Foto – LETA
Foto – LETA
Brīvības piemineklis un mākoņi.

Anda Līce. Ārkārtīgi daudz cilvēku dzīvo bez mīlestības pret Latviju 31

Šī rinda no savā laikā ļoti populārā Imanta Ziedoņa dzejoļa “Bez mīlestības nedzīvojiet” Latvijai jubilejas gadā ir jāņem par atskaites punktu un sava veida olekti, ar ko mērāmas visas apņemšanās un darbi. Tā ir arī atbilde uz jautājumu, kāpēc mums trūkst lielu ideju, ir tik daudz neveiksmju un tik maz ticības skaistos vārdos ietērptiem solījumiem. Valstī mājo ārkārtīgi daudz cilvēku, kas dzīvo bez mīlestības pret Latviju. Dzied himnu, valsts svētkos sprauž pie svārku atloka sarkanbaltsarkano lentīti, bet savā sirdī par Latviju nedeg, pat vēl trakāk – deg pret to naidā. Nav brīnums, ka valstij nav lielu ideju. Piekritīsiet, ka noturēšanos ministra vai kādā citā amatā, vai deputāta krēslā līdz pat pensijas vecumam nevar saukt par lielo ideju. Savtība ir sagrauzusi valsti kā ķirmis, un mēs zinām, kas tad paliek pāri.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Kāda ir valsts lielā ideja jaunajam gadsimtam? Skolu pāreja uz valsts valodu taču ir vienīgi drausmīgi iekavēta jautājuma atrisināšana, nevis gadsimta ideja. Divdesmitajā gadsimtā lielā ideja bija Latvijas valsts nodibināšana, šī ideja radīja lielas personības un iedegtajai liesmai tās neļāva noplakt. Kamēr nebūs noskaidrotas un nosauktas vārdā šā gadsimta lielās idejas, daudz kas, cīņu ar noziedzību ieskaitot, būs tikai tāda salmu kulšana un cīņa ar vējdzirnavām.

Kāpēc neredz gala nebeidzamajām izglītības sistēmas reformām? Tāpēc ka trūkst lielās idejas par brīvu, atbildīgu un radošu personību veidošanu, tā pieliekot punktu tam, ka pati skola kļūst par tādu vieglā režīma cietumu ar visiem tur valdošiem likumiem. Noziedzība neiet mazumā tāpēc, ka mūsdienu cietumi maz atšķiras no iepriekšējo gadsimtu pārmācības iestādēm, kuras cilvēkus vēl vairāk sakropļoja. Mūsu sodu sistēma mēģina ļaunumu izdzīt ar ļaunumu. Nav brīnums, ka no cietumiem laukā nāk nevis cilvēki, kuros ir atmodināta mīlestība, bet gan tādi, kuros vēl vairāk tiek uzkurināts naids un riebums. Atbildīgās personas izliekas to neredzam, bet varbūt tās šādi apmierina savas vardarbīgās tieksmes? Valsts varai nav dūšas pateikt, ka līdzšinējā pieeja sodu sistēmai ir radikāli jāmaina. Lūk, tā būtu lielā ideja, un Latvija varētu kļūt par paraugu citām valstīm!

CITI ŠOBRĪD LASA

Bet vispirms ir jāsaprot, vai mēs patiešām vēlamies pārmaiņas, kas noteikti nebūs vieglas, un esam ar mieru kaut ko būtiski mainīt vispirms savā attieksmē un rīcībā. Jautājums īstenībā ir pavisam vienkāršs un prasa tiešu atbildi: “Vai viss ir kārtībā ar mani?”