“Gribam izmēģināt ko jaunu un vairāk apgūt eksaktās zinātnes,” saka Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas skolēni: Amanda Skrebele (1. no kreisās), Paula Aleksandra Pūre, Sidnija Kalvāne, otrajā rindā no kreisās – Rūdolfs Čeirs, Ervīns Sprindžs, Iļja Smirnovs, Karīna Lavrenova un Katrīne Ovčiņņikova.
“Gribam izmēģināt ko jaunu un vairāk apgūt eksaktās zinātnes,” saka Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas skolēni: Amanda Skrebele (1. no kreisās), Paula Aleksandra Pūre, Sidnija Kalvāne, otrajā rindā no kreisās – Rūdolfs Čeirs, Ervīns Sprindžs, Iļja Smirnovs, Karīna Lavrenova un Katrīne Ovčiņņikova.
Foto – Karīna Miezāja

Bez matemātikas neiztikt. Tehnoloģiju vidusskolas skolēni cer būt pieprasīti darba tirgū 3

Gribējām izmēģināt kaut ko jaunu un gūt plašākas zināšanas eksaktajos mācību priekšmetos – tā savu izvēli mācīties šovasar dibinātajā Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolā, kas tapusi Rēzeknes Augstskolas paspārnē, skaidro skolā uzņemtie jaunieši.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Šī vidusskola ir otrā skola, ko veidojusi kāda no Latvijas augstskolām. Kā zināms, šajā mācību gadā durvis vērusi arī Rīgas Tehniskās universitātes dibinātā Inženierzinātņu vidusskola, kurā gan pagaidām atvērta tikai 10. klase. Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolā toties uzņemti gan 10., gan arī 11. klases skolēni. Lielākā daļa skolēnu šurp pārnākuši no dažādām Rēzeknes skolām, taču ir arī skolēni no citām Latvijas vietām, piemēram, Gaigalavas.

Vajag labus skolotājus

Lielākā daļa atzīst: iestājušies šajā vidusskolā cerībā, ka te varēs augstākā līmenī nekā citās skolās apgūt matemātiku. Tā 11. klases skolnieks Iļja Smirnovs saka: “Iepriekšējā skolā arī labi mācīja matemātiku un fiziku, taču vēlos šos mācību priekšmetus apgūt padziļināti. Te mums mācīs arī augstākās matemātikas pamatus. Ja būsim tos apguvuši jau vidusskolā, būs vieglāk studijās.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Kāpēc tik liela interese par tik grūtu mācību priekšmetu kā matemātika? “Bet kā tad bez matemātikas? Bez tās neiztikt,” attrauc 11. klases skolnieks Ervīns Sprindžs.

“Ja ir labs skolotājs, matemātika nav nemaz tik grūta,” uzskata 10. klases skolniece Paula Aleksandra Pūre. “Skolotājs Vilkaste, kas mācīs matemātiku šajā skolā, nemaz nevar slikti mācīt,” piebilst 11. klases skolniece Amanda Skrebele. Daļu jaunās vidusskolas pedagogu skolēni iepazinuši, mācoties citās Rēzeknes skolās, tāpēc droši viņiem sekojuši uz Tehnoloģiju vidusskolu. “Jo labāks skolotājs un jo mūsdienīgāk viņš pasniedz savu mācību priekšmetu, jo skolēnam interesantāk mācīties,” saka Paula Aleksandra. Jaunieši neslēpj: savās līdzšinējās skolas gaitās viņi redzējuši arī skolotājus, kurus lāga neinteresē mācību priekšmets, ko viņi māca, un kuri pat nemāk mācīt. Esot pat bijis tā – kādā mācību priekšmetā viss mācību gads “nomests zemē”, jo gadījies nemākulīgs pedagogs. “Lai skolotājs būtu labs, ir svarīgi, lai viņam pašam patīk savs darbs,” spriež 10. klases skolniece Karīna Lavrenova.

Taču jaunieši atzīst: viņi ar savu īpašo interesi par eksaktajām zinātnēm ir izņēmums. Viņu vienaudžiem lielākoties šādas intereses nav. Desmitās klases skolniece Sidnija Kalvāne saka: jauniešiem būtu jāapzinās, ka ir svarīgi augstā līmenī apgūt eksaktos mācību priekšmetus, jo tieši pēc šo jomu speciālistiem aug pieprasījums darba tirgū. Arī citi Tehnoloģiju vidusskolas skolēni atzīst: interesi par eksaktajām zinātnēm veicina apziņa, ka ar šīm zināšanām varētu būt vieglāk atrast darbu. Tajā pašā laikā, jautāti, vai Rēzeknē ir pietiekami daudz uzņēmumu, kur eksakto jomu speciālistiem strādāt, jaunieši smejas, bet Iļja pat bilst: “Jā, jā, lielveikalā varēs strādāt.” Jaunieši, šķiet, nezina, ka vēsturiski Rēzekne ir rūpniecības pilsēta un arī tagad, kaut mazākos apjomos, ražošana tomēr notiek. Skolēni arī saka: eksaktie mācību priekšmeti ir liels izaicinājums cilvēka intelektam. Paula Aleksandra gan teic: “Visiem nevar labi veikties matemātikā. Smadzenes var attīstīt arī mācoties, piemēram, svešvalodas.” Jautāti, vai jau izvēlējušies savu nākotnes profesiju, jaunieši nav pārāk runīgi, taču daži atklāj savus sapņus. Iļja saka: vēlētos būt arhitekts. Paula Aleksandra gan teic: “Vēl trīs vidusskolas gadi priekšā, kad varēšu pieņemt lēmumu.”

Reklāma
Reklāma

Iepatikās laboratorijas

Izlemt, ko studēt, jauniešiem var palīdzēt arī tas, ka viņu mācības notiks gana ciešā sasaistē ar Rēzeknes Augstskolu. Vismaz šeit piedāvātās studiju pro­grammas Tehnoloģiju vidusskolas skolēni varēs iepazīt gana tuvu. Viņiem arī būs pieejams tas pats laboratoriju aprīkojums, kas studentiem. Izrādās, šis bijis gana nozīmīgs aspekts, kas līdzējis jaunajai vidusskolai piesaistīt studentus!

“Atnācu uz Tehnoloģiju vidusskolas informācijas dienu. Satikos ar skolotājiem, paskatījos, kādas laboratorijas ir augstskolā, un uzzināju, ka arī skolēni mācību procesā tās varēs izmantot, un sapratu, ka man te būs interesanti,” stāsta Paula Aleksandra. Arī Ervīns atzīst: viņu ieinteresējušas tieši laboratorijas. A. Skrebele piebilst: “Rēzeknes Augstskola ir ļoti labi aprīkota, un tas ļauj cerēt, ka tā ir augsta līmeņa augstskola.” Vai šo izglītību jaunieši liks lietā tepat Latvijā vai arī domā par došanos uz ārzemēm? Arī te atbildes ir nekonkrētas. Vairākums gribētu tomēr gūt kādu pieredzi ārzemēs, bet pēc tam labprāt atgrieztos Latvijā.

Tehnoloģiju vidusskolā skolēni uzņemti bez iestājeksāmeniem. Vērtētas viņu līdzšinējās sekmes un vajadzības gadījumā pretendenti arī iztaujāti. Visi gribētāji nav uzņemti. Vai Rēzeknē bija vajadzīga vēl viena vidusskola? Skolēni attrauc: protams, pilsētā ir arī citas skolas, taču šī būšot īpaši konkurētspējīga. Tas, ka pagaidām šī ir jauna un maza skola, viņus neuztrauc. Tas pat esot labi: varot būt pirmie un nelielā skolēnu skaita dēļ baudīt īpašu skolotāju uzmanību. “Te nebūs tā: saproti vai nesaproti stundas tēmu, bet ejam uz priekšu. Būs patiešām jāiemācās,” cer Amanda. Citi saka: esot liela mājīguma un kopības izjūta. Visi jūtoties kā liela ģimene. Jaunieši veidos skolēnu parlamentu un arī paši centīsies vairāk popularizēt savu skolu.

Fakts

Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas 10. klasē šajā mācību gadā uzņemts 21 skolēns, bet 11. klasē mācās deviņi skolēni. Mācības notiek Rēzeknes Augstskolā.