×
Mobilā versija
Brīdinājums -8.6°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
10. janvāris, 2018
Drukāt

Egils Līcītis: Bez bailēm par nākotni (5)

CenasRIMI01_DB_1

Cilvēki pielikuši mērkoku, vai vecais gads, tā vidēji ņemot, ir bijis labs vai štruntīgs. Varbūt kādam arī uzkritusi neraža un apgrūtinājumi, bet pa lielākai daļai Latvijas iedzīvotāji vienojušies uz optimisma skalas, ka 2017. bijis puslīdz ciešams materiālo apstākļu ziņā. Un Jaungadā izšautais salūts uzzied vēl krāšņāku raķešu uguņošanā, cik veiksmīgi zvaigznes sastājušās 2018. gadam, kad paredzami kudī straujāki uzlabojumi. Visa statistika, pētniecība, socioloģija un zinātniskā fantastika pierāda – tam, ka labāki laiki nav aiz kalniem, bez svārstīšanās tic 99 procenti respondentu, un saprātīgā administrācijas vadībā tiks nodrošināta tālāka aug-šupeja bez bailēm par nākotni. Tagadējā paaudze sagaidīs laikmetu, kad dzīvosim komunismā, matriarhātā, attīstītā skandināvu sociālismā vai tamlīdzīgā progresīvā valsts iekārtā.

Jau patlaban pēc neilga atšķirtības un atsaluma brīža uzticība valdībai atgriezusies, un ministri palīdzēs izrausties no nepatikšanām jebkurai katastrofu cietušai atpaliekošai nozarei vai atsevišķi ņemtam indivīdam. Piešķirot no rezerves fonda, izdalot no ietaupījumiem, tiks kompensēts ikkatrs iztrūkums. Ir simtprocentīga varbūtība, ka nabadzībai tuvākā pārskata periodā parādīs garu degunu un pat tam, kurš neticēja, ka jelkad dzīvē izsitīsies uz augšu, viss skatlogā redzamais būs pa kabatai. Savukārt labi pelnošā vidusšķirā balta nauda gāzīsies iekšā pa mājsaimniecības logiem un durvīm, un iekāps pat pa skursteni.

Jo, raugi, 2018. gadā darba darītājiem ārkārtīgi pacels atalgojumu – kā privātuzņēmumā, tā valsts sektorā. Algu pieaugums būs tik krass, ka ienākumus varēs lāpstot, ģimenēm iepirkšanās centra svētdienīgais apmeklējums šķitīs kā pastaiga ar maku pa paradīzi, un ikviens jēradvēsele, tāpat kā mūsu prezidents, atvaļinājumā atļausies atpūsties Šrilankā. Vēl esošo mazizmēra nevienlīdzību likvidēs sekmīgi un pareizā virzienā iedarbinātā nodokļu reforma un pārējie Ministru kabineta pieņemtie saistošie noteikumi. Jau padarītais ir augstas uzslavas cienīgs. Partijas cīnās un pārsola cita citu, sacenšoties, kurai būs rīcībā Ontūna Mazpusāna spalva, lai puķainā valodā attēlotu literāros iespaidus par dzīvi “pēc tam”, kad mūsu labklājība pacelsies zenītā, kad mūs aidā aizvizinās pāri ekvatoram ceļā uz leiputriju. Tagadnes galvenais uzdevums ir panākt, lai cilvēki neiekrīt vidēju ienākumu slazdā – lai saņem maksimumu un novērtē premjerministra, finanšu ministres un citu valdības paju turētāju sasniegumus par “Latvijas lepnuma” nominantiem 2018. gadā, protams, dāvājot uzticību arīdzan 13. Saeimas vēlēšanās.

Diemžēl dzīve mēdz izspēlēt ļaunus jokus ar pārmēru optimisma uzbangojumu, un ne viss glīti iecerētais piepildās. Mierīgāki notikumu vērotāji paskatās arī, tā teikt, no cita redzesleņķa un spilgtākā apgaismojumā. Milzīgo sajūsmu par palielinātām algām (kas vēl nav palielinātas) neizbēgami pavada uzlūkojums 2018. gada pārtikas preču un sadzīves pakalpojumu cenām. Tās gan ir eksponētas šiltītēs veikalu plauktos – jau sadārdzinātas! Kolosāli, ka pazemināts nodoklis zaļajiem zirnīšiem, bet vairāk jāmaksā par speķi, olām, fruktvaseri, schnaps, atvainojiet, arī par tualetes papīru. Arī par benzīnu, atkritumu izvešanu un nemaz nerunāsim par sviestu, kas kopš 2015. gada uzblīdis cenā par 177% – visvairāk Eiropā! Un kas vēl būs, kad beigsies ar Mamutu un Trakajām dienām, lielajām izpārdošanām un karstajiem piedāvājumiem maskētie pasākumi pircēju pievilināšanai janvārī? Pēc tam, cenas apskatot nevis ar rožainām saulesbrillēm, bet skaidri rādošām lasāmbrillēm, zināmam skaitam līdzpilsoņu liksies, ka sviests ir valdības gvelztais, un ne katram dzīve liksies avene un galds lašmaizītēm, kamambēriem noklāts. Drīzāk viens lieks eiro ir grūti aizsniedzams našķis. Sabiedrības priekšā nostāsies daudz feinākas dzīves celtnieki un nākotnes kalēji par līdzšinējās valdošās koalīcijas auniem un aitām. Tie gribēs nozvejot sev balsis ar negatīvismu un asu pašreizējās iekārtas kritiku. Kā kādreiz cēlās agrāko naudas noguldītāju un citu cietušo partija, būs nodokļu reformas upuru un inflācijas apzagto atbalsta partijas. Nav izslēgts, ka gūs masu atsaucību.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    kas arī bija jāpierāda.

  2. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. 5. pants šajā nozarē nedarbojas!

“Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai “AP” paziņoja, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Rimšēvičs šos apgalvojumus kategoriski noliedz un uzskata, ka Guseļņikovs šādi cenšas ietekmēt Latvijas valsti, lai panāktu savu uzvaru starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegtajā prasībā. Ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola otrdien pauda viedokli, ka AS “Norvik banka” vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskatāmas par provokāciju un vēršanos pret valsti. Vakar “Norvik banka” izplatīja paziņojumu, kurā raksta: “Mēs noteikti nevēršamies pret Latvijas valsti kopumā, mēs tikai gribam vienlīdzīgu attieksmi.”

Jāpiebilst, ka janvāra beigās par “Norvik bankas” padomes priekšsēdētāja vietnieku tika iecelts bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Paziņojumā presei viņš toreiz rakstīja: “Priecājos [..] atjaunot savas ilgstošās un spēcīgās saiknes ar Latviju. Es ceru, ka mana pieredze būs noderīga bankas attiecību veidošanā ar valsts pārvaldes iestādēm un stratēģiskās izaugsmes centienos Latvijā un Eiropas Savienībā.”

Vai esat labi sagatavojušies lielajam salam?
Draugiem Facebook Twitter Google+