Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. oktobris, 2015
Drukāt

Bez darba Lielbritānijā nav ko meklēt (4)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Imigrācijas virsnieki arestējuši Rumānijas pilsoni Sautholas rajonā Londonā kādā no rīta reidiem, kura mērķis ir izskaust nelegālo uzturēšanos.

Pērn četri no desmit imigrantiem no ES valstīm jeb 63 000 cilvēku Lielbritānijā ieradās bez konkrētas darbavietas. Apvienotā Karaliste mēģina samazināt strauji augošo imigrāciju.

Jaunākie pētījumi liecina, ka visi iepriekšējie britu mēģinājumi samazināt strauji augošo imigrāciju ir cietuši neveiksmi un iebraucēju skaits no alianses valstīm ir līdz šim augstākais. Liela daļa Apvienotās Karalistes sabiedrības un politiķu norāda, ka vienīgā izeja, kā šo imigrācijas vilni apturēt, ir Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Negaidot referendumu par izstāšanos, valdošie politiķi ir nolēmuši izmantot citus resursus, lai samazinātu imigrāciju.

 

Iebraukšana – tikai ar darba līgumu kabatā

Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēza Meja ir pieprasījusi neielaist Lielbritānijā bezdarbniekus no ES dalībvalstīm, bloka migrācijas sistēmu raksturojot kā nefunkcionējošu, vēsta laikraksts “Daily Telegraph”. Ministre aicināja aliansi atteikties no darbaspēka pārvietošanās brīvības, pieprasot noteikt, ka valstī darba meklētāji var iebraukt tikai tad, ja viņiem ir noslēgts darba līgums.

Meja arī vēlas, lai ārvalstu studenti pēc augstskolu pabeigšanas tiktu izraidīti no Lielbritānijas, ja viņi nespēj atrast savam izglītības līmenim atbilstošu darbu. Lielbritānijas iekšlietu ministre arī kritizēja Šengenas līgumu, uzskatot, ka to migranti izmanto ļaunprātīgi. Pārvietošanās brīvība savā ieceres brīdī bija domāta kā brīva pārvietošanās uz darbu, nevis brīvība šķērsot robežas, lai meklētu darbu vai pieprasītu pabalstus. Taču pagājušajā gadā četri no desmit imigrantiem no Eiropas Savienības jeb 
63 000 cilvēku Lielbritānijā ieradās bez konkrētas darbavietas, laikrakstam norādīja ministre.

 

Nevar braukt uz šaubīgu apsolītu darbu

“LA” aptaujāto austrum­eiropiešu domas par Mejas teikto atšķiras. Bulgārs Todors, kurš Lielbritānijā ir nodzīvojis jau vairāk nekā desmit gadus, norāda, ka alianses bezdarbnieku neielaišana Lielbritānijā varētu samazināt to cilvēku skaitu, kuri vēlas braukt uz Apvienoto Karalisti, kā arī uzlabot valsts ekonomiku, jo valsts iedzīvotāji tad varēs pretendēt uz labākiem darbiem.

Savukārt polis Dareks, kurš Lielbritānijā dzīvo vairāk nekā astoņus gadus, asi kritizē Mejas teikto, norādot, ka viņas sacītais ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām. Viņaprāt, ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības strādāt un dzīvot kādā citā no alianses valstīm. Viņš arī uzsvēra, ka Lielbritānijai būtu jāpārdomā savi plāni, jo liela daļa britu pilsoņu arī dzīvo citās Eiropas Savienības valstīs, tad jau arī viņi būs jāsūta atpakaļ uz Apvienoto Karalisti, secina Dareks.

Dace no Latvijas, kura Lielbritānijā dzīvo jau vairāk nekā piecus gadus, uzskata, ka aizliegums nebūtu prātīgs, jo tas tikai vairotu dažādu aizdomīgu aģentūru rašanos, kas piedāvā atrast darbu Lielbritānijā, pirms cilvēks šeit ieradies. Jau tagad notiek dažādas cilvēku apkrāpšanas un cilvēki iekuļas nepatikšanās, jo īsti nezina, kur brauc un kam ir piekrituši, secina Dace. Lai atrastu darbu, viņa uzskata, ka tomēr vispirms ir jāierodas Lielbritānijā.

 

Briti grib ierobežot pārvietošanās brīvību

Britu premjerministrs Deivids Kemerons sola arvien aktīvāk rosināt ES amatpersonas mainīt alianses noteikumus, norādot uz brīvo eiropiešu pārvietošanos Eiropas Savienības iekšienē. Savukārt daudzi alianses politiķi jau ir izteikušies, ka šī jautājuma mainīšana būtu pretrunā ar sākotnējo Eiropas Savienības ideju.

Eiropas Komisijas starptautisko attiecību padomes vadītājs Madridē Hose Ignasio Torreblanka norādīja, ka Spānija arī ir piedzīvojusi lielu imigrantu pieplūdumu no Eiropas Savienības valstīm un tas nekad nav raisījis nekādas plašas diskusijas. Viņš kritizēja Lielbritāniju, norādot, ka Spānijas sabiedrība nesaprot, kādas ir Lielbritānijas problēmas un tiesiskie un juridiskie apsvērumi, kāpēc tā vēlas izstāties no Eiropas Savienības. Torreblanka arī norādīja, ka britu valdības izteikumi par imigrācijas politiku kļūst arvien ksenofobiskāki.

Britu premjerministrs Deivids Kemerons iepriekš arī norādījis, ka arvien vairāk samazinās vai pilnībā aizliegs dažādus pabal­stus un citu sociālo palīdzību austrumeiropiešiem, kas ir ieradušies Lielbritānijā, lai atturētu jauniebraucējus. Taču, kā norāda eksperti, pabalsti un sociālā palīdzība nav tas, kādēļ ik dienas Apvienotajā Karalistē ierodas tik daudz eiropiešu. Galvenais dzinējspēks ir valsts minimālā alga, kas ir vairākas reizes lielāka nekā daudzās Eiropas valstīs.

 

Vairāk ienes, nekā notērē

Iepriekš publicētajos jaunākajos britu imigrācijas statistikas pārvaldes datos secināts, ka lielākā daļa eiropiešu Lielbritānijā strādā algotu darbu un maksā valsts nodokļus, taču liela daļa no viņiem saņem minimālo algu, tāpēc arī valsts no viņiem saņem vairāk iesniegumu par sociālo pabalstu piešķiršanu. Statistikas pārvaldes amatpersonas norādīja, ka austrumeiropiešiem ir laba strādnieku reputācija, taču fakts, ka lielākā daļa no viņiem strādā mazkvalificētu darbu, liek uzdot jautājumu, kādu ieguvumu viņi sniedz britu ekonomikai. Taču, kā liecina Londonas universitātes koledžas pētījumi, eiropieši kopumā nes daudz lielāku ienesumu valsts budžetā, nekā viņi saņem valsts pabalstos. Pētījumā arī secināts, ka Lielbritānija ir līdere Eiropā, piesaistot augsti izglītotus un ar pieredzi bagātus cilvēkus no ES valstīm. Lielai daļai no atbraucējiem ir universitāšu diplomi, viņi ir gados jauni un enerģiski, tāpēc viņi arī patīk darba devējiem, liecina pētījums.

“LA” aptaujātie austrum­eiropieši visi vienprātīgi atzina, ka lielākā daļa no Lielbritānijā atbraukušajiem eiropiešiem ir ieradušies strādāt un nopelnīt, nevis pieprasīt no valsts sociālo palīdzību vai pabalstus. Bulgārs Todors atzina, ka visi viņa paziņas un draugi, kuri Lielbritānijā ir ieradušies no Bulgārijas, strādā un neviens no viņiem nesaņem nekādus sociālos pabalstus. Viņš norāda, ka šie pabalsti nav cilvēku mērķis, tie ir pārāk mazi un cilvēki nebūtu spējīgi par tiem izdzīvot. Latviete Dace atzīst, ka tieši austrumeiropieši ir tie, kas atbrauc uz Lielbritāniju, lai strādātu, nevis saņemtu pabalstus. Līdzīgās domās ir arī slovāks Dragomirs, kurš Lielbritānijā ir nodzīvojis vairāk nekā septiņus gadus. Viņaprāt, nav godīgi, ka britu valdība visus austrum­eiropiešus nostāda vienādā pozīcijā, lielākā daļa šeit atbraukušo eiropiešu cītīgi strādā, lai uzturētu savas ģimenes.

Kāda būtu imigrācijas politika, ja Lielbritānija izstātos no Eiropas Savienības? Oksfordas universitātes pētniece Madelīna Sumšona savā jaunākajā pētījumā secina, ka ir iespējamas divas varbūtības. Viena no tām būtu līdzīga līguma izstrādāšana, kāds patlaban ir Šveices un Norvēģijas gadījumā, taču arī tas paredz brīvu pārvietošanās brīvību Eiropā, kas ir noteikts kopējā ekonomikas sadarbības līgumā. Autore arī atzīst, ka šis variants Lielbritānijas imigrāciju varētu apturēt visai limitēti. Otrajā variantā visiem eiropiešiem, kuri vēlas strādāt Apvienotajā Karalistē, būtu jāpiesakās darba vīzai, līdzīgi kā tas patlaban ir jādara pilsoņiem no valstīm ārpus alianses. Sumšona sava pētījuma noslēgumā uzdod arī jautājumu, vai tikai ar izstāšanos no Eiropas Savienības būs pietiekami, lai britu valdība sasniegtu uzstādītos mērķus imigrantu skaita samazināšanā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. latvieši te strādā !
    kāpēc lai viņi pamesty darbu un skrietu uz lv nabadzību????

    • Pilnīgi piekrītu, ko viņi Latvijā darīs, papildinās bezdarbnieku rindas, vai strādās par minimālo algu kā vergi, ja Lielbritānijā var strādāt, dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, nevis tikai izdzīvot, savilkt galus.

  2. pamest to Šengenes zonu un ja vien iespējams, pamest to Eiropas savienību. Vismaz tā briti kaut cik būtu noteicēji paši savā valstī. Un varbūt vairāki tūkstoši latvieši tad meklētu parvērumu savā dzimtajā zemē.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+