Bet valodas izjūta protestē… 0
Mani interesē valodnieku viedoklis, vai latviešu valodā ir pieļaujami tagad bieži lietotie vārdu savienojumi “kultūras produkts”, “izglītības produkts” un “zinātnes produkts”. Valodas izjūta protestē. Jānis Zvaigzne, latviešu valodas skolotājs Litenē
“Nav noliedzams, ka vārds ir kļuvis par modes vārdu – klišeju, kad teju viss tiek dēvēts par produktu. Tamlīdzīgi vārdi ir arī “projekts”, “formāts”, “vīzija” u. c.,” atbild Latviešu valodas aģentūras valodas attīstības daļas lingviste Dite Liepa. Valodniece Ruta Veidemane par šādiem vārdiem teikusi: “Vārdam ir piešķirta ļoti plaša nozīme, ka patiesībā tas kļūst tukšs, jo laupa valodai spēju diferencēt dažādus jēdzienus. [..] Turklāt, uzsūcot sevī dažādas atšķirīgas nozīmes, tādi vārdi izstumj no aprites citus vārdus” (“Mērs, bilde un citi dažādu formātu projekti”// Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Nr. 2).
“Ar kādu nozīmi lietot savā leksikā vārdu “produkts”, ir katra valodas lietotāja izvēles (valodas izjūtas un gaumes) un valodas kultūras jautājums. Taču nepārprotami ir skaidrs, ka vārds “produkts” arvien vairāk nostiprinās publiskajā saziņā un mediju valodā,” komentē D. Liepa.
Uzziņa Vārda “produkts” skaidrojums
Vai jūs varētu runāt ar 90 cilvēkiem pēc kārtas? Pārspēts ilgākais interviju maratons pasaulē
FOTO. Noticis īpašs notikums Latvijas mūzikas ierakstu industrijā – pasniegti pirmie mūzikas ierakstu straumēšanas zelta un platīna sertifikāti
Kadžulis apgalvo, ka SAB par Kampara mēģinājumu ietekmēt Saeimas vēlēšanas divreiz ziņojis mutiski
1. Priekšmets, viela, ko iegūst cilvēka darba rezultātā. 2. Uzturlīdzeklis ēdiena gatavošanai. Izstrādājums, kas sagatavots ēšanai. 3. Ķīmiska viela, savienojums, kas veidojas no citām vielām, savienojumiem. 4. Apstākļu, vides iedarbības rezultāts, piemēram, teikumā: “Cilvēka rakstura īpašības var zināmā mērā uzlūkot par attiecīgā laikmeta produktiem.”
Pēc Latviešu literārās valodas vārdnīcas (www.tezaurs.lv/llvv) saīsinātā formā skaidro Dite Liepa. |
