Bez histērijas par ģeopolitiku 0
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa/”Lursoft”
Lai arī 2014. gada sākumā nozares uzņēmumi bija bažīgi par gada rezultātiem ģeopolitiskā sasprindzinājuma dēļ, statistikas dati apstiprina, ka pagājušais gads nozarei bijis veiksmīgs. Viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto ārvalstu viesu skaits pieauga par 14%, sasniedzot 2,1 miljonu cilvēku. Rīgas tūrisma attīstības biroja valdes locekle Vita Jermoloviča apgalvo, ka Rīgā vien kopējais tūristu skaits 2014. gadā sasniedzis divus miljonus.
Tajā pašā laikā statistikas dati uzrāda tūristu skaita kritumu no Krievijas par 4% pērn, un tieši problēmas Krievijas tirgū dara bažīgus visus nozarē strādājošos. Tūristi no Krievijas līdz šim bija zināmi kā dāsni savas naudas tērētāji. Var teikt, ka Latvijai un Rīgai savā ziņā ir paveicies, ka tieši šajos gados Rīga bija gan Eiropas kultūras galvaspilsēta, gan Latvija šogad uzņēmusies ES Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Šie lielie notikumi ir saistīti arī ar apjomīgu ceļošanu.
TAVA direktora p. i. Inese Šīrava teic, ka krievu tūristu skaita samazināšanās pagājušajā gadā ir kompensēta ar tūristu plūsmu no Rietumeiropas, sevišķi Vācijas ( +37%), Apvienotās Karalistes (+47%), arī ziemeļvalstīm, un nozīmīgu tūristu skaita pieaugumu no kaimiņvalstīm – Igaunijas (+15%), Lietuvas (+10%) un Baltkrievijas (+27%). Ievērojami palielinājies viesu skaits arī no Ukrainas (+32%). “Pagājušā gada nogale nenesa tos ienākumus, uz kuriem bija cerējušas viesnīcas, sabiedriskās ēdināšanas iestādes un tirdzniecības uzņēmumi, galvenokārt rēķinoties ar Krievijas tūristiem un viņu tērēšanas paradumiem, tomēr arī šis laika posms kopumā vērtējams pozitīvi,” uzskata I. Šīrava. To, ka tūristu plūsma no Krievijas samazinās, apstiprina arī Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” vadītāja Asnāte Ziemele – Krievijas vadības agresīvā uzvedība Ukrainā nobaidījusi kādu nīderlandiešu grupu, taču arvien vairāk brauc vācieši. “Vāciešiem Baltija nav Krievija, viņi te jūtas droši,” tā viņa.
“Protams, tūristu plūsma no Krievijas ir samazinājusies, tāpat arī korporatīvo braucienu skaits salīdzinājumā ar citiem ir mazs. Tomēr pateicoties tam, ka Rīga pagājušajā gadā bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, pieauga interese no citu Eiropas valstu tūristiem, kas samazināja šo starpību, ko radīja Krievijas tūristu skaita kritums,” skaidro Vladislavs Korjagins, SIA “Baltijas ceļojumu grupa” vadītājs.
Pozitīvi noskaņoti
SIA “Latvia Tours” apgrozījums 2014. gadā bija 17,0 miljoni eiro, kas ir gandrīz par 2% mazāk nekā 2013. gadā. Savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 38% un bija 334,2 tūkstoši eiro. “Vairāk uzmanības pievēršam tehnoloģiskajiem risinājumiem, tādējādi paaugstinot pakalpojumu kvalitāti un produktivitāti, vairāk esam strādājuši pie darbinieku izglītošanas,” stāsta tūrisma kompānijas direktore Ieva Keiša.
Arī SIA “Via Hansa Tours” apgrozījums nedaudz samazinājies – no 10,1 miljona eiro 2013. gadā līdz 9,4 miljoniem eiro pērn. “Tā kā uzņēmums darbojas ienākošā tūrisma nišā, skaidrs, ka notikumi Krievijā un Ukrainā ir ietekmējuši tūristu plūsmu. Pagājušajā gadā samazinājās to tūristu skaits, kas apmeklēja Krieviju, bet tajā pašā laikā pieauga tūristu skaits uz Baltijas valstīm,” apliecina SIA “Via Hansa Tours” vadītāja Ilze Sproģe. Savukārt SIA “Baltijas ceļojumu grupa” apgrozījums ir audzis par 4%, tas ir 13,5 miljoni eiro 2014. gadā.
Neskaidrā Krievija
Dramatiskā ģeopolitiskā situācija un negatīvās norises pašā Krievijā, kā arī rubļa kursa kritums var ietekmēt ne tikai krievu, bet arī citu valstu tūristu plūsmu uz mūsu valsti. “Tūristiem, izvēloties ceļojuma galamērķi, drošība ir viens no galvenajiem faktoriem. Ja Krievijas agresīvā uzvedība nemainīsies, arī pār mums kritīs nedrošības baiļu ēna. Daļēji to var just jau šobrīd,” vērtē I. Šīrava. Viņa spriež, ka paši Krievijas tūristi, tiesa, ne tik kuplā skaitā, domājams, apmeklēs Latviju arī turpmāk: “Tās ir daudzu cilvēku radniecības un draudzības saites, kas vieno Krievijas iedzīvotājus ar mūsu valsti. Mēs atrodamies tuvu un piedāvājam rietumnieciska standarta pakalpojumus. Krievu tūristi Latvijā nejūt valodas barjeru utt. Visticamāk, mainīsies un jau šobrīd mainās Krievijas tūristu ceļošanas paradumi. Cilvēki mazāk ceļos grupās, bet vairāk brauks individuāli ar savu transportu. Jau tagad aptaujas rāda, ka vairāk nekā viena trešdaļa Krievijas viesu Rīgā naktis pavada nevis viesnīcās vai citās tūrisma mītnēs, bet meklē ekonomiskākas iespējas pie draugiem, paziņām vai citur.”
Skeptiskāka ir “Latvia Tours” direktore, viņa vērtē, ka tūristu plūsma no Krievijas ir samazinājusies par apmēram 60%, un nav pazīmju, ka situācija varētu uzlaboties. Viņa nozarei 2015. gada rezultātus prognozē apmēram 2014. gada līmenī.
Arī I. Sproģe prognozē, ka 2015. gads būs smagāks nekā iepriekšējais, pārdzīvošanas gads nozarē. “Uz 2014. gada ceļojumiem daudziem tūristiem jau iepriekš bija veiktas rezervācijas, un viņi nevēlējās tās atteikt. Bet pagājušā gada vasarā daudzi operatori kā tūrisma galamērķi beidza piedāvāt Krieviju. Bet tajā pašā laikā turpina pieaugt tūristu plūsma no vāciski runājošām valstīm, Skandināvijas. Attīstās Latīņamerikas un Portugāles tirgi,” teic “Via Hansa Tours” vadītāja.
Protams, nozares uzņēmumi “skumst” pēc festivāla “Jaunais vilnis”, kas piesaistīja turīgos tūristus no Krievijas. I. Keiša konstatējusi, ka līdz ar festivāla aiziešanu no Jūrmalas viesnīcām nākas samazināt cenas. “Šobrīd mums vēl nav tāda mēroga ikgadēju pasākumu, kas spētu aizpildīt šo nišu,” bilst V. Korjagins. Viņš uzsver, ka ir jāmeklē pasākumi, kas spētu kļūt par Latvijas vizītkarti, kas spētu piesaistīt plašu cilvēku loku ne tikai no Latvijas, bet arī ārzemju tūristus.
