Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. novembris, 2015
Drukāt

Bez lieka trokšņa “Baltie lāči” svin jubileju

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Bildē no kreisās Aldis Kise, Andris Baltacis, Grigorijs Gorodko.

Grupa “Baltie lāči”, svinot radošo desmitgadi, šoruden no Latgales dodas koncerttūrē “Bez lieka trokšņa…” pie klausītājiem no Dzintarjūras krastiem līdz Vidzemes pakalniem un Zemgales līdzenumiem.

Programmā “Bez lieka trokšņa…” apkopota grupas desmit gados uzkrātā pieredze, dziesmas, tā ir dāvana klausītājiem par viņu mīlestību. Koncertos skan tautasdziesmas, autordziesmas, arī klasiskās mūzikas skaņdarbi, kas apliecina mūziķu profesionalitāti un daudzpusību. “Nav milzīga jubileja, bet arī 10 gadi tomēr ir kaut kas. 100 gadus varētu svinēt ar lielu troksni, bet šoreiz ir bez lieka trokšņa,” smaidot teic Andris Baltacis.

Jau iepriekšējā sezonā grupas “Baltie lāči” programma “Akustika” daudzos Latvijas kultūras namos apliecināja, ka, atsakoties no elektronikas un pastiprinātājiem, vienkāršs mūzikas instrumentu skanējums un balss vislabāk sasniedz klausītāju sirdis. “Tā “Baltie lāči” paliek akustiski. Spēlējam tādu mūziku, kādu paši gribam. Tā arī cilvēkiem ir saprotamāka. Nevar sameloties. Te ir tāds labs salīdzinājums: kā pliks pirtī. Kādu Dievs radījis, tādu sevi arī parādām,” teic Andris un piebilst: “Cilvēkiem nesāp galva, jo tas nav skaļi. Tas ir tuvāk, saprotamāk un sirsnīgāk.”

Programmai “Bez lieka trokšņa…” izskanējuši pirmie koncerti Kurzemes pusē. Andris smaidot atklāj: “Mūsu klausītāji ir dažādi. Liepājas pusē skaļāk dzied līdzi, savukārt ventiņi ir atturīgāki. Ja esi godīgs, tad skatītājs arī to jūt un novērtē. Spēlējot akustiskos koncertus, ir spēcīgāka enerģētiskā apmaiņa starp mums un skatītāju.” Andris neslēpj, ka lielajās zālēs vajag arī nelielu tehnisko palīdzību, lai visu koncertu varētu nospēlēt. “Ar balss spēku vien nevar. Divus koncertus dienā grūti nospēlēt. Pēc tam divas trīs dienas nevar dziedāt. Bet tas ir godīgi. Man tas patīk. Doma par akustiskajiem “Baltajiem lāčiem” jau bija sen,” atklāj Andris un, īpaši uzsverot, ka tās ir tikai viņa domas, piebilst: “Man patīk “Rumbas kvartets”. Viņu skanējums ir īsts. Tāpat varu teikt par “Baltajiem lāčiem”. Manas dziesmas, tas ir tas latviešu šlāgeris. Tagad daļa grupu spēlē kantri vai nesaprotamu popmūziku vai vēl kaut ko.” Viņš arī neslēpj, ka “Baltie lāči” koncertā un “Baltie lāči” ballītē atšķiras. Ballītēs viņi ir popsīgāki.

Andris nevēlas visu atklāt, bet viņu urda jaunas radošas idejas. Šajā vasarā grupai bijis daudz koncertu, tāpēc maz atlicis darbam studijā. “Iesāktas daudzas dziesmas, bet aptrūcies laika to visu skaisti izdarīt līdz galam. Akustiskajā formātā ieraksti ir daudz atbildīgāki. Ir jābūt visiem uz vietas, citādi skanējums būs nebaudāms. Ir uzmetumi jaunam albumam. Materiāla pietiek, bet ar laiku ir grūtāk. Mēs jau 100% ar mūziku nedzīvojam,” nosaka Andris.

Kad vaicāju Andrim, kāpēc grupas dziesmas nav aptaujās, viņš smejoties saka: “Nesatraucieties, mēs muzicējam, esam dzīvi. Ir pāris “kārtis”. Tagad vispirms dziesmas izdziedam koncertos, lai saprastu skatītāju reakciju. Tāda dziesma citādi skan ierakstā, ja tā ir vairāk iedziedāta. Tā notiņa pielipusi, pieslīpējusies!”

Koncertējot Andris jūt, ka Latvijā cilvēku paliek mazāk. “Paldies cilvēkiem, kas nāk uz mūsu koncertiem. Tā ir cieņa pret mums, pret mūsu dziedātajām dziesmām. Uzticība un ticība mums. Spēlējam to latvisko no matu galiņiem līdz papēžiem. Kā kārtīgs koks ar saknēm zemē, tādi mēs cenšamies būt. Paldies grupas zēniem! Negribas lielīties, bet mēs neesam tikai kolēģi, draugi, mums ir daudz ģimeniskākas attiecības. Varbūt tā slava bija par ātru un agru, varbūt tai vajadzēja nākt tikai tagad, bet jāatzīst, ka arī tagad nav neko noplakusi, tikai mēs to citādāk uztveram. Mūsu kopīgā sadarbība noteikti nesīs augļus. Būsim spēcīgāki. Tagad esam kā vienota dūre. Lai dieviņš stāv klāt un mums viss izdodas. Bauda ir dziedāt dzīvajā. Saprotam viens otru no pusvārda. Tas pats par sevi notika. Paskaidrot to nevar,” atzīstas Andris. Viņš arī neslēpj, ka tagad ir pavisam citādi “lāči”. “Pateicos Atim Auzānam, Armandam Ozolam. Tie bija “lāču” pirmsākumi. Man prieks, ka viņi arī nekur nav pazuduši un darbojas mūzikā. No sirds priecājos par visiem bijušajiem “lāčiem”, kas turpina darboties mūzikas lauciņā,” sirsnīgi teic Andris un neslēpj, ka šajos “lāčos” viņam ir labas sajūtas, bet pats būtiskākais un svarīgākais ir skatītājs. “Ja nebūs skatītāju, nebūs arī tās labās sajūtas. Var jau spēlēt savam priekam, bet mēs dzīvojam skatītājiem. Tā pavisam godīgi!”

Varbūt noder!!

13. XI 21.00 Gulbenē “Kantes krogā” balle

14. XI 13.00 Annas kultūras namā un 18.00 Balvu kultūras un atpūtas centrā

17. XI 19.00 Stāmerienas tautas namā

18. XI 14.30 Priekules kultūras namā

26. XI 19.00 Preiļu kultūras namā

29. XI 15.00 Apes tautas namā

Biļetes pasākumu norises vietās. Cena EUR 4 – 7

20. XI 19.00 Kuldīgas kultūras centrā

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv

Cena EUR 5 – 7.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+