Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. janvāris, 2014
Drukāt

No Satversmes preambulas projekta pazūd termins “valstsnācija” (14)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

“Prieks, ka mēs šodien diskutējām nevis par pēdējo dienu mediju virsrakstiem, bet par plašākiem jautājumiem,” “Vienotības” kongresa noslēgumā bija gandarīts partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars. Ar to tika attaisnota partiju sanāksmēm neierastā darba kārtība, kad pēc līderu uzrunām neseko partijas biedru debates, bet klātesošie sadalās “darba grupās” un šaurā lokā (30 – 40 cilvēki) spriež par izglītību, labklājību, reģionu attīstību, Satversmes grozījumiem. Līderi tikmēr piedalās Nacionālās bibliotēkas atklāšanas pasākumos. Beigās visi atkal sanāk kopā, lai pieņemtu rezolūciju, kurā apliecina “atbildību par Latviju”. Tikmēr partijā valdošās noskaņas vairāk tiek apspriestas koridoros, priekštelpās un internetā.

Vārds līderiem


“Vienotības” kongress bija plānots pagājušā gada novembra beigās, taču ieceres mainīja Zolitūdes traģēdija. Tam sekoja pamatīgas politiskās pārmaiņas – Valda Dombrovska demisija un jaunās valdības sastādīšana, kas ietekmējis arī attiecības partijā. Pēc tam kad kļuva zināms, ka Artis Pabriks nebūs aizsardzības ministrs, bet amats “ietirgots” Zaļo un zemnieku savienībai, neapmierinātība ar notikušo uzplaiksnīja “Vienotības” spārnā, kas partijā ienāca no “Sabiedrības citai politikai”. “Pabrika likteņa mācība: ne jau politiskā pieredze, veikums vai lojalitāte partijai ir svarīga, bet konkrētā mirkļa politiskā konjunktūra,” interneta sociālajā tīklā “Twitter” rakstīja “Vienotības” biedrs Gatis Kokins. Atbildi parādā nepalika ģenerālsekretārs A. Kampars, dzēlīgi norādot uz Pabrika ieceri piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās: “… un šī konjunktūra diezgan cieši saistīta ar nesavtīgu vēlmi atdot sevi darbam Briselē nu jau visu eiropiešu labā.”

Pats Pabriks gan aizvainojumu publiski nav paudis un arī kongresā smaidot uzklausīja partijas biedru atzinības vārdus, tostarp tos, kas viņam tika teikti no tribīnes. Vārds uzrunām tika dots partijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, bijušajam valdības vadītājam Valdim Dombrovskim, Eiroparlamenta (EP) deputātei Sandrai Kalnietei, Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam. Tika demonstrēts videoieraksts ar Ministru prezidenta kandidātes Laimdotas Straujumas uzrunu (viņa atrodas komandējumā Vācijā, kur cita starpā tiekoties arī ar Krievijas lauksaimniecības ministru, lai apspriestu Latvijas šprotu jautājumu). Neviens cits tribīnē īpaši nerāvās un pret valdes ierosināto darba kārtību neiebilda. Piemēram, Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis bija redzams zāles pēdējās rindās. Vienīgi Juris Vidiņš nosūtījis partijas biedriem uzrunu, kuru viņš bija plānojis teikt kongresā (to publicējis portāls “pietiek.com”). Viņš izsaka neizpratni, kāpēc L. Straujuma apgalvojusi, ka jaunajā valdībā nebūs “gadījuma cilvēki”, taču neiebilst, ka tajā darbosies bezpartijisks satiksmes ministrs. Neesot arī saprotams, kāpēc darbu nevarot turpināt līdzšinējā labklājības ministre Ilze Viņķele un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. “Par partijas lietām. Nav atgriezeniskās saites – partijas biedri joprojām nesaņem valdes sēdes protokolus, nesaņem informāciju par nodaļu finansēm, par jaunuzņemtajiem partijas biedriem. Līdz ar to partijas ierindas biedrs jūtas nevajadzīgs un neinformēts. Līdz ar to apsīkušas partijas iekšējās diskusijas, (..) nav vērts diskutēt, ja partijas vadība ignorē ierindas biedru viedokļus,” raksta J. Vidiņš.

Dombrovski 
gaida Eiropā, 
Āboltiņa paliek Latvijā


“Šis ir darba kongress” – tas šoreiz tika īpaši uzsvērts, it kā citas reizes partijas biedri būtu nākuši kopā izklaidēties. Demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis tika pavadīts godam – ar ziediem, apsveikumiem un ilgiem aplausiem. Bet intriģējošs bija EP Eiropas Tautas partiju grupas vadītāja Žozefa Doula apsveikums, kurā viņš smaidot bilda: “Dārgais Valdi, es gribu teikt, ka man būtu liels prieks ar tevi kopā strādāt arī turpmāk…” Lai gan “Vienotības” EP deputātu kandidātu saraksts vēl nav zināms, tajā esot paredzēta vieta arī V. Dombrovskim. Toties S. Āboltiņa apsolīja, ka viņa nekandidēs ne uz Eiropas Parlamenta, ne Eiropas Komisijas amatiem. “Ņemot vērā, ka šajā kontekstā nereti izskanējis arī mans vārds, vēlos apliecināt – es esmu uzņēmusies gan Saeimas priekšsēdētājas, gan “Vienotības” priekšsēdētājas amatu. Mēs zinām, ka šis gads mūsu organizācijai būs ļoti nozīmīgs, ļoti grūts, varbūt pat izšķirošs, tam ir jāveltī daudz darba un pūļu. Šis darbs ir mana nemainīga prioritāte. Es visiem apliecinu, ka palieku Latvijā.”

Partijas vadītāja nepiekrīt, ka “Vienotībai” būtu problēmas ar līderiem: “Es esmu lepna, ka Ministru prezidenta kandidāte (L. Straujuma) nāk no “Vienotības”. Kaut arī premjera nominēšanas process nebūt nebija viegls un sabiedrībai saprotams, tas tomēr parādīja, cik daudz mūsu rindās ir profesionālu politiķu. (..) Mēs bijām un esam pārliecināti par ikviena mūsu virzītā kandidāta spējām uzņemties atbildību arī par vissarežģītākajiem jautājumiem.”

Pēc viņas teiktā, nepieciešamību pēc jaunas valdības un koalīcijas paplašināšanas noteikusi ne tikai Zolitūdes traģēdija, bet arī politiskā situācija, jo iepriekšējai valdībai trūcis skaidra Saeimas vairākuma atbalsta. Plaša “labēji centriska” koalīcija esot nepieciešama, lai saglabātu Latvijas ģeopolitisko orientāciju, jo “svešas valsts ideoloģijas ietekmēta politika sevi skaļi pieteikusi galvaspilsētā”.

V. Dombrovskis piebilda, ka jaunajai valdībai nebūs dots “ieskriešanās laiks”. Tās uzdevums esot nepieļaut populistiskus lēmumus vēlēšanu gadā, un jāturas pie budžeta, kuru pieņēmusi Dombrovska valdība. L. Straujuma savā videoziņojumā apliecināja, ka viņa turpinās šo kursu.

Par noskaņām partijā vairāk runāja Sandra Kalniete. Pēc viņas teiktā, notiekot diskusijas, vai “Vienotība” ir sociāli liberāla, fiskāli konservatīva vai nacionāli demokrātiska partija. Taču tieši politiskā daudzveidība un iekšējā konkurence esot vajadzīgais “garainis, kas nodrošina vārīšanos”, kas “neļauj iegrimt vienādi dūdojošo snaudā”. Vienīgi uzskatu cīņai neesot jānoslīd personāliju līmenī, piebilda S. Kalniete. Diskusijas esot parlamentārās kultūras būtība, tāpēc viss kārtībā, un partijai vienlīdz esot vajadzīgs gan Pabriks, gan Zaķis, gan Viņķele, gan Reirs, gan Judins, gan citi. Viņa cerot, ka neviens nebūs tik naivs, lai kopā ar citu partiju pārbēdzējiem ļautos vilinājumam veidot vēl kādu jaunu politisko spēku, lai gan tādas idejas esot dzirdētas.

Satversmes preambulai jauns variants


Viena no kongresa darba grupām bija veltīta Satversmes preambulas apspriešanai. Kā izrādījās, nav paredzēts apspriest Egila Levita sagatavoto projektu, bet jaunu variantu. Tas gan saturiski ir diezgan tuvs iepriekšējam, taču tagad tas tiek dēvēts par “Satversmes ievadu” un no teksta pazudis pretlatviskajiem spēkiem tik netīkamais termins “valstsnācija”. Ar šo jauno preambulas projektu “Vienotība” šonedēļ iepazīstinās koalīcijas partnerus un piedāvās ierakstīt koalīcijas līgumā apņēmību, ka tā tiek pieņemta vēl līdz 12. Saeimas vēlēšanām.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Nacionālās Apvienības līderis Raivis Dzintars Twitter kontā komentē:

    “Valstsnācijas svītrošana un preambulas izmainīšana ir Vienotības kļūda. Atkāpšanās no principiem un mazinātas arī iespējas pieņemt 11.Saeimā.”

    Savukārt Einārs Cilinskis Twitter kontā Raivja Dzintara komentāram pievieno: ” Bet vai veidosies spēcīga nācija, ja baidāmies pat preambulu noformulēt?”

  2. Jācer, ka Latvijas iedzīvotājiem pietiks saprāta un pēc vēlēšanām spēsim atkratīties no Vienotības.

  3. Nācija eksistences pamatā jābūt solidaritātei,savstarpējai palīdzībai,kopējiem mērķiem un vienprātībai.
    Ja tā visa nav nācija pašiznīcinās.

  4. “partijas ierindas biedrs jūtas nevajadzīgs un neinformēts” – un par ko tad te Vidiņš brīnās? Tā ir normāla parādība mūsu partiju sistēmā – partijas ir organizācijas, kurās šaurs vadoņu loks izpilda sponsoru gribu, bet partijas ierindas biedri ir vajadzīgi tikai tādēļ, lai radītu nepieciešamo biedru massu, lai partiju vispār varētu piereģistrēt.

  5. Kā var saukt ierēdni ,kas par naudu apzināti kalpo savas tautas iznīcinātājiem?

  6. …..ak,šie “”kaunīgie latvieši””…..

  7. “Я бы хотел бойкотировать русские товары,
    если бы русские производили хоть что-то,
    кроме депрессии во всём мире”.

    Хью Лори (доктор Хаус)

  8. 2014.g.18.01. – „Satversmes preambulas projektā, ko šodien “Vienotības” kongresā piedāvāja Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne, vairs netiek iekļauts “valstsnācijas” jēdziens.”
    Sākšu ar, iespējams, negaidītu apgalvojumu.
    Liekas notiek, vai jau noticis, „Latvijas Nācijas nozagšanas” process. Latviešu Nācija tiek aktīvi, mērķtiecīgi un diemžēl, samērā talantīgi, nozagta. Tā tiek pārveidota par krievvalodīgu, krievkulturālu, krievdomīgu, krievcentrisku ideoloģisku cilvēku kopu.
    Nācija –
    Vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir raksturīga kopīga valoda un psihiskā struktūra, kopēja teritorija un ekonomiskā dzīve; tauta, kas sasniegusi samērā augstu attīstības pakāpi.(Tezaurus)
    Nācija –
    (no latīņu natio — ‘cilts, tauta’) ir vēsturiski radusies cilvēku kopa.
    Nācijai ir raksturīga vienota politiskā, ekonomiskā sabiedrības struktūra. Tās locekļiem piemīt kopības un solidaritātes izjūta. Nācija ir nākamā tautas attīstības pakāpe, kad tā sasniedzot noteiktas organizētības, vienotības pakāpi, spēj izveidot savu valsti. Bez savas valsts tautu nevar uzskatīt par nāciju. Ļoti svarīga loma solidarizācijas un vienotības panākšanai ir valodai, vēsturiskajai apziņai, kultūrai, noteiktai dzīves teritorijai. Arī vienota reliģija var būt spēcīgs nācijas attīstības dzinējs. Nācijai tapšanas stadijā ļoti liela loma ir bijusi valodniekiem, etnogrāfiem, literātiem. Nācijas idejai ir ļoti svarīga loma nacionālisma ideoloģijā. (Wiki)
    Latviešu Nācijai šobrīd pietrūkst lobiju.
    MasuSaziņasLīdzekļi –
    Pārlieku ilgi esam ļāvuši Latvijā Radio, TV, avīzes pirkt un pārdot katram, kam bijusi nauda. Pārāk ilgi neesam interesējušies, kas ir cilvēki, kuri gatavi ieguldīt milzīgas naudas summas „biznesos”, kas pagātnē un nākotnē spēj producēt tikai bezgalīgus izdevumus un finansiālus zaudējumus. Kāpēc viņi to dara? Varētu pieņemt, ka tās vien elementāras finanšu atmazgāšanas shēmas. Un tā būtu mazākā nelaime. Nelaime sākas, kad nojaušam, ka NRA, Diena, Radio, TV(Kots), „dzelteno presi” pat nepieminu utt. nebalsta savas darbības Latviešu nācijas pamatvētrtību kopšanas un veidošanas pienākuma apziņā. Naudīgos interesē Informatīvā Vara. Vai modernā sabiedrībā iespējama Valsts Nācija ar svešNācijas „okupētiem” MSL? Nedomāju.
    „Vienotība”. Kā gan iedomājieties sevi „partija esam” ja pasaulē neeksistē Jūsu informatīva platforma. Nekāda. Puzes rūķim – NRA un Diena, LTV… caurām dienām nabags štuko, ko lai atkal tajās ieraksta… „Vienotībai” – nekā!
    Regulāri un nenogurstoši mums stāsta, ka Nacionālā Apvienība ir vien „margināla nacistu, fašistu, labēji radikālo fanātiķu pulciņš, kas 365 dienas gadā godina SS leģionārus pie Brīvības pieminekļa”. Ar īstenību šiem meliem nav ne mazākā sakara. Vai Latvijas Nācijas pastāvēšanai nepieciešama NA? Jā – ļoti. Patiesībā tā ir Nācijas pastāvēšanas vienīgais politiskais garants. (skat. definīcijas).
    Ko gan grib panākt SC un citu krievEkstrēmistu negurstošās, apzinātu melu un apmelošanas propagandas orģijas pret NA? Esmu pārliecināts, tās pilnībā diskvalificē „rusofīlus” līdzdalībai Latvijas Valdības veidošanā. Skumji, bet arī „Vienotība” labprāt velk šķībo meldiju līdz…
    Valstiskums –
    Kas atbildīgs par Roņa, Ķīļa (vakar publicēts saraksts ar astoņiem desmitiem nekvalitatīvu zinātnisku institūtu), Sprūdžs (izmobēts – par daudz atbalstīja Latgali), Grendes (pirmā pēckara Kultūras ministre, kas cīnījās par Latvijas Kultūru), Bērziņa demisiju? Visi „neVienotības”! Kas tā par ministru neparastu letalitāti. „Vienotības” ministriem piemita pārsteidzoša imunitāte. Līdz atklāti „izstūma” Dombrovski. Pēc valdības krišanas atklājās, ka arī Pabriks un Pavļuts „inficēti”. Ar ko? Latvijas Mīlestību? Piederību Latvijas (latviešu) nācijai? Tādus Valdībā nedrīkst?
    „Vienotības” demisionējušā Dombrovska afēras sakarā, prātā nāk sens gruzīnu tosts : „Odze saka Anakondai – Pārcel mani pāri upei. Kāp mugurā… – tā Anakonda. Upes vidū abām apnīk kopīgā dēka… mazs gabaliņš vien palicis. Odze iekož Anakondai, Anakonda ienirst upes dzelmē… – abas beigtas. Tad iedzersim par sieviešu draudzību…”
    Prezidentu Bērziņu jāpiemin speciāli – Pirmais „pašizvirzījies” kandidāts, pirmais, kurš atteicās no visiem prezidentāliem atribūtiem – Partijas, Jūrmalas rezidences, Jaungada TV uzrunas, algas, Rīgas Pils (drošībai – nodedzināja). Nepārtrauktība, Tradīcija, Pārmantojamība – svešVārdi. Moto – ko gribu – to daru, man no Jums(Latvijas) neko nevajag. Gribu runāju ar Primakovu, ievēlu Rinkeviču par ministru, ja gribu – jaunajā „krievvalodīgajā” Saeimā par premjeru, un Maizīti par Maizīti! „Stāvi klusu, pa muti sen neesi dabūjis” – „Nācijas Gods un Sirdapziņa!”.
    Kā sarkan-balt-sarkans karogs visam pāri – Andris Berziņš – pirmais Latvijas Prezidents, kurš veicis Valdības apvērsumu. Tas sākās 2013.g. 12. sept. LNT – raidījumā “900 sekundes” ar sakrālo frāzi : „… beigušies politbiroja laiki un civilizētā pasaulē visas problēmas risina sarunu ceļā vienojoties. Tiešām vēl trūka, ka Žagaru arestētu un saķēdētu rokudzelžos”. Prezidents iegaismojās kā nelegāls, fundamentālistiski radikāls, Opermākslas Fanāts. Porcelāns ieplaisāja. Dombrovskis zaudāja „nevainību” – atlaida Grendi (neskatoties uz Žagara narkotisko atkarību), un 27. novembrī pēc brutālas mobinga ofensīvas, A. Bērziņš piespieda Dombrovski demisionēt. Latvijai Traģiski.
    Latvijas vēsture atceras premjerministra Ulmaņa gatavotu Valsts apvērsumu, ko tas sāka plānot tieši pirms 80. gadiem, 1933. gada septembrī, bet realizēja vien 1934. gada naktī uz 16. maiju. Vēlāk – 1941. gada 20. augustā ap plkst. 22.00, Vorošilovskā IeTKP izmeklētājam Medvedkovam viņš teica: „Valdību sastādīšanas darbs noritēja ar lielām grūtībām. Tām bija jāiegūst Saeimas uzticība, tas ir, jābalstās uz balsu vairākumu Saeimā vai jādod vieta jaunai valdībai, bet šis vairākums reizēm veidojās no 10 vai pat vairāk frakcijām, kas noveda pie valdības darbības novājināšanas. Saeimas ievēlētā Valsts prezidenta tiesības bija ierobežotas un viņš nespēja ietekmēt ne parlamenta, ne valdības darbību.”

    „ Nācijas veidošanā ļoti svarīga loma solidarizācijas un vienotības panākšanai ir valodai, vēsturiskajai apziņai, kultūrai, noteiktai dzīves teritorijai.”
    Valoda –
    Knapi, bet nosargājām. Mums uzspiestais referendums bija ne tikai vairāku miljonu izdevumi valsts budžetam… , bet jau tad, dažam bija doma… „kāda gan starpība, kādā valodā runājam?”(A. Bērziņš – „A kas liedz runāt? Kādas muļķības, referendumā nepiedalīšos.”) (Rīgas Domē likvidēta Valsts valodas uzraudzība).
    Vēsture –
    Nepūlaties iestāstīt, ka viss tik sakritība. Rīgas pils restaurācijas darbu veikšanai vajadzēja, jau vismaz divus gadus pirms plānošanas darbu sākšanas, izveidot arhitektoniski, vēsturiski, nacionāli kulturāli, zinātniski kompetentu Sabiedrisku komisiju, kas veidotu un koordinētu Rīgas Pils restaurācijas darbus, definētu un nospraustu renovācijas mērķus un izpildes veidus. Celtnieki spēj nodrošināt vien celtniecības tehnisko plānošanu un izpildi (dažreiz – Max?). Rīgas pils nodedzināšana, darbības vienlaicīga apturēšana uz nedefinētu laiku Latvijas Vēstures muzejā (nodedzināja), Latvijas Nacionālā Mākslas muzejā (sākta rekonstrukcija, kas ilgs neierobežoti, jo nebija veikta grunts izpēte) Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzejā (renovācija cerams līdz 2016.), Okupācijas muzejā(pagaidu telpas).
    Latvijas Nācijas KultūrVēstures krātuves Rīgas Pilī – nācijas Kultūra, Vēsture, Atmiņa zem plēves. („Bērni, kurš zvērs „pārziemo zem plēves”. -Latvijas Vēsture!) Kāds tiešām tic, ka viss O.K. Vai mums šodien, šovakar, Tautai un armijai piepalīdzot, nevajag visu pārcelt uz drošu vietu?
    Kultūra –
    Dziesmu Svētkus, tādus, kā tos pazinām cauri gadu desmitiem, šķiet, esam zaudējuši. Ja svētkos neskan trešdaļa „vecās klasikas”, trešdaļa „jaunās klasikas” , trešdaļa „jaundarbu”, ja diriģē „kam nav kauns un slinkums”…, ja Dziesmu svētku karoga moto –LĪGO tiek šauri tulkots, un stundām esam spiesti klausīties Jāņu Dziesmas…, ja noslēguma 6 -stundīgā koncertā 3 dziesmas, kuras Nācija var dziedāt līdz, ja aizliedz fotoaparātus (būsim pirmā paaudze, kurai nebūs albumā bilžu no DziesmuSvētkiem), ja melnŠortainus „fašistoīdus rīkļurāvējus” noliekam pie dziesmu svētku estrādes biļešu kontroles, kas spēj tik buldurēt krieviski… Kam vajadzīgi tādi svētki?
    Muzejus – ciet! Dziemu svētku muzejs – netiek plānots. Modernās mākslas muzejs – netiek plānots. Vienīgais Stājmākslas muzejs Rīgā – Birža. (Tam nav ne mazākā sakara ar Latvijas mākslu, kultūru, Nāciju. Tā ir nenozīmīgu, neizpētītu antikvāra priekšmetu noliktava.)
    Dekoratīvās mākslas muzejs – O.K. – latvietes vienmēr bijušas čaklas rokdarbnieces…
    Tas saraksts tik sākumā. Daudz jautājumu, maz atbilžu.
    Kultūrizglītība utt.
    Bez tā, kas pieminēts varam izveidot Latvijas (latviešu) Nāciju?
    Pirmskara Latvijā ap latviešu valodu, kultūru salasījās latvieši, vācieši, žīdi krievi, čigāni, poļi, igauņi, leiši… visi kopīgi aizraudamies, dziedāja „Dievs, Svētī Latviju!”, mīlēja Latvijas zemi, Latvijas Tautu, Nāciju. (Nesen bija uzradies pakalpiņš, kurš arī Himnu gribēja Latvijai, man un maniem bērniem atņemt. Kāpēc viņu netiesā?).
    Reiz Pliekšāns mūs mācīja – „Nevienam es Rīgu nedodu, / Tik tiem, kas cēla tās stiprumu.”
    Mums jāuzmanās, lai personas, kas Valsti prezidentē un tās, kas Rīgā „Salutē”, taisa „Jāņus Komjaunatnes krastmalā”, Rīgas svētkos aicina „Mumintroļlus”, un solās pārdot „lētākas trambaijbiļetītes” neapvārdo mūs… Viņu gaumi zinām – būs KrievLatNācija. Pribalķika. Vecie jaunViļņi, Dinamo.
    Kopsim savējo. Tad iznāks Latvijas Nācija, Mums Visiem! Būsim modri!
    Nav “jānes Zvaigznes no debesīm”, bet jāmēģina saglabāt Valstiskums, Latvija latviska, neatkarīga.

    • Ak, jē! Pļāpīgs vīrietis…. Uz kurieni ejam?

    • Pilnīgi piekritu, tas kas notiek nebūt nav nejaušības, bet gudri plānotas un realizētas darbības. Mērķis – atņemt nācijai nacionālo atmiņu, norūpēt to ar sviestmaizēm un krievu haļavu. Šo komentāru derētu pastiprināt un publiskot “plašam patēriņam”.

    • Ja Satveersmes preambulaa atstaasim vaardu “valstsnaacija”, tad orezidents to atgrieziis atpakalj Saeimai. Jo vinjsh veel dziivo draudziigo tautu saimee, kuru cildenaa krievu tauta ved uz saulainu naakotni. Bet laiks darbojas latvieshu labaa, tadeelj vareetu preambulas apsprieshanu atlikt uz veelaaku laiku.

  9. Nav tiesību skārt Satversmi Atbildēt

    Nevar tik pieņemts ne Levita ne sis jaunais Preambulas variants,jo ne viens ne otrs nevar būt leģitīms, jo neatbilst Satversmei kur skaidri norādīts kuri un kurā situācija ir tiesīgi ko lemt par valsts Konstitūciju ybjel kādāmtās izmaiņām. Nav atjaunota 1918 gada Latvija, ir izmainīts pilsoņu kopums, valstī atrodas okupanti un to pēcteči un nav bijušas NEVIENAS likumīgas vēlēšanas!

  10. Mēģinu saprast, kā „atbildība par Latviju” korelē ar pakļaušanos „svešas valsts ideoloģijas ietekmētai politikai”, t.i., ECT tiesneša Egila Levita izstrādātās preambulas (kopā ar „valstnāciju”) izmešanu mēslainē un vēlmi koalīcijas partneriem piedāvāt jaunu, „maigās varas” gaumē veidotu “Satversmes ievadu”. Bet šo paradoksu varbūt spēj izskaidrot tikai pati „Vienotība”…

Draugiem Facebook Twitter Google+