Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
26. jūlijs, 2012
Drukāt

Bet valodas izjūta protestē…


Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Mani interesē valodnieku viedoklis, vai latviešu valodā ir pieļaujami tagad bieži lietotie vārdu savienojumi “kultūras produkts”, “izglītības produkts” un “zinātnes produkts”. Valodas izjūta protestē.
Jānis Zvaigzne,
latviešu valodas skolotājs Litenē


 

“Nav noliedzams, ka vārds ir kļuvis par modes vārdu – klišeju, kad teju viss tiek dēvēts par produktu. Tamlīdzīgi vārdi ir arī “projekts”, “formāts”, “vīzija” u. c.,” atbild Latviešu valodas aģentūras valodas attīstības daļas lingviste Dite Liepa. Valodniece Ruta Veidemane par šādiem vārdiem teikusi: “Vārdam ir piešķirta ļoti plaša nozīme, ka patiesībā tas kļūst tukšs, jo laupa valodai spēju diferencēt dažādus jēdzienus. [..] Turklāt, uzsūcot sevī dažādas atšķirīgas nozīmes, tādi vārdi izstumj no aprites citus vārdus” (“Mērs, bilde un citi dažādu formātu projekti”// Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Nr. 2).

“Ar kādu nozīmi lietot savā leksikā vārdu “produkts”, ir katra valodas lietotāja izvēles (valodas izjūtas un gaumes) un valodas kultūras jautājums. Taču nepārprotami ir skaidrs, ka vārds “produkts” arvien vairāk nostiprinās publiskajā saziņā un mediju valodā,” komentē D. Liepa.

 

Uzziņa

Vārda “produkts” skaidrojums

1. Priekšmets, viela, ko iegūst cilvēka darba rezultātā.

2. Uzturlīdzeklis ēdiena gatavošanai. Izstrādājums, kas sagatavots ēšanai.

3. Ķīmiska viela, savienojums, kas veidojas no citām vielām, savienojumiem.

4. Apstākļu, vides iedarbības rezultāts, piemēram, teikumā: “Cilvēka rakstura īpašības var zināmā mērā uzlūkot par attiecīgā laikmeta produktiem.”

 

Pēc Latviešu literārās valodas 
vārdnīcas (www.tezaurs.lv/llvv) 
saīsinātā formā skaidro Dite Liepa.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+