Kredītiestāžu likums – bez izmaiņām. Kas bloķējās? 3
Saeima šodien atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.
Deputātu nostāja par šo likumu nebija viennozīmīga – grozījumus atbalstīja vien 49 parlamentārieši no “Saskaņas”, Zaļo un zemnieku savienības, Nacionālās apvienības, kā arī “No sirds Latvijai”.
Pret bija 20 deputāti no “Vienotības”, kā arī Ilmārs Latkovskis un Romāns Naudiņš (NA), bet vēl 15 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.
Minētie grozījumi nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru. Izmaiņas paredz, ka par kredītiestādes likvidatoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi.
Atgriežot Kredītiestāžu likuma grozījumus atkārtotai caurlūkošanai Saeimā, Vējonis norādīja, ka atsevišķu ar interešu konflikta novēršanu saistīto normu izstrāde vienlaikus ar AS “Trasta komercbanka” likvidācijas procesu un tiesas izlemšanā esošu jautājumu par administratora iecelšanu šīs kredītiestādes maksātnespējas procesā, rada aizdomas par vēlmi ietekmēt konkrētos procesu.
Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lēma minētos likuma grozījumus virzīt apstiprināšanai Saeimā tādā redakcijā, kādā tie tika pieņemti iepriekš, 8.jūnijā. Arī šodien deputāti šo lēmumu nemainīja, noraidot trīs deputāta Inta Dāldera (V) priekšlikumus.
Komisija norādīja, ka patlaban vairs nav spēkā tie apstākļi, kādi bija laikā, kad Saeimā tika skatīti grozījumi Kredītiestāžu likumā, proti, tika izvēlēts “Trasta komercbankas” administrators.
Saeima sākotnēji šo likumprojektu pieņēma jūnijā, taču Valsts prezidents nodeva grozījumus otrreizējai caurlūkošanai, jo to pieņemšanas process rada bažas par atsevišķu normu patieso mērķi, nepieciešamību un samērīgumu.
