Vešņakovs: bez Latvijas piekrišanas skolas nedibināsim 9
Vienīgā skola, ko Krievija šobrīd varētu atvērt Latvijā, ir svētdienas skola pie Krievijas vēstniecības, bet arī pēc tādas skolas nav lielas vajadzības.
To vakar pēc sarunas ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti atzina kaimiņvalsts vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Kā zināms, pagājušajā nedēļā Latviju satrauca ziņa, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Krievija atvērs citās valstīs skolas, kurās mācīsies krieviski pēc Krievijas izglītības standartiem. A. Vešņakovs sacīja, ka šo paziņojumu sarunā ar ministri nācies izskaidrot. Krievu skolas, ko kaimiņvalsts vēlētos atvērt saskaņā ar programmu “Krievu skola ārzemēs”, dibinātu tikai uz abpusējas vienošanās pamata, ņemot vērā starptautiskās tiesību normas. “Šobrīd Krievijai vēl nav konkrētu priekšlikumu par skolu atvēršanu, jo programma nav pieņemta,” teica A. Vešņakovs. “Taču šā brīža situācijā te būtu ieviešama vien tā sauktā svētdienas skola, kurā sniegtu papildizglītību krievu valodā.” Vēstnieks uzskata, ka S. Lavrova paziņojums Latvijā radījis “nevajadzīgu ažiotāžu”. “Nevajag no pavisam nekaitīga ierosinājuma izdarīt kādus politiskus secinājumus,” aizrādīja A. Vešņakovs, kad vaicāju, vai savu skolu piedāvāšana nav tomēr iejaukšanās Latvijas iekšējās lietās. I. Druviete gan uzskata, ka sabiedrības satraukums bijis pamatots.
Vēstnieks gan pats atzina, ka atvērt krievu skolu pagaidām nav nepieciešams, jo te jau darbojas mazākumtautību skolas, kur skolēni dzimto valodu un literatūru apgūst gana augstā līmenī. “Tas gan ir vērtējums šīs dienas situācijai,” piebilda vēstnieks.
I. Druviete apliecināja, ka “Krievijas Federācijas skolas Latvijā netiks atvērtas”. Pat svētdienas skola pie vēstniecības varētu sākt darboties tikai “tālā nākotnē”, ja jau vēstnieks pats atzinis, ka pēc tādas šobrīd nav vajadzības. Svētdienas skolu dibināšana ir ierasta prakse, taču arī to veidošana jāsaskaņo ar Latvijas iestādēm.
Otrs svarīgs jautājums, ko vēstnieks apsprieda ar ministri, ir koalīcijas līgumā iekļautā frāze: “Sagatavosim tiesisko regulējumu un izvērtēsim ekonomisko un sociālo pamatojumu, lai ar 2018. gada 1. septembri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāk apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.”
Kā noprotams, Krievijas vēstnieks par to bijis satraukts, bet I. Druviete, kura A. Vešņakova skatījumā “ir liela un laba speciāliste šajā jautājumā”, norādījusi, ka nav runa par to, ka no 2018. gada cittautieši mācītos tikai latviešu valodā. Turklāt lēmumi tiks pieņemti pēc konsultācijām ar skolu direktoriem, skolotājiem un skolēnu vecākiem.
I. Druviete apliecināja, ka koalīcijai nav nodoma slēgt mazākumtautību skolas. Tās varēs pastāvēt, taču iecerēts, ka mazākumtautību valodā notiktu tikai tās mācību stundas, kas saistītas etnisko identitāti. Tad visas nelatviešu skolas īstenotu izglītības programmas modeli, kas paredz 80 procentus mācību vielas apgūt latviski. Patlaban šo modeli īsteno tikai pieci procenti mazākumtautību skolu.
Pagaidām Latvijas un Krievijas starpā nav noslēgts līgums par sadarbību izglītības jomā. Taču drīzumā varētu tikt noslēgts līgums par sadarbību augstākajā izglītībā un zinātnē, jo gana daudz jauniešu no Latvijas studē Krievijā; arī kaimiņvalsts studētgribētāji mēdz doties uz Latviju.
