Bez darba kļūst truls 0
Turpinām aptaujāt lasītājus, vai viņi piekrīt Pasaules bankas pētījumam, ka Latvijas iedzīvotāji nav atkarīgi no pabalstiem.
Dzidra, pensionāre Rīgā: “Manam krustdēlam, kas dzīvo Cēsīs, ir 55 gadi, viņš ilgstoši ir bez darba, arī invaliditātes grupa nav piešķirta, tādēļ viņš nesaņem nekādu pensiju, lai gan krustdēla veselība ir katastrofāli pasliktinājusies. Iestādēs atbildot, ka viņam ir augstākā izglītība un varot sev atrast sēdošu darbu. Bet darbu nav iespējams atrast, ja esi pirmspensijas vecumā. Tādēļ abi ar sievu iztiek ar simts latiem mēnesī, jo viņa dzīvesbiedrei neliela invaliditātes pensija pienākas. Nekādus sociālos pabalstus viņi sev nokārtot neprot. Kad krustdēls atbrauc ciemos, vienmēr cenšos izlīdzēt ar produktiem. Viņš var apēst puskukuli maizes uzreiz, jo burtiski badojas. Reālā dzīve ir daudz briesmīgāka nekā ierēdņu priekšstatos, un nav brīnums, ka tik daudzi cilvēki priekšlaikus mirst vai izdara pašnāvību. Nesaprotu, kam sniedz pabalstus, ja tos nemaksā šai ģimenei.”
Iveta Ziemele, strādā apdrošināšanas kompānijā: “Man pazīstams cilvēks izmantoja pabalstu sistēmu, kamēr atrada darbu, kurā var nopelnīt vairāk, nekā saņēma pabalstos. Diemžēl mūsu valstī ir arī darbavietas, kur algas maksā tikpat lielas, cik var saņemt pabalstos. Ar to gribu teikt, ka nevis jāsamazina pabalsti, bet jāceļ algu līmenis, lai cilvēki būtu ieinteresēti strādāt. Protams, ir ģimenes, kur pabalsti būtu jāsaņem ilglaicīgi, piemēram, ar bērniem invalīdiem, kur mātēm bērnu kopšana pielīdzināma darbam. Taču pārsvarā pabalstam jābūt īslaicīgam, lai cilvēks varētu izdzīvot, kamēr atrod darbu. Nedomāju, ka šo naudu tik daudzi izmanto ļaunprātīgi, kā mēdz stāstīt. No pabalstu summas bagāts nekļūsi.”
Harijs Stikāns, pensionārs Rīgā: “Ne es, ne mana ģimene pabalstus nekad nav prasījusi. Uzskatu, ka no pabalstiem var tikai izdzīvot, eksistēt, ne pilnvērtīgi dzīvot. Ja cilvēkiem būs izvēle – pelnīt normālu algu vai saņemt pabalstus –, vairākums izvēlēsies saņemt cilvēka cienīgu algu.”
Aivars Volcītis, ārsts: “Esmu mediķis un nevaru izpaust informāciju par saviem pacientiem, bet varu apstiprināt, ka viena daļa dzīvo no pabalstiem. Tā nav liela daļa, taču reāla, un laukos šādu cilvēku ir noteikti vairāk nekā Rīgā. Uzskatu, ka pabalsti būtu jāmaksā tikai bērniem un darba nespējīgiem vecīšiem, bet visiem pārējiem būtu vai nu jāstrādā, vai, lai cik tas ļauni skanētu, jāmirst badā. Tikai tā var atkal iemācīt strādāt.”
Sandra Susēja: “Es saskāros ar pabalstu saņēmējiem, astoņus gadus strādājot Nodarbinātības valsts aģentūrā. Cilvēki ir ļoti dažādi – vieni kaunas par trūcīgā statusu, otri iemanījušies šo sistēmu izmantot, saņemot gan sociālos, gan bezdarbnieka pabalstus. Pati biju lieciniece gadījumam, kad māte neļāva darbā iekārtoties dēlam, lai tikai varētu saņemt garantētā minimālā ienākuma pabalstu. Īpašs stāsts ir par pirmspensijas vecuma sievietēm, kurām bieži vairs nav apsviedības un izskata, lai startētu darba tirgū. Agrāk no pabalstiem pārsvarā dzīvoja cittautietes, pēdējā laikā arī latvietes saprot, ka no tiem iztikt vieglāk nekā meklēt darbu. Pabalsti gan ir minimāli, taču tos palielināt nevajadzētu, jo dzīvošana bez darba degradē cilvēku gan fiziski, gan garīgi. Viņš kļūst truls, jo zaudē darba iemaņas un saskari ar cilvēkiem.”
Pasaules bankas (PB) zinātniskais pētījums “Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?” atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji nav atkarīgi no pabalstiem un esošā pabalstu sistēma nemazina cilvēku vēlmi strādāt. Piemēram, pabalstu bezdarba gadījumā un arī GMI pabalstu nesaņem ļoti lielas iedzīvotāju grupas, bet tie, kas saņem, tikai īsu laiku.
Reklāma
PB uzskata, ka nākotnē Latvijā būtu vēlams palielināt atsevišķu pabalstu apjomu un to saņēmēju skaitu. Tikpat svarīgi gan būtu veicināt nodarbinātību, tāpēc kā vienu no risinājumiem viņi iesaka lielāku strādājošo ar zemiem ienākumiem atbalstu. PB eksperti norāda, ka prioritātei jābūt bez darba esošo cilvēku atgriešanai darba tirgū, tāpat būtiski ir uzlabot pirmspensijas vecuma cilvēku un jauniešu iekļaušanos darba tirgū. AVOTS: LETA |
