Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
28. oktobris, 2013
Drukāt

Monika Zīle: Krievijas Ārlietu ministrija skarbi apsauc Vāciju
 (8)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Krievijas galvaspilsēta, jau kur tas laiks, kā magnētiska maizes klēts iztikas un darba meklējumos pievelk valsts nabadzīgāku reģionu un bijušo PSRS republiku iedzīvotājus. Lai gan Maskavas dome pieņēmusi virkni lēmumu migrācijas ierobežošanai un kontrolei, tie izrādījušies vien grabulis un nav devuši vēlamos rezultātus – visās pārvaldes struktūrās sazēlusī korupcija devalvējusi varas noteikto reģistrācijas atļauju izsniegšanu iebraucējiem. Viņi ir lēts beztiesīgs darbaspēks kaktu rūpaliem, vieglas peļņas avots dzīvošanai nepiemērotu telpu izīrētājiem un nereti arvien stiprākas galvassāpes vietējiem, kuru ikdienu sarežģī svešu tradīciju straujā ienākšana. Oficiālā statistika apgalvo, ka Maskavā dzīvo 2,5 miljoni musulmaņu – vairāk nekā jebkurā citā Eiropas pilsētā, bet realitātē šim ciparam jāpieskaita vēl vismaz miljons no Vidusāzijas un Aizkaukāza ieceļojušo.

Sīkas etniskas sadursmes ir krievu metropoles ikdiena, bet 13. oktobrī Biruļovas rajonā tās pārauga spēcīgā vietējo iedzīvotāju neapmierinātības demonstrācijā. Plašais saiets sākumā visai miermīlīgi pieprasīja bez kavēšanās izmeklēt 10. oktobra naktī notikušu krievu tautības jaunieša slepkavības izmeklēšanu un stingrākus migrācijas ierobežojumus, taču drīz pārauga grautiņos. Notikušo atspoguļoja masu saziņas līdzekļi daudzās pasaules valstīs, bet Vācijas Ārlietu ministrija diplomātiskā dokumentā Krievijas kolēģiem adresēja bažas par cilvēktiesību normu ievērošanu. Mūsu austrumu kaimiņa ārlietu resora atbilde neaizkavējās un bija viennozīmīgi skarba: Konstantīns Dolgovs, ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos, ieteica vācu kolēģiem pievērsties pašu valstij, kur “turpina augt un nostiprināties labēji ekstrēmistiskas, neonacistiskas un ksenofobiskas noskaņas”. Piebilstot, ka Biruļovas nemieru savaldīšanā nav bijis policijas vardarbības izpausmju, turpretī Vācijai bēgļu izmitināšanas sfērā ir daudz kritizējamu lietu, ieskaitot aizliegumus atstāt stingri noteiktu teritoriju. “Tā kā, maigi izsakoties, vācu kolēģiem pašu valstī ir ar ko nodarboties cilvēktiesību ievērošanas jomā,” K. Dolgovs uzsvēra ziņu aģentūrai RIA “Novosti”. Bez kādas diplomātijas pateikts: nebāziet degunu mūsu ķēķī! Nav labais tonis un diezin vai atdarināšanas cienīgs starpvalstu ārlietu struktūru saskarsmē. Taču, Vācijas kolēģiem adresētos “ieteikumus” lasot, nāk prātā neskaitāmie Latvijai adresētie Maskavas pārmetumi, ko mūsu puse lielākoties pacieš klusējot.

Nupat Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis likumu, kas visu atbildību par starpnacionāliem konfliktiem uzliek vietējās varas iestādēm. To uzdevums – “starpnacionālās un starpkonfesionālās saticības stiprināšana, uz valodas vai reliģiskās piederības pamata izraisītas diskriminācijas novēršana, migrantu sociālā un kultūras adaptācija”. Likumu papildina uzskaitījums iemesliem, kuri var kļūt par pamatu municipālo veidojumu vadības atlaišanai. Biruļovā tas jau noticis – nemieru izmeklēšanas komisijas pārbaudē secināts, ka vietējā vara gadiem nav ieklausījusies iedzīvotāju sūdzībās par kliedzošiem migrācijas noteikumu neievērošanas faktiem. Bet Maskavā turpinās nelegālo ieceļotāju tvarstīšana, un žurnālistu aprindās min augstus iekšlietu ierēdņus, kam nāksies pamest siltās vietas, jo ar viņu savtīgo vēlību noliktavu ēkās un pagrabos uzturētas kopmītnes un ražotnes.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Vācieši ,pateicoties pēckara DENAFIKĀCIJAS politikai (ja kāds nezin ko tas nozīmē,pameklējiet internetā) spēja savus NACIONĀLSOCIĀLISTUS (NACISTUS) nepielaist pi jaunās Vācijas politiskās vadības. Bet kas notika un notiek piemums ? Kā bija pie varas komunisti ,tā arī joprojām tur ir .Vai nebūtu laiks pieņemt likumu ,kas aizliegtu bijušajiem KOMPARTIJAS nomenklatūras darbiniekiem ieņemt jebkuru Valsts amatu ? Bet kura patreizējā pie varas esošā partija to uzdrošināsies ierosināt ? Varbūt NA ,nu nezinu,nezinu.

  2. Krievijai ļoti bēdīgi beigsies demogrāfisko problēmu lāpīšana uz mazkvalificētu migrantu rēķina.

  3. “Oficiālā statistika apgalvo, ka Maskavā dzīvo 2,5 miljoni musulmaņu – vairāk nekā jebkurā citā Eiropas pilsētā”

    Kas pie velna…?! Kopš kura laika Maskava ir “Eiropas pilsēta” ?

  4. “Konstantīns Dolgovs, ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos, ieteica vācu kolēģiem pievērsties pašu valstij, kur “turpina augt un nostiprināties labēji ekstrēmistiskas, neonacistiskas un ksenofobiskas noskaņas”.
    – – – – – – – – – – –
    Šī ir klasiskā Krievijas/psrs reakcija uz kritiku par viņu rīcību. Cik “gudra” bija Hruščova vai Brežņeva valdība, tikpat “gudra” ir Pūķina valdība. Mainījies ir stils, nav mainījusies būtība. Fakts tomēr paliek, ka nevienā eiropiešu apdzīvotā valstī šodien nav tāds “labējais ekstrēmisms, [neo]nacisms vai ksenofobija” kā Krievijā.

  5. Zigurds Mežavilks Atbildēt

    Mani sporta draugi nesen apmeklēja Vāciju un bija stāvā sajusmā par redzēto labklājību, ko ka viņi, las bijuši arī Krievijas, tur nevarot pamanīt. Jautājums – kas patiesībā uzvarēja WW2. Izskatās ka vācieši, kuri tika galā ar saviem nacistiem un saimniekmošanu, bet ne soveti, kur spēj pārdot tikai savas dabas bagātības. Man personīgi nav saproatams kādēl Vācija maksā karai invalīdiem leģionārie lielas penisijas un gādā aprupi, bet padomijas mantiniece Krievja pilnīgi aizmirsusi latviešu strēlniekus Maskavas aiztāvjus. Latvijas valdībām nav rūpējuši ne vieni ne otri. Latvijas valdibas NAV aizstāvjušas savu bijušos karavīrus, kuri toreizējas valdības nodevības dēl bija spiesti karot svešās armijās. Ne pēc brīvības atgūšans, ne tagad. Toties okupantu virsniekiem un čeksitiem ir Latvijas valdības un Krievijas dubultaprūpe. Tas, ka leģionāri – invalīdi saņem pensijas ir Vācijas iniciatīva.

  6. “Latviešu tautības” autore raksta par “krievu tautības” jaunieša nogalināšanu.
    Vai mēs patiesi reiz nebeigsim ķēmoties?

Draugiem Facebook Twitter Google+