Parīt, 16. martā, Leļļu teātrī pirmizrādi piedzīvos jauniestudējums “Neaiztiec mani!”. Tā pamatā jaunās dramaturģes Elzas Apkalnes luga “Korinte”, no kuras režisors Ivars Lūsis izveidojis provokatīvu drāmu jauniešiem no 16 gadu vecuma. 


Uz skatuves 
tikai aktieri

Lasītākie

“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis

Lasīt citas ziņas

“Neaiztiec mani!” intriģē ar vairākām debijām – Silvestram Zemgalam pirmā oriģinālmūzika skatuvei, dziedātājai Lienei Šomasei pirmais aktierdarbs, režisoram Ivaram Lūsim pirmā režija Leļļu teātrī, kura repertuārā savukārt šis būs pirmais iestudējums bez lellēm. Jauniestudējums konceptuāli iekļausies Leļļu teātra ciklā “Leļļu laboratorija”, turpinot meklēt alternatīvus ceļus, šķērsojot Leļļu teātra žanriskās robežas un piesaistot jaunus māksliniekus un skatītāju auditoriju. Tā kā Leļļu teātrī strādā mākslinieki arī ar dramatiskā teātra skatuvisko izglītību, kopā ar teātra direktoru Vilni Beķeri nolemts attīstīt viņu spējas arī šajā ziņā. Turklāt aktieru uznākšana uz skatuves galvenajā lomā vairos meistarību arī tradicionālajā spēlē ar lellēm. Iecerēts ik gadu teātra repertuārā iekļaut vismaz vienu šādu iestudējumu tikai ar aktieriem uz skatuves.

“Korinte” – 
augs ar ērkšķiem

Elza Apkalne lugu uzrakstījusi septiņpadsmit gadu vecumā, 2006. gadā iegūstot otro vietu Valsts kultūrkapitāla fonda rīkotajā nacionālajā lugu konkursā jauniešiem. Luga tapusi trijās dienās. Tajā atklāta padsmitgadīgas meitenes dzīve diennakts garumā, sniedzot ieskatu mūsdienu jaunieša izjūtās: te ir gan mūžīgā nesaprašanās ar vecākiem, gan protests pret pieaugušo pasauli – tās liekulību, nežēlību un meliem. Savdabīgi radies lugas nosaukums. Kā stāsta autore, viņa atvērusi latviešu valodas vārdnīcu šķirklī ar “k” burtu un ieraudzījusi vārdu “korinte”. Rozes tipa augs ar ērkšķiem un mazmazītiņiem auglīšiem.

VIDEO. Dubaijā “peld” gan auto, gan lidmašīnas: spēcīgo lietusgāžu dēļ applūduši skrejceļi, ielas un pat metro

Zelenskis parakstījis mobilizācijas likumu: paredzēti stingrāki sodi par izvairīšanos no iesaukšanas un samazināts vecuma slieksnis

Policija aicina atpazīt attēlā redzamās sievietes, kuras nokārtoja dabiskās vajadzības Rīgas skolas sporta kompleksā

“Tomēr luga ir nevis par to, kā zaudēt nevainību vai strīdēties ar vecākiem, bet gan par galēji sakāpinātām emocijām, kas ne tikai iekrāso, bet arī pabojā dzīvi,” saka Elza Apkalne. “Pusaudža vecums, par laimi, ir pārejošs, un visi no tā agrāk vai vēlāk izaug, bet nevar noliegt, ka viss šajā posmā izjustais atmiņā paliek uz mūžu.”

Elza Apkalne pati audzina trīs gadus vecu dēlu. Šobrīd viņa studē Latvijas Kultūras koledžas otrajā kursā un raksta nākamo lugu Daiņa Grīnvalda meistardarbnīcā par to, cik lielā mērā meitenes spēj būt draudzenes, ja dzīve tām liek būt konkurentēm.

Šoka terapija 
uz skatuves

Režisors Ivars Lūsis ir viens no retajiem Latvijā, kurš grib un spēj saistoši iestudēt izrādes jaunatnei. Plašu skatītāju interesi savulaik izraisīja viņa iestudējums “Bērniņi” Liepājas teātrī, kas ne tikai atveda uz teātri neredzēti daudz vidusskolēnu un studentu, bet tika arī izvirzīts “Spēlmaņu nakts” sešās nominācijās. Pēc gada režisors turpināja sarunu ar pusaudžiem izrādē “Miskastes bērns”, saņemot “Spēlmaņu nakts” balvu nominācijā “Gada izrāde bērniem vai jauniešiem”.

“Korintē” Ivaram Lūsim iepaticies jaunās autores domāšanas veids. Uzvedums būšot kā aizstāvības runa jauniešiem, kurus sabiedrībā bieži uzskata par agresīviem, jo viņi, lūk, ir principā opozīcijā vispārpieņemtajām normām. Taču, kā teic režisors, ne vienmēr vecākiem ir taisnība. Uz izrādi viņš iesaka nākt vecākiem ar bērniem, jo pēc tam būs daudz ko pārrunāt. “Pēc “Miskastes bērna” man paldies teica tieši tie vecāki, kuri bija atnākuši kopā ar savām atvasēm,” saka režisors.

Tiesa, arī šajā provokatīvajā drāmā skatītājam var nākties izjust šoka terapiju. Ainā, kur trauslā garīgā saite starp Meiteni un vecākiem gandrīz pārtrūkst pavisam, atklājas pat psiholoģiski emocionāla vardarbība. Vai šobrīd mākslā nav pārāk daudz šoka terapijas? Tā jautāts, Ivars Lūsis teic – bet mēs taču nemācāmies no labā.

Ja pavēro dramaturģiju visā tās attīstības šķērsgriezumā, tieši negāciju pārvarēšana cīņā ar slikto ir tās virzošais un attīstošais spēks. Negatīvais patiesībā ir atskaites punkts pozitīvajam. Un izrāde izskaņā ir absolūti gaiša.

Režisors tālab atļāvies arī nedaudz mainīt lugas beigas. Tā izskan ar abpusēji pretim paspertu soli un sapratnes asniem. “Kamēr vien cilvēks dzīvo, viss ir maināms un labojams pat tad, ja savu bērnu esi gandrīz zaudējis,” viņš pārliecināts.

Izrādei ir divi pilnīgi atšķirīgi sastāvi. Uzveduma plūdumu un raksturu vistiešāk ietekmē tieši galvenās lomas – Meitenes – atveidojums. Vienā sastāvā Meiteni spēlē viena no Leļļu teātra prīmām Dana Lāce, kuras pūrā, piemēram, ir titulloma “Karmenā”, skatītāji viņu pazīst arī no TV seriāliem “Ugunsgrēks” un “Eņģeļu māja”. Kā teic režisors Ivars Lūsis, viņas veidotais Meitenes tēls ir nedaudz agresīvāks, karojošāks, kaujinieciskāks. Otrā sastāvā Lienīte Osipova ir maigāka, trauslāka, kaut kādā mērā no pasaules ietekmes nepasargāta. Partnerībā ar Danu Lāci Vīrieša lomā iejuties Miķelis Žideļūns, Puisi spēlē Artūrs Putniņš. Lienītes Osipovas partneri ir attiecīgi Valdis Vanags un Daumants Švampe.

Režisors ļāvis abiem sastāviem attīstīties katram savā virzienā, lai rastos citāda pēcgarša pēc katra uzveduma. Un vēl ir trešā galvenā varone Viņa – Meitenes iekšējā balss, pārdzīvojumi, izjūtas. Šī loma uzticēta dziedātājai Lienei Šomasei, kura, pēc Ivara Lūša domām, izrādās arī talantīga aktrise.

Kur bērnam 
iemīlēt aktieri

Režisora Ivara Lūša kontā jau ir vismaz padsmit izrādes ģimenei. Apmēram šajā pašā laikā nākamgad Leļļu teātrī priekškaru varētu vērt viņa uzvedums “Pavasara atmoda” bērniem, kas vecāki par desmit gadiem. 1901. gadā sacerētās lugas autors ir Franks Vedekinds. Kaut arī darbība notiek Vācijā, stāsts tikpat labi varētu risināties arī Latvijā, jo skarta mūžsenā vecāku un bērnu attiecību tēma.

Tas, ka šāda izrāde iecerēta tieši Leļļu teātrī, manuprāt, ir ļoti apsveicami. Protams, Leļļu teātra galvenā misija ir leļļu izrādes, taču kur pēc tam jaunam skatītājam turpināt iepazīt teātra pasauli? Kur lai mammas ved mazuļus, kad viņi izauguši no lellēm, bet nav tik lieli, lai skatītos izrādes jauniešiem un pieaugušajiem? Kopš likvidēts Jaunatnes teātris, pieaugušo teātros iestudējumi bērniem parādās tikai ik pa laikam. Biļetes tiek ķertin izķertas. Tāpēc paldies režisoriem, kuri lāpa līdz ar Jaunatnes teātra likvidāciju izrauto caurumu jaunā skatītāja audzināšanas audeklā. Tāpēc būtu tikai lieliski, ja tieši Leļļu teātrī, uz kuru iemīta visplatākā taciņa vecākiem ar mazuļiem, bērni gūtu arī pirmos dramatiskā teātra iespaidus, iemīlētu aktierus kā savulaik Veru Singajevsku, Veltu Skursteni… Leļļu izrādes pieaugušajiem ir lieliska luksusa lieta, bet aktieru izrādes vismazākajiem bērniem – akūta nepieciešamība.

Viedokļi

Dana Lāce: “Luga ir skaudrs vēstījums par problēmām, ar kurām ik dienas saskaras daudzi jaunieši. Meitene, kura gan nenāk no nelabvēlīgas ģimenes, dzīvo nemitīgā emociju badā. Viņa runā, bet neviens viņā neieklausās.”

Lienīte Osipova: “Mana Meitene ir vientuļa, jauna dvēsele, kura savu vietu šajā pasaulē vēl tikai meklē. Situācija, kad uz visām pusēm durvis aizveras, ir bīstama.”

{source}
<iframe width=”560″ height=”315″ src=”http://www.youtube.com/embed/AShPevEPZvs” frameborder=”0″ allowfullscreen></iframe>
{/source}