Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
30. janvāris, 2014
Drukāt

Vešņakovs: bez Latvijas piekrišanas skolas nedibināsim (9)

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Vienīgā skola, ko Krievija šobrīd varētu atvērt Latvijā, ir svētdienas skola pie Krievijas vēstniecības, bet arī pēc tādas skolas nav lielas vajadzības.

To vakar pēc sarunas ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti atzina kaimiņvalsts vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Kā zināms, pagājušajā nedēļā Latviju satrauca ziņa, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Krievija atvērs citās valstīs skolas, kurās mācīsies krieviski pēc Krievijas izglītības standartiem. A. Vešņakovs sacīja, ka šo paziņojumu sarunā ar ministri nācies izskaidrot. Krievu skolas, ko kaimiņvalsts vēlētos atvērt saskaņā ar programmu “Krievu skola ārzemēs”, dibinātu tikai uz abpusējas vienošanās pamata, ņemot vērā starptautiskās tiesību normas. “Šobrīd Krievijai vēl nav konkrētu priekšlikumu par skolu atvēršanu, jo programma nav pieņemta,” teica A. Vešņakovs. “Taču šā brīža situācijā te būtu ieviešama vien tā sauktā svētdienas skola, kurā sniegtu papildizglītību krievu valodā.” Vēstnieks uzskata, ka S. Lavrova paziņojums Latvijā radījis “nevajadzīgu ažiotāžu”. “Nevajag no pavisam nekaitīga ierosinājuma izdarīt kādus politiskus secinājumus,” aizrādīja A. Vešņakovs, kad vaicāju, vai savu skolu piedāvāšana nav tomēr iejaukšanās Latvijas iekšējās lietās. I. Druviete gan uzskata, ka sabiedrības satraukums bijis pamatots.

Vēstnieks gan pats atzina, ka atvērt krievu skolu pagaidām nav nepieciešams, jo te jau darbojas mazākumtautību skolas, kur skolēni dzimto valodu un literatūru apgūst gana augstā līmenī. “Tas gan ir vērtējums šīs dienas situācijai,” piebilda vēstnieks.

I. Druviete apliecināja, ka “Krievijas Federācijas skolas Latvijā netiks atvērtas”. Pat svētdienas skola pie vēstniecības varētu sākt darboties tikai “tālā nākotnē”, ja jau vēstnieks pats atzinis, ka pēc tādas šobrīd nav vajadzības. Svētdienas skolu dibināšana ir ierasta prakse, taču arī to veidošana jāsaskaņo ar Latvijas iestādēm.

Otrs svarīgs jautājums, ko vēstnieks apsprieda ar ministri, ir koalīcijas līgumā iekļautā frāze: “Sagatavosim tiesisko regulējumu un izvērtēsim ekonomisko un sociālo pamatojumu, lai ar 2018. gada 1. septembri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāk apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.”

Kā noprotams, Krievijas vēstnieks par to bijis satraukts, bet I. Druviete, kura A. Vešņakova skatījumā “ir liela un laba speciāliste šajā jautājumā”, norādījusi, ka nav runa par to, ka no 2018. gada cittautieši mācītos tikai latviešu valodā. Turklāt lēmumi tiks pieņemti pēc konsultācijām ar skolu direktoriem, skolotājiem un skolēnu vecākiem.

I. Druviete apliecināja, ka koalīcijai nav nodoma slēgt mazākumtautību skolas. Tās varēs pastāvēt, taču iecerēts, ka mazākumtautību valodā notiktu tikai tās mācību stundas, kas saistītas etnisko identitāti. Tad visas nelatviešu skolas īstenotu izglītības programmas modeli, kas paredz 80 procentus mācību vielas apgūt latviski. Patlaban šo modeli īsteno tikai pieci procenti mazākumtautību skolu.

Pagaidām Latvijas un Krievijas starpā nav noslēgts līgums par sadarbību izglītības jomā. Taču drīzumā varētu tikt noslēgts līgums par sadarbību augstākajā izglītībā un zinātnē, jo gana daudz jauniešu no Latvijas studē Krievijā; arī kaimiņvalsts studētgribētāji mēdz doties uz Latviju.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Es vispar nesaprotu, ko grib Krievija ar so savu priekslikumu. Vinai vajag labak domat par savam
    skolam sava gigantiskaja valsti, kur bez saubam vajag vel loti, loti daudz ko uzlabot.

  2. Šerloks Holms teiktu: elementāri, Votson (latvieti)!
    Latviešu vairākumam ir vien jānobalso Saeimas vēlēšanās par šīs Valsts radītājiem un saimniekiem – latviešu nacionālistiem (šobrīd NA)…

  3. tas ko tā izglītības ministre tādā pafosā un priekā darīja zināmu sabiedrībai ir klaji pretrunā ar to kas notiek dzīvē,dzīvē ir pārkrievošana gan no masu līdzekļiem gan skolās un lai saņemtu darbu kaut cik normālu arī labi jāpārvalda krievu valodu,gadus 5 atpaķaļ tāda prasība nebija laikam taču par labu kalpošanu ASV Krievija ir saņēmusi apstiprinājumu ka bijušās padomju teritorijas būs tās pārvaldē.

  4. Bez Krievijas piekrišanas un arī bez Latvijas varnešu piekrišanas veiksim deokupāciju un dekolonizāciju! Visiem krievruņu okupantiem un kolonistiem būs jāaizvācas no Latvijas, jo viņi šeit atrodas nelikumīgi.

  5. Nesakiet ne pieci, kā pēc gadiem tas notiks. Kā tas var notik! Šodien ministrijā vadošos amatos strādā darbinieki, kas ieinteresēti iedzīvināt krievu valodu izglītībā Latvijā. Vini ir tie kas gatavo visus likumus un lēmumus. Krievu valodas ieviešanu, jau visus iepriekšējos gadus paklusām, viltīgi legalizē. Ja tas tā nebūtu noticis, tad Krievija tik droši un pārliecinoši nenāktu ar savu priekšlikumus. Es šaubos, vai Latvijas ziepjāinā politiskā sistēma noturēsies, jo tai latvietis, latviešu valoda un kultūra un latviešu nācijas pastāvēšana Latvijas zemē ir mazsvarīga. Kā piemērs, to labi izgaismo diskusija par Konstitūcijas preambulu.

    • Dabīgi, ka tā viņš ir. It kā kāds varētu iedomāties, ka krievs te ar spēku veidos savas skolas. Lēnām no varas centīsies atbīdīti nacionāli noskaņotie un tai vietā ielikt austrumu mīlētājus. Šodien jau viņi sāk zaudēt pacietību un vēlās paatrināt to procesu. Tāpēc arī notiekās visādas galejības.

  6. Protams,jo tās jau sen te nodibinātas.Ar Latvijas gļēvo varnešu piekrišanu.

  7. Nesatraucies, Vešņakov Atbildēt

    Nesatraucies, Vešņakov, ar Latvijas politiķiem jums problēmas neradīsies, tie ir klanījušies un klanīsies visiem un visur, bez sava viedokļa un mugurkaula, bet tauta pati jau tādus vien ir ievēlējusi, tā kā droši.

  8. krievija dzivo 1miljons ukrainu bet skolas ukrainu valoda nav .

Draugiem Facebook Twitter Google+