Jau šobrīd, kad filma nonākusi kinoteātros arī ASV, smuka zaļas naudas plūsma tek uz producentu kabatu pusi, kaut arī kinokritiķi ir neizpratnē par pārāko vienkāršotajiem filmas notikumiem, plāno scenāriju un aktieru sniegumu, taču vienā balsī slavē specefektus, kuru radīšanā jūtamas ietekmes gan no Džeimsa Kemerona “Avatara”, gan neskaitāmām “kosmosa” filmām.
Ir 28. gadsimts, un kosmosa pilsētā Alfa vienkopus dzīvo tūkstošiem dažādu iemītnieku no visdažādākajiem Visuma nostūriem. Labākas nākotnes vārdā viņi ir apvienojuši savas zināšanas, inteliģenci un kultūru, taču pēc ilgiem miera gadsimtiem Alfu pārņem neizskaidrojamu notikumu virkne, kas draud to pazudināt. Darbā tiek izsaukti aģenti Valeriāns un Lorelīna, un viņu piedzīvojumi, kā jau nojaušams, ir tas filmas notikumu dzinējs, kas divās stundās un 17 minūtēs ekrāna laika pārpildīts ar skriešanu, ķeršanu, izskaidrojumiem, nodevību un, protams, mīlestību. Taču Besons uz vecumu vairs netic, ka mīlestība glābs pasauli, – tādā gadījumā viņš arī lomas būtu uzticējis daudz ticamākiem aktieriem par Deinu Dehānu un no modeļu pasaules nākušo Karu Delaviņu. Viņš ironizē par “Made in China” jociņiem un sniedz savu artavu šīs vācelītes papildinājumam.
Negantākā kritika Lika Besona virzienā izteikta par banālo stāstu un notikumu paredzamību, plakanajiem varoņiem un seklajiem dialogiem, taču tas vienlaikus ir arī tas, ko pieprasa žanrs. Taču, neklausīdamies suņu rejās, Besons jau runā par turpinājumu. Tas gan taps vien tajā gadījumā, ja šīs filmas ieņēmumi sasniegs vismaz 250 miljonus dolāru, un vizuāli izteiksmīgs, saturiski nekaitīgs komikss to var izdarīt. Pateicoties vizuālajam noformējumam, “Valeriāns un tūkstoš planētu pilsēta” ir kinematogrāfiska izklaide, kas jāvērtē kinoteātrī, ne pat vislabāk aprīkotajā mājas kinozālē, tāpēc šo piedzīvojumu nevajag atlikt uz vēliem rudens vakariem, bet izdzīvot kādā lietainākā dienā pavisam drīz.
“Valeriāns un tūkstoš planētu pilsēta”/”Valérian et la Cité des mille planètes”
Francija, 2017.
Lomās: Deins Dehāns, Kara Delaviņa, Klaivs Ouens, Ītens Houks, Rutgers Hauers, Džons Gudmens, Rianna, Matjē Kasovics
No 28. jūlija “Kino Citadele”, “Cinamon”, “Multikino”, kā arī Ventspilī, Liepājā, Kuldīgā, Siguldā, Valmierā, Cēsīs, Madonā, Smiltenē, Rēzeknē un Daugavpilī
