Kā mazināt bezdarbu Latgalē? Pašvaldību vadītāju idejas 1
Bezdarba līmenis valstī ir 8,1 procenta apmērā, bet Latgalē – 17,5 procenti. Šajā reģionā labākā darba tirgus situācija ir Daugavpils pilsētā un Ilūkstes un Vārkavas novadā, sliktākā – Viļānu, Zilupes un Kārsavas novadā. Saeimas Nodarbinātības apakškomisija aicina vairākas ministrijas – Ekonomikas, Labklājības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības – diskutēt un sagatavot konkrētus priekšlikumus situācijas uzlabošanai nodarbinātības jomā Latgalē.
Jānis Lāčplēsis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Diskusijas ir laba lieta, diemžēl izskatās, ka valsts varai vairāk patīk runāt, nevis darīt. Kurš gan nezina, cik ilgs un sarežģīts ceļš jānoiet no idejas un projekta pieteikuma brīža līdz būvdarbu sākšanai, taču pa šiem daudzajiem gadiem nekas būtiski nav mainījies. Mēs jau ilgāku laiku daudz pūļu esam veltījuši, piemēram, kvalitatīvi uzlabotai apbūvei Saules un Daugavas ielu krustojumā, lai varētu attīstīt vairākas jaunas izglītības programmas Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolā “Saules skola”, ieskaitot koka izstrādājumu dizaina un tekstilizstrādājumu dizaina programmas. Taču tikai nesen varējām sākt būvdarbus. Tuvākajā laikā gribam sākt būvdarbus vēl trijos objektos. Vai izdosies? Lai attīstītu ražošanu un mazinātu bezdarbu, mums ļoti vajadzīga reģionālā lidosta, diemžēl valsts to nav iekļāvusi savā redzeslokā, projekta attīstība joprojām ir tikai pašvaldības ziņā. Esam gatavi rīkoties, lai taptu mūsdienīga Daugavpils HES; jaunās tehnoloģijas un metodes ļautu nedarīt pāri dabai, turklāt spēkstacijas ūdenskrātuve dotu jaunus impulsus tūrisma attīstībai. Lieli projekti vajadzīgi ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Īpaši jūtīga tēma mums ir ārstu trūkums gan Daugavpils reģionālajā slimnīcā, gan Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Varam piešķirt dienesta dzīvokļus, problēmu nav, bet jaunie speciālisti vai nu paliek Rīgā, vai dodas uz ārzemēm, nav pienācīga valsts atbalsta, lai jaunos piesaistītu reģioniem.”
Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs: “2010. gadā mums bezdarbs sasniedza 23,5 procentus, tagad ir 15 procenti, bet vienalga kritums nav tāds, kādu gribējām. Kāpēc tā? Tāpēc, ka Rīga dzīvo uz reģionu rēķina. Valsts politika nav pietiekami akcentēta uz to, lai palielinātu reģionu pievilcību investoriem. Lai mazinātu bezdarbu, pašvaldībām ir risinājumi, valstij vajadzētu tikai ieklausīties un rīkoties, diemžēl nav dzirdīgu ausu. Tikai viens piemērs. Esmu ne reizi vien uzsvēris, ka Nodarbinātības valsts aģentūrai jāstrādā kopā ar uzņēmējiem, ka mūža izglītībai arī jābūt saistītai ar uzņēmējiem. Bet nē! Joprojām apmācām profesijās, kas nav pieprasītas. Kaut kā jau uzņēmēji savas problēmas risina, paši bezdarbnieki arī, bet kāda loma ir valstij? Ja nezina, ko darīt, tad var vispār nedarīt, vai tā? Labākajā gadījumā – tukši pļāpāt? Tad galvenais jautājums – bet varbūt apzināti tikai pļāpā? Lai novērstu uzmanību un neparādītu savu nezināšanu un nevarību. Ja patiešām gribētu ko darīt, tad izvirzītu konkrētu mērķi – reģionu attīstībai novirzīt tik un tik procentu no IKP, līdzīgi kā tas ir ar diviem procentiem valsts aizsardzībai.”
Anita Brakovska, Vārkavas novada domes priekšsēdētāja: “Zemnieki ir mūsu zelts, valstij viņi jāatbalsta. Daudz neprasām – lai palīdz atrast piena un gaļas noieta tirgus, mums ir jāslauc govis un jābaro gaļas lopi. Un lai būtu normālas piena, gaļas un graudu cenas. Vairāk mums neko nevajag. Mums ir darbīgas ģimenes, jaunie, kas nebaidās un turpina vecāku iesāktos darbus. Valsts spriedelē, ka jādabū atpakaļ uz ārzemēm aizbraukušie. Bet vispirms jārada normāli apstākļi tiem, kas strādā mūsu laukos un netaisās nekur mukt.”
Ināra Silicka, Kārsavas novada domes priekšsēdētāja: “Arī padomju laikā Latgale bija atpalicis reģions, bet tagad ar kļūdaino pabalstu politiku panākts, ka latviskais darba tikums ir zudis. Bezdarbs novadā 21 procents, bet zemnieki nevar atrast darbarokas. Un kļūda ir arī tā, ka valsts mērogā nerunā ne par darba tikumu, ne patriotismu.”
