Mobilā versija
+1.8°C
Aldonis, Agija
Trešdiena, 29. marts, 2017
14. aprīlis, 2016
Drukāt

Vai veselības aprūpes sistēma jāglābj, palielinot budžeta deficītu? (10)

Foto - LETAFoto - LETA

Einars Repše

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņojusi, ka 2017. gada budžeta deficītu varētu palielināt līdz 1%, lai finansētu reformas veselības nozarē. Latvija lūgšot Eiropas Komisijas atļauju šādam solim. Kā šādu ieceri vērtē bijušie finanšu ministri.

 

Einars Repše: “Neesmu dzirdējis nekādus sakarīgus priekšlikumus veselības aprūpes sistēmas reformai. Ja par reformu sauc naudas palielināšanu nozarei, tad tā ir naudas kaisīšana vējā. Budžeta deficīta palielināšana ir diezgan bīstama lieta. To varētu atļauties, ja būtu izstrādāts kvalitatīvs reformu plāns nozarē. Tā ieviešanai patiešām varētu uz mirkli aizņemties naudu, taču šāda plāna šobrīd nav. Tāpēc, visticamāk, šajā situācijā saņemtā papildu nauda tiktu vienkārši iztērēta, bet veselības aprūpes sistēma diez vai uzlabotos. Mēs tikai atrastos vēl sliktākā situācijā nekā šobrīd. Es neatbalstu nekādu papildu līdzekļu piešķiršanu, ja nav skaidra plāna to izmantošanai. Turklāt pastāv risks, ka pēcāk, sekojot šim precedentam, visas ministrijas stāvēs rindā un to vien darīs kā pieprasīs papildu līdzekļus. Atrast krāšņas, tūlītēju uzmanību prasošas problēmas var jebkurā nozarē. Ir jābeidz eksperimentēt ar cilvēkiem un jāpārņem darbotiesspējīgs veselības aprūpes modelis.”

 

Aivars Kreituss: “Francija, Vācija un citas lielās valstis funkcionē arī ar lieliem budžeta deficītiem. Tomēr jāsaprot, ka mums ir stipri citāda situācija gan ražošanas jomā, gan nodokļu iekasēšanā un kopumā budžeta piepildīšanā. Tāpēc pieļaut budžeta deficīta palielināšanu Latvijai nebūtu racionāli. Tas ir vieglākais ceļš, taču problēmu risinās tikai virspusēji. Bet ir nepieciešams radikāli pārskatīt budžetu. Tas, kas vērojams līdz šim – partijas pastrīdas, pavelk deķi katra uz savu pusi, no vienas nozares noņem, otrai iedod. Latvijai budžeta veidošanā būtu jāseko principiem, kurus ievēro Eiropas Savienība – aizsardzībai atvēl 2% no IKP, veselības aprūpei – 5 līdz 6%, atlikušo naudu racionāli sadala pa nozarēm. Tāpēc jāsāk ar daudz dziļākām problēmām – jāsamazina milzīgā ierēdņu armija un jāizvērtē to algu apmēri, stingrāk jākontrolē izmaksas vērienīgos projektos un jāpārskata citi budžeta naudas dalīšanas principi.”

 

Gundars Bērziņš: “Veselības nozare šobrīd ir dziļi kritiskā stāvoklī, un ir jārīkojas. Šis solis ir vismaz kaut kāds mēģinājums situāciju mainīt, jo iespējas, kur trūkstošo finansējumu gūt, ir stipri ierobežotas. Budžeta veidošana vienmēr bijis ļoti sarežģīts process, tāpēc saprotu, ka patlaban jebkurš solis būtu divējādi vērtējams. Neuzņemos sacīt, vai tas ir attaisnojami vai ne, taču vismaz reāls mēģinājums kaut ko darīt – gan. Nepatīkams, bet reāls. Tomēr stipri šaubos, ka Eiropas Komisija šādu rīcību pieļaus.”

 

Uldis Osis: “Veselības aprūpes sistēmā ir nepieciešamas reformas. Pasaules ekonomika attīstās ļoti lēnām, un Starptautiskais valūtas fonds jau atkārtoti prognozējis ekonomiskās izaugsmes tempa samazināšanos šajā un nākamajā gadā, tāpēc nav sevišķi labvēlīgs ārējais klimats. Bet tādos gadījumos īpaši nepieciešams veikt reformas un padarīt sistēmas efektīvākas. Tas attiecas arī uz Latvijas veselības aprūpi. Negatīvi vērtēju to, ka ministrijai ir sarežģījumi iegūt nozares datus no nozares institūcijām, līdz ar to ir grūti runāt par kādām reformām. Šādā situācijā noteikti nav pieņemams, ka nodokļu maksātāju nauda tiek ieguldīta miglā tītās pārmaiņās. Sākotnēji jābūt skaidrībai par to, kas un kā maināms, un tikai tad var prasīt finansējumu. Veselības aprūpe ir prioritāra nozare, un tā atrodas diezgan sliktā stāvoklī, bet citu nozaru pārstāvjiem būtu jāsaprot, kāpēc tiek sperts solis budžeta deficīta palielināšanas virzienā. Kamēr nav skaidra reformu plāna un pamatojuma, ne par kādu finansējuma piešķiršanu nevar būt runa.”

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Vai Veselības ministrijas 107 ierēdņi (2014.gadā),salīdzinājumā ar Tautas labklājības ministrijas Veselības departamenta 17 ierēdņiem (1939.gadā) ir atbilstoši uzlabojuši veselības aprūpi Latvijā?

  2. Jāglābj budžets Atbildēt

    Ar Eiropas progresīvajiem nodokļiem un slimokasēm!

  3. Psihenē brīvdienas???

  4. Ir jābeidz eksperimentēt ar cilvēkiem un jāpārņem darbotiesspējīgs veselības aprūpes modelis, saka marsiets, nenorādot modeli – tipiska muldēšana…

  5. Neticu labākai dzīvei Latvijā Atbildēt

    Mūsu valstī viss tiek bezjēdzīgi izsaimniekots, arī medicīnas nozarē.Tur var dot kaut visu Latvijas budžetu, tāpat nepietiks.Pēc 25 gadu “saimniekošanas”neviens tā arī nezin, kas jādara, lai dzīvotu labāk….Skumji
    Visu jau nogāž uz padomju laiku, bet trallina jau jauno laiku vadoņi….

  6. Repše,nelieti,tu esi līdzvainīgs pue Latvijas iedzīvotāju ciešanām!Atdod BB izkrāpto naudu cilvēkiem,tu nelietis!Atdod Latvijai naudu ko atļāvi izvest vagoniem uz krieviju.Atdod naudu kas tev tika saziedota lai tu ko darītu bet tu nedarīji!

  7. Par obligāto dienestu Atbildēt

    Zemessargi ir patrioti tāpat kā brīvprātīgie kareivji Latvijas izveidošanas laikā. Tautā nav labi ka daļa ir patrioti, brīvprātīgi ziedo savus spēkus un veselību valsts labā, bet citi pilsoņi Latvijai spļauj virsū latviešu valodu nelieto, cilvēktiesības kačā, bet elementārus, loģiskus pienākumus nejēdz. Tautai vienmēr jābūt vienotai!

  8. Rep-she,vareetu atgriezties politikaa,lai vai kaa,vinh ir patriots! Mazliet,nervozss,cerams,jau atpuuties!

  9. un kā šādu ieceri vērtē pilsoņi (viņi arī elek†orā†s!), kuri nav bijuši ne subkultūras, ne kontrkultūras, ne patiesības, ne mīlestības, ne finanšu minis†ri?

Māris Antonevičs: Var pienākt brīdis, kad kādam ievajadzēsies "ātru karu" (30)Nemieri Baltkrievijā un nemieri Krievijā – var pienākt brīdis, kad kādam ievajadzēsies "ātru karu"
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Latviski jārunā un jādzied

Saeima atbalstījusi ierosinājumu likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteikt, ka lauksaimniecības zemi Latvijā varēs iegādāties tikai cilvēki ar latviešu valodas zināšanām. Deputātu atbalstītais priekšlikums paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1. pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā.

Vai piedalīsieties pašvaldību vēlēšanās?
Draugiem Facebook Twitter Google+