Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. janvāris, 2014
Drukāt

Bet latviešu te maz…
 (3)

Kara_enciklopedija_4

Rīgas grāmatnīcu krievvalodīgās vēstures literatūras plauktos parādījusies šogad Maskavā iznākusī divsējumu enciklopēdija “Pirmais pasaules karš”.

Izdevējs – ar Krievijas prezidenta administrāciju saistītais Krievijas stratēģisko pētījumu institūts. Jā, tas pats, no kura 2009. gadā nākusi politoloģes Ludmilas Vorobjovas “Latvijas vēsture no Krievijas impērijas līdz PSRS” – grāmata, kura padomiskā stila un satura dēļ izraisīja sašutumu Latvijā. Tomēr šoreiz ir runa par visumā neitrālu izdevumu. Sastādītājs atkal nav akadēmisks vēsturnieks. Žurnālists ar vēsturnieka interesēm Konstantīns Zaļeskis Krievijā pazīstams kā vairāku ar Otrā pasaules kara vēsturi saistītu grāmatu autors. Konkrētais darbs pieteikts kā “uz šo brīdi pilnīgākais izziņas krājums par Krievijas armiju un Krievijas impērijas administratīvo aparātu tās pastāvēšanas pēdējā periodā” ar atrunu, ka personas, kas attiecas uz 1917. gada juku laikiem, pilnībā enciklopēdijā nav iekļautas. Darbs sadalīts tā, ka pirmajā sējumā meklējamas augstākās amatpersonas, kas piedalījušās impērijas pārvaldē, tajā skaitā militārajā, laikā no 1914. gada līdz 1917. gada februārim. Otrajā sējumā apkopotas personālijas, kas tajā laikā īstenoja Krievijas armijas vadību. Lielākoties tie ir ģenerāļi. Tas nozīmē, ka vairākkārtējo Latvijas kara ministru Dāvidu Sīmansonu (1857 – 1933), kurš ģenerālmajora pakāpi ieguva 1915. gadā, tur atradīsim, bet latviešiem svarīgos pulkvežus Jukumu Vācieti un Rūdolfu Bangerski ne. Samērā bieži gadās Baltijas izcelsmes personības ar nekrieviskiem vārdiem un uzvārdiem, piederīgas luterticībai, taču drīzāk ir runa par baltvāciešiem. Tajā pašā laikā valsts darbinieku sadaļā nav, piemēram, ne Krievijas Valsts domes deputāta Jāņa Goldmaņa, ne Jāņa Zālīša, kam nopelni latviešu strēlnieku bataljonu veidošanā.

Jāsaka, šī enciklopēdija ir tālu no pilnības, jo daudzām personībām nav norādītas dzimšanas vai miršanas vietas. Nereti, īpaši gadījumos, kad attiecīgais cilvēks pēc lielinieku apvērsuma emigrējis no Krievijas, trūkst pat nāves gada un datuma. Nemaz nerunājot par to, ka abos sējumos nav neviena foto.

Vai šī grāmata varētu noderēt par izziņas avotu vēsturniekam, kas interesējas par latviešu dalību Pirmajā pasaules karā? Stipri jāšaubās.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Nav slikti, nevienam krievam nebūs pamata latviešus apvainot pie dažāda lieluma pasauļu beigām. Ja nu krievi paši sagrāva savu impēriju, tad paši vainīgi.

  2. Nav ko lasīt visādu sēnalu literatūru. Rīgas stacijā ir grāmatnīca, kura piebāzta ar līdzīga satura sacerējumiem. Latviski grāmatu tur gandrīz nav. Latvijā izdotās slavina Krievijas impērijas un PSRS darbus Latvijas teritorijā.

    • Tā jau gadās, ar svešām spalvām lepojas. Viiss lielākais tapa, piesaistot imperijas centra darboņus. Kā impērija sagruva, tā palika tikai atmiņas par to un visi krievi aiziet minoritātē.

Draugiem Facebook Twitter Google+