Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. janvāris, 2015
Drukāt

Bet vezums nekust no vietas. Lasītājs par problēmām izglītības sistēmā

Foto - LETAFoto - LETA

Ilustratīvs attēls

Rakstu jums sakarā ar 11. klases skolnieka Valtera Dakšas rakstu “Uz skolu eju pēc prasmēm” (“LA”, 5.12. 2014.). Prieks par to, ka Valters drosmīgi un loģiski izklāsta tās problēmas mūsu pašreizējā izglītības sistēmā, kas prasās pēc steidzama risinājuma.

Lai celtne būtu stabila un droša, tai jāstāv uz stingriem pamatiem. Tieši tas pats ir ar skolēnu zināšanām. Pamatskolā ir jāieliek stingri pamati visam turpmākajam mācību procesam un attieksmei pret mācībām. Skolotāja uzdevums ir iemācīt bērnus mācīties un saprast, ko tas nozīmē. Izglītības ministre Mārīte Seile atzīst, ka kvalitatīvas izglītības galvenais garants ir skolotājs.

Ja no skolotāja tiek prasīts, ka mācību viela “jāizņem noteiktā termiņā”, tad zināšanu līmenis ir tāds, kādu to redzam lielākajā daļā jauniešu. Tā ir vislielākā kļūda mūsu valsts izglītības laukā – tādas ir manas domas, vērojot manu mazbērnu skolas gaitas. Bērni ir ar dažādām spējām apgūt un izprast uzdoto, bet tāpēc jau nevar viņiem “pārlēkt pāri” un mācību vielas apguvē iet tikai uz priekšu! Skolotājam ir jābūt pacietīgam un jāprot sarežģīto (ar ko pilnas mācību grāmatas) izskaidrot vienkārši un mazajam cilvēciņam saprotami.

Izglītības ministri nāk un iet, bet vezums nekust no vietas. Roberts Ķīlis, sākot darbu ministrijā, bija pilns enerģijas un apņēmības, arī jaunu ieceru viņam netrūka. Acīmredzot komunikācijas trūkums viņu atstāja vienu kaujas laukā pret veco, iesīkstējušo gvardi. Arī ministre Mārīte Seile saprot, kas notiek izglītības laukā, bet skolotāju algu jautājums kā svina mākonis nolaidās pār viņas galvu. Nu ierēdņu armija ilgāku laiku pētīs un spriedīs par algu aprēķiniem, bet mācību procesa sakārtošana pagaidīs…

Par mācību grāmatām. Pašreizējo mācību grāmatu satura izklāsts ir noziegums. Pie šāda slēdziena esmu nonākusi, palīdzot un mācoties līdzi saviem mazbērniem. Tāpēc neviens man neiestāstīs, ka tur viss ir kārtībā. Pat lasot 1. klases matemātikas grāmatu, ilgi lauzīju galvu, kā saprast uzdevumā prasīto. Iznākums – “man matemātika nepatīk”.

Visbeidzot par skolotāju algām. Nav vainīga Izglītības un zinātnes ministrija, ka laukos nav bērnu, ka vecākiem nav darba, ka jālikvidē skolas utt. Tad skolotājam kā sods ir maza alga. Kur te loģika? Bet, ja skolotājs māca latviešu, krievu vai angļu valodu, diezin vai viņš saņem mazu algu. To pašu var teikt par matemātikas un fizikas mācīšanu. Bet, ja pedagogs bērniem spēj mācīt tikai darbmācību vai zīmēšanu, saprotams, ka darba samaksa nebūs liela un par to nav iemesla apvainoties. Tādas ir manas domas par izglītības procesu mūsu valstī, konkrēti – pamatskolā.

Ministrei Mārītei Seilei novēlu pacietību un izturību šajā tik ļoti nepieciešamajā mācību procesa pārkārtošanā uz jauniem pamatiem!

Ar cieņu,

A. Ostrovska Tukumā

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+