Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. jūlijs, 2014
Drukāt

Līdz Saeimas vēlēšanām bez veselības ministra var iztikt (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Vai Veselības ministrijai līdz Saeimas vēlēšanām ir nepieciešams politiskais vadītājs – ministrs?

 

Valdis Pīrāgs, 
P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Iekšķīgo slimību centra vadītājs:
 “Veselības ministrijas politika pēdējā laikā nebija pārāk aktīva – ministre slimo, un viņas aizvietošana ar citu personu neko nemainīs. Circenes kundze ilgi bijusi politikā, ieņēmusi augstus amatus, un arī viņai tāpat kā daudziem, kas ilgstoši darbojušies šajā jomā, nav gājis secen politiskās atkarības sindroms. Ja spiež aiziet no politikas, rodas diskomforts, tādēļ var saprast pašreizējās ministres nevēlēšanos atstāt amatu. Ministra portfeli uz neilgu laiku uzticēt citai personai ir diezgan riskanti, jo nav izslēgts, ka īslaicīgais ministrs pieņem arī vienu otru sabiedrības interesēm neatbilstošu lēmumu.”

Andris Lasmanis, 
ģimenes ārsts:
 “Ja ministre slimo, ir taču ierēdņi, kas strādā. Runa ir par ko citu – mediķu organizācijas ir pieprasījušas Circenes kundzes demisiju, kas liek secināt, ka liela daļa ārstu un medicīnas darbinieku ir neapmierināti ar veselības aprūpes jomas vadību. Circene vēlas uzlabot situāciju medicīnā, bet, ja nav pietiekami daudz naudas, grozies, kā gribi, – visi ministri tiks kritizēti, jo medicīnas aprūpe kļūst arvien dārgāka.

Ministre primāro veselības aprūpi ir pasludinājusi par prioritāti, bet tie resursi, kas tai atvēlēti – 6 – 7% no kopējā veselības aprūpes budžeta –, ir diezgan nesamērīgi. Taču dārgai aparatūrai naudas pietiek. Slimnīcas to ir sapirkušas, un tām vajag pacientus, lai to atpelnītu. Ja salīdzina izmeklējumu daudzumu ar šādu aparatūru Latvijā un citās Eiropas valstīs, tad atklājas, ka mūsu valstī to ir krietni vairāk nekā citur, jo izmeklēties sūta arī tad, kad bez tā var iztikt.”

Inguna Liepa, 
Cēsu slimnīcas vadītāja:
 “Nē, ministrijai līdz vēlēšanām atlikušajos mēnešos nav nepieciešams jauns ministrs. Ministrija var strādāt Nacionālā veselības dienesta direktora un valsts sekretāra vadībā. Nav taču prātīgi mainīt zirgus uz pārbrauktuves. Veselības aprūpes jomā ir tik daudz ielaistu problēmu, ka ministra atkāpšanās un jauna iecelšana uz tik īsu laiku neko nemainīs.”

Juris Vidiņš, 
SIA “Viļānu slimnīca” valdes priekšsēdētājs: 
””Vienotībai” nevajadzētu dancot pēc Valsts prezidenta Bērziņa stabules. Ja ministres Circenes krēslā tiks iesēdināts kāds cits, nekas taču nemainīsies. Lai strādā parlamentārais sekretārs un valsts sekretārs!”

 

Ēriks Vizulis, 
SIA “Aizkraukles slimnīca” traumatologs:
 “Pašreizējā veselības aprūpes sistēma sevi ir izsmēlusi, un ministru nomaiņa tur vairs nepalīdzēs. Lai tos trīs mēnešus ministrijas vadību uztic valsts sekretāram, jo viņš taču vislabāk zina, kādi dokumenti jāpieņem, kas atbilst vai neatbilst likumam, kā kurš strādā, kurš saņem kukuļus…

Valsts ir izdarījusi visu, lai pārietu uz privāto medicīnu. Kamēr Saeimā ievēlētajiem deputātiem neradīsies nopietnas veselības problēmas, viņi necentīsies iedziļināties veselības aprūpes problēmās. Piemēram, es šodien pieņēmu 30 slimniekus, lielu daļu konsultēju pat pusstundu, bet valsts man par katru šādu konsultāciju samaksā apmēram 1,50 eiro. Šādos apstākļos nākotne ir tikai privātajai medicīnai.”

Alīda Vāne, 
Medicīnas iestāžu biedrības vadītāja:
 “Ierēdniecībai nav politiskās atbildības, tāpēc būtu dīvaini, ja tai uzticētu ministrijas politisko vadību. Bet “Vienotībā” nav neviena, kas būtu ar mieru uzņemties šo atbildību līdz Saeimas vēlēšanām. Straujumas kundze savieno pienākumus, un tas nav normāli. Arī pēc vēlēšanām nebūs viegli sameklēt veselības aprūpes jomas politisko vadītāju, jo saprātīgs cilvēks saprot, ka valsts nespēj aizsargāt cilvēka veselību un garantēt ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu, kā tas noteikts Satversmē. Labāk nebūs, būs – sliktāk!”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kādreiz gudri cilvēki sacīja, ka Veselības un Labklājības ministriem ir jabūt Premjera un Finansu ministrs partijas biedriem, lai nodrošināti nozaru attīstību. Dombrovska (Vienotība) valdības Circenes un Viņķeles personās ir pierādījušas pilnīgi pretējo. Circenes kā ministres pirmais darbs bija noņemt no 2012. 1. janvāra pacientu iemksu atlaides trūcīgiem un nabadzīgiem iedzīvotājiem ar ienākumiem līdz 150 latiem mēnesī, ko visdziļākās krīzes laikā (2010.gads ) bija panākusi Dombrovska pirmās valdības ministre B. Rozentāle (tolaik TP), toties Viņķele katru gadu saglabāja nabadzības slieksni 90 latus, kas tika noteikti kā 50% no minimālās algas kopš 2009. gada un, augot minimālai algai, palika nemainīgs līdz pat šim brīdim. Pareizāk prezidentam būtu ierosināt nomainīt visu valdību, kas nav spējīga nodrošināt elementāru atbalstu maznodrošinātiem valsts iedzīvotājiem. 2013. gadā Latvijā ir krasi pieaugusi pirmreizējā invaliditāte, Latvijā priekšlaicīga mirstība no ārstējamām slimībām 2 reizes pārsniegusi vidējo ES līmeni (200 uz 100 tūkstošiem ES, ap 400 Latvijā). Pēc SKDS jaunākajiem datiem (publicēti 19.05.2014.) 26% pensionāru nevar apmeklēt ārstu naudas trūkuma dēļ. Vai tas, salīdzinājumā ar Zolitūdes traģēdiju, nav noziegums pret savas valsts iedzīvotājiem. No Straujumas solītā 10 miljonu papildus naudas veselības nozarei no otrā pusgada ap 8 miljoni aizies modernizēto slimnīcu uzturēšanai, cik nonāks pacientiem, var tik minēt

Draugiem Facebook Twitter Google+