Elvija Namsone pie betona maisītāja, kurā putots arī Elvijas pētījumam nepieciešamais betons.
Elvija Namsone pie betona maisītāja, kurā putots arī Elvijas pētījumam nepieciešamais betons.
Foto – Karīna Miezāja

Trīs māsas – būvnieces. RTU absolvente grib uzlabot putubetonu 2

“Esmu pieradusi sevi disciplinēt, atvēlēt laiku mācībām, kārtīgi visu pierakstīt lekcijās, apmeklēt tās visas un praktiskos darbus,” tā savu izcilo sekmju noslēpumu atklāj Elvija Namsone, viena no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) izcilākajām šā gada absolventēm. Elvija ar izcilību ieguvusi profesionālo maģistra grādu būvniecībā, tāpēc kopā ar citiem labākajiem RTU absolventiem iekļauta universitātes absolventu Zelta fondā. Tagad viņa sākusi studijas RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes doktorantūrā.

Reklāma
Reklāma

Trīs māsas – būvnieces

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Maģistrantūras studijās Elvijas vidējā atzīme bija ļoti augsta – 9,28 balles. Teicami aizstāvēts arī maģistra darbs “Mūsdienu tehnoloģiju putubetons ar porizētām pildvielām”. Elvija stāsta, ka jau kopš skolas gadiem cenšas mācīties čakli, tāpēc pie tik augsta pedagogu novērtējuma jau pieradusi. Viņa uzskata, ka vismaz būvniecības jomā studiju līmenis Latvijā ir gana augsts. “Man ir studiju biedri, kuri devušies studēt ārzemēs “Erasmus” studentu apmaiņas programmas ietvaros. Viņi secinājuši, ka ārvalstīs ir modernākas universitāšu ēkas un aparatūra, bet pats studiju saturs te tomēr esot labāks,” teic studente.

Kaut ierasts, ka būvniecībā pārsvarā strādā puiši, Elvija savā kursā nebūt nav bijusi vienīgā dāma. Meiteņu bijis gandrīz puse. Jāpiebilst, ka Elvijas vecākā māsa pirmā devusies studēt būvniecību uz RTU un arī šobrīd šajā fakultātē ir doktorante. Arī jaunākā māsa studē RTU, taču viņa apgūst tiltu un ceļu būvniecību. Visticamāk, visas trīs Namsones iedvesmojušās no ģimenes galvas – tēta, kurš strādā par būvdarbu vadītāju. “Mani ieinteresēja gan tēta pieredze šajā nozarē, gan arī māsas stāstītais par studijām fakultātē,” atzīst Elvija.

Ne tikai teorija

CITI ŠOBRĪD LASA

Izcilā studente stāsta, ka visgrūtākie mācību priekšmeti, studējot būvniecību, daudziem šķiet fizika un augstākā matemātika. Tāpēc studiju programmā ir gana liels studentu atbirums – daudzi pārbēg uz citām studiju programmām. No specializētajiem priekšmetiem grūtākā varētu būt būvmehānika. Savukārt visinteresantākais studiju kurss Elvijas skatījumā ir būvmateriālu un būvķīmijas iepazīšana. Šajos kursos bija ne tikai teorija, nācās strādāt arī laboratorijas darbus. Piemēram, pašiem jaukt dažādu būvniecībā izmantojamu vielu paraugus un tos testēt.

Arī citos studiju kursos bijis jāapgūst daudz praktisku lietu – piemēram, studiju kursā “Būvdarbu tehnoloģija un darba drošība” studentus veda ekskursijās uz būvlaukumiem, kā arī būvmateriālu ražošanas uzņēmumiem. Topošie būvnieki pat devās uz Zolitūdes traģēdijas vietu, kur viņi varēja apskatīt iebrukušo jumtu. Šīs vietas apmeklējums licis aizdomāties par to, cik atbildīgs ir būvnieku darbs. “Tāpat kā ārstu kļūdas, arī būvnieku neizdarības var radīt smagas sekas,” secinājusi Elvija.

Praksē gan Elvija būvlaukumā nav bijusi. Meitene ir savas dzimtās pilsētas Dobeles patriote, tāpēc prakses vietu meklējusi tuvu dzīvesvietai. To izdevies atrast pilsētas būvvaldē, kur pārsvarā bijis darbs “ar papīriem”. “Nevar teikt, ka man tas nepatika, tomēr pētniecība mani saista vairāk,” saka Elvija.

Būvniecības studiju programmā jāstudē ilgāk nekā daudzās citās. Tā kā tā ir profesionālā studiju pro­gramma, pamatstudijās jāmācās četrarpus gadus: četrus ilgst studijas un prakse, bet pēdējā pusgadā jāizstrādā inženierprojekts. Maģistra studijas gan ilgušas tikai vienu gadu. Tajās bija vairāk teorētiski studiju priekšmeti, kā arī bija jāizstrādā maģistra darbs. Elvija teic, ka maģistrantūrā nolēmusi studēt tāpēc, ka jau pēc pamatstudiju pabeigšanas izvirzījusi mērķi nākotnē studēt doktorantūrā. “Gribu tālāk attīstīties, pilnveidoties,” tā viņa pamato šo savu vēlmi.

Grib uzlabot putubetonu

Tieši putubetonu maģistra darbā pētījusi tāpēc, ka tas varētu būt perspektīvs būvniecības materiāls, ja vien pētnieki atrastu veidu, kā novērst dažas tā nepilnības. “Šobrīd celtniecībā bieži izmanto gāzbetonu. Taču šis materiāls jāapstrādā augstā temperatūrā autoklāvā, un tas ir gana sarežģīts un dārgs process,” klāsta Elvija. “Putubetonu būtu iespējams ražot ātrāk un vieglāk, to varētu ne tikai piegādāt būvlaukumiem bloku veidā, bet arī sajaukt uz vietas būvlaukumā un iepildīt, kur nepieciešams, kā arī betonēt grīdas, iepildīt jumtu pārsegumos. Putubetona izmantošana celtniecībā samazinātu ražošanas, transporta un būvdarbu izmaksas. Diemžēl, ja salīdzinām vienāda blīvuma gāzbetonu ar putubetonu, tad redzam, ka putubetonam ir mazāka izturība, turklāt žūstot tajā rodas plaisas. Es pētīju, kā šo problēmu novērst.”

Reklāma
Reklāma

Pētījuma laikā putubetona pamatmasai Elvija pievienoja dažādas piedevas vai pildvielas, piemēram, keramzīta un putustikla granulas. Dažādos putubetona veidus jaunā pētniece testēja, lai noskaidrotu, kāda ir to siltumvadība, izturība, vai masa sarūk žūšanas laikā utt. “Pierādīju: ja putubetonam pievienot pildvielas, tad tā īpašības uzlabojas,” skaidro Elvija, kura gatavo arī zinātnisku publikāciju par maģistra darbā atklāto. Savukārt, studējot doktorantūrā, Elvija pētīs, kā uzlabot porizēto keramiku, ko arī var izmantot būvniecībā, piemēram, siltumizolācijā.

Arī pēc studiju pabeigšanas meitene plāno strādāt pētniecībā, nevis būvlaukumā.

UZZIŅA

Pagājušajā nedēļā RTU paziņoja 2015./2016. studiju gada 70 izcilāko absolventu vārdus, kas iekļauti RTU Zelta fondā. RTU Zelta fonds izveidots, lai viņus cildinātu, informētu sabiedrību par viņu sasniegumiem un veicinātu absolventu karjeras izaugsmi. Veidojot Zelta fonda izlasi, tiek ņemta vērā ne tikai absolventa vidējā atzīme, bet arī studiju laikā veiktās sabiedriskās aktivitātes, panākumi zinātnē un sportā.