×
Mobilā versija
Brīdinājums +17.0°C
Milija, Maiga
Pirmdiena, 25. jūnijs, 2018
27. februāris, 2018
Drukāt

Kamēr mantinieks nesteidzās, krāpnieki rīkojās….Bez maksas ikviens var iegūt notāra konsultāciju (1)

Notāru dienas. Foto - LETANotāru dienas. Foto - LETA

Gandrīz 40% Latvijā strādājošo notāru kaut reizi pēdējo divu gadu laikā savā praksē ir pieredzējuši gadījumus, kuros cilvēki ir saskārušies ar krāpniecību – bijuši apdraudēti vai reāli zaudējuši īpašumu vai mantu, tai skaitā naudu. Gan Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP), gan Valsts policijas (VP) pieredze liecina, ka mūsdienās noziegumu forma un saturs mainās, turklāt mainījies arī cietušo personu profils.

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par to, kā sevi pasargāt no krāpniekiem un kā nekļūt par upuri iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, 27. un 28. februārī visā Latvijā jau 13. reizi norisinās Notāru dienas – ikviens iedzīvotājs 30 Latvijas pilsētās 106 notāru birojos klātienē no plkst. 10 līdz 16 var saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas, kā arī attālināti, izmantojot Skype (lietotājvārds: notarudienas).

Kamēr mantinieks nesteidzās, krāpnieki rīkojās

Notāri šodien informēja par vairākām shēmām un gadījumiem.

Piemērma, notāra lietvedībā bija mantojuma lieta, mantojuma sastāvā ietilpa vairāki nekustamie īpašumi. Pēc mantojuma apliecības saņemšanas mantinieks piekrita notāra piedāvātajai palīdzībai un lūdza, lai zemesgrāmatā elektroniski tiek nostiprinātas īpašuma tiesības tikai uz dažiem mantotajiem īpašumiem, savukārt nekustamo īpašumu, kas atradās Juglā, nolēma zemesgrāmatā pagaidām uz sava vārda neierakstīt.

Pēc dažiem gadiem mantinieks, ieskatoties zemesgrāmatā, konstatēja, ka Juglas īpašums jau pieder viņam nezināmai personai. Tika konstatēts, ka īpašums izkrāpts, izmantojot viltotus dokumentus, tostarp viltojot arī notāra parakstu un zīmogu.

Notāri tagad atzīst, ka mācība visiem būtu – , ka īpašuma tiesības jānostiprina nekavējoties. Kamēr mantinieks nesteidzās, krāpnieki rīkojās.

Vairāk “uzķeras” arī jauni cilvēki

“Ja pirms 10 – 15 gadiem visbiežāk par krāpnieku upuriem kļuva seniori un vientuļi cilvēki, kuriem juridiskās shēmās tika izkrāpti īpašumi vai nauda, tad šodien situācija ir kardināli mainījusies. Par krāpnieku upuriem kļūst gan pieredzējuši biznesa cilvēki, gan jaunieši. Patiesībā no potenciāliem zaudējumiem neviens sabiedrības loceklis nav pasargāts, ja neizvērtē visus iespējamos riskus un nevēršas pēc padoma pie profesionāļa – notāra, jurista. Notāri savās praksēs un pieredzē gadu no gada arvien pārliecinās par to, ka zināšanas par juridiskām niansēm cilvēkiem joprojām ir vājas,” norāda LZNP priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

Arī VP pieredze apliecina, ka zināšanu trūkums un neuzmanība ir biežākie iemesli iespējai īstenot noziedzīgu nodarījumu. “Krāpšana ir ļoti izplatīts noziedzības veids – visbiežāk tā tiek vērsta pret kustamo vai nekustamo īpašumu un finanšu līdzekļiem, ir saistīta ar personas datu prettiesisku izmantošanu vai noziedzīgu nodarījumu pret uzņēmumu. Diemžēl jāatzīst, ka cilvēku skaits, kuri vēršas policijā tieši krāpšanas dēļ, vēl aizvien ir augsts. Mūsdienās krāpnieki ir izstrādājuši rafinētas shēmas un paļaujas uz cilvēku lētticību, lai iegūtu kāroto. Tādēļ aicinām ikvienu būt uzmanīgiem, darījumos ar savu īpašumu konsultēties ar notāru un pat vismazāko aizdomu gadījumā vērsties policijā,” skaidro VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Veicot izpēti par krāpniecības gadījumiem, LZNP un VP ir apkopojusi to iestāšanās iemeslus, kas iedalāmi vairākās grupās. Visbiežāk jeb 54% gadījumos, kad konstatētas krāpšanas pazīmes, iemesls ir bijusi neapdomīga rīcība jautājumos, kas saistīti ar īpašumu. Galvenokārt tā saistīta ar neprasmīgi sastādītiem līgumiem vai līgumiem, kuros iekļauti nosacījumi, kas ierobežoo vienas puses tiesības vai iesaista to nelīdzvērtīgā darījumā. Savukārt 43% gadījumu, kad cilvēks riskē ar savu īpašumu vai mantu, vainojama neuzticama padomdevēja izvēle. “Nereti cilvēki, slēdzot līgumus vai pieņemot lēmums, konsultējas nevis ar profesionāli, bet gan kaimiņu, radinieku, draugu. Visbiežāk šāda padomdevēja kompetence ir apšaubāma, bet personiskā pieredzē balstīti padomi var nebūt derīgi citai situācijai, jo katrs gadījums ir ļoti individuāls, tādējādi dažādos līgumos un citos dokumentos tiek iekļauti nosacījumi, kas rada virkni risku,” apgalvo Jānis Skrastiņš.

Iemesli krāpšanas iespējamībai visai bieži ir neapdomīga rīcība ar savu naudu, piemēram, pārskaitot to uz nezināmas personas kontu, kā arī neapdomīga rīcība ar saviem personas datiem, kas nereti izpaužas tā, ka par attiecīgu samaksu citam cilvēkam tiek uzticēti dati, lai tukšam kontam piesaistītu bankas karti, taču šis konts tiek izmantots PVN shēmās un naudas atmazgāšanā, kā rezultātā konta īpašnieks kļūst par apsūdzēto. Arī nepārbaudītas informācijas izmantošana ir liels risks, īpaši – uzsākot biznesu, kas galvenokārt izpaužas kā neapdomīgu investīciju veikšana.

Viens no drošākajiem veidiem, kā izvairīties no liktenīgām kļūdām vai pat krāpniecības, ir konsultēšanās ar notāru. Turpmāk Latvijā tas būs iespējams arī digitāli, jo jau šogad gaidāmas vairākas interesantas pārmaiņas, kas saistītas ar notāra darbu digitālajā vidē.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

Draugiem Facebook Twitter Google+