Mobilā versija
+17.3°C
Janīna, Linda
Pirmdiena, 21. augusts, 2017
10. augusts, 2017
Drukāt

Māris Zanders: Nepieciešama politiskā cīņa, nevis tās imitācija (26)

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Māris Zanders

“Vienotības” kongresa priekšvakarā virkne partijas pārstāvju (piemēram, Rihards Kozlovskis, Vilnis Ķirsis) publiski pauduši, ka svarīgāks par “personāliju” tēmu esot politiskā piedāvājuma satura jautājums. Tam varētu piekrist, jo partijas ilgstoša asociēšanās ar attiecību kārtošanu starp atsevišķām personībām par labu nav nākusi. Vienlaikus cerēt, ka ar labi, saprotami un kolorīti noformulēta satura piedāvājumu pietiks, arī būtu naivi. Programmas un koncepcijas mēs rakstīt mākam, nereti gluži sakarīgas. Neērtā patiesība – un tā attiecas ne tikai uz “Vienotību” – ir tā, ka politika ir arī spēja apspēlēt pretinieku, meklēt īslaicīgus partnerus, sabiedrotos vidējā termiņā, būt elastīgiem un vienlaikus nebaidīties no konflikta utt.

No šā viedokļa “Vienotībai” jaunajiem vadītājiem būs svarīgi ne tikai formulēt saturu, bet nodrošināt partijai izdzīvošanu politikas “džungļos”. Kā piemēru var minēt iespējamo sadarbību Saeimas vēlēšanu kontekstā ar kādu no citām labēji centriskām grupām. Politiķi var runāt, cik vēlas, ka sadarbības alfa un omega ir vienošanās par kopīgiem principiem, tomēr nez kādēļ esmu pārliecināts, ka ne mazāka nozīme ir deķīša vilkšanai, izkārtojoties cīņai – kurš, tēlaini izsakoties, būs ar pirmo, trešo, septīto utt. numuru. Tas nepatīkami atgādina “cīņu par krēsliem” vai pat “nenomedīta lāča ādas dalīšanu”, bet tāda ir politika – Latvijā, Vācijā, Spānijā, Ķīnā, jebkur. Politiskam līderim ir ne tikai jādomā par vērtībām, bet arī jānodarbojas ar tādu ķēpīgu darbu kā viedokļu saskaņošana starp partijas pārstāvjiem pašvaldībās, parlamentā, valdībā, t. s. ierindas biedriem, un, atļaušos apgalvot, intereses un priekšstati te nereti atšķiras vienas partijas ietvaros.

Manuprāt, viena no Latvijas politikas nelaimēm ir tā, ka tās dalībnieki brauc no viena grāvja otrā – vai nu izteikti pievēršas “dīlošanai”, vai arī atsakās pieņemt, ka politikai ir sava specifika, tajā baltos cimdus nākas nosmērēt. Vai nu galma intrigas krāšņākajās Bizantijas tradīcijās, vai ziloņkaula tornis, no kura sludināt. Veiksmīgi ir tie politiķi, kuri spēj līdzsvarot refleksiju un gatavību iesaistīties. Donalda Trampa līdzšinējās ķezas izriet nevis no viņa politiskā piedāvājuma (lai ko es par to domātu), bet no tā, ka viņš izrādījies diezgan haotisks un nepacietīgs. Par Angelas Merkeles politiskā satura izplūdušo raksturu Rietumos pamatoti daudz smīkņāts, toties viņa ir prasmīga politiskās vides organizatore.

Lai ilustrētu domu par politiskas cīņas, nevis murmināšanas, nepieciešamību, kāda pavisam nesena situācija. No valdības vai izglītības ministra viedokļa, manuprāt, būtu pilnīgi bezjēdzīgi mēģināt kaut ko taisnoties, komentējot Aivara Lemberga izteikumus preses konferencē šonedēļ par plašāku latviešu valodas lietojumu vidējā izglītībā. Atsaukties uz kādiem zinātniekiem, pētījumiem utt. Nē, ir jānorāda, ka Lemberga teiktais ir apbrīnojami līdzīgs tam, ko šonedēļ valdības sēdē pauda biedrene Elizabete Krivcova (netērēšu laiku šī “Saskaņas” indivīda raksturojumam, faktoloģija pieejama internetā). Ir nevis jāmēģina pārspēt Lembergs strīdos par t. s. “Rīdzenes” sarunām, bet jāizmanto viņa daudzkārt publiski lietotais jēdziens “lumpenproletariāts”, bez liekas kautrības un akadēmiskām pārdomām izsakot pieņēmumus par to, cik lielai Latvijas sabiedrības daļai šādi tiek iespļauts sejā.

Pret laužņiem un buldozeriem nelīdz tautasdziesmas vai citāti no Jura Rubeņa darbiem. Neesmu dzirdējis, ka kāds demagogs nokaunētos un rimtos, saskaroties ar aicinājumu nebūt taču tādam demagogam. Nav jēgas abstrakti runāt par “Eiropas vērtībām”, nesaucot vārdā tos pašmāju darboņus, kuri vēlas, lai Latvija būtu Krievijas ietekmes zonā.

Nedaudz vienkāršojot, publikai no politiķa ir tiesības pieprasīt divas lietas: lai viņš nezog un nerīkojas pretēji Satversmei. Viss pārējais – politiķu savstarpēji uzsisto zilumu daudzums, tonis, kādā notiek politiskā komunikācija, u. c. iekļaujas žanra specifikā. T. s. reālpolitika ir nevis prasta un patiesībā draudzīga tirgošanās, kā, šķiet, dažiem liekas, bet asa cīņa.

Pievienot komentāru

Komentāri (26)

  1. krietni vienkāršojot, elek†orā†am ir ja ne juridiskas, tad vismaz morālas dabas tiesības no poli†iķa pieprasīt vēl dažas lietas – ja ne lai pilda pirmsvēlēšanu solījumus, tad vismaz, lai neizliekās, ka neko tādu nav solījis!

    • Tramps jau arī, laikam labu nodomu vadīts, solīja…Kas no tā iznācis?
      Solījumus pildīt neizdodas pat ar lielu varu apveltītiem diktatoriem, kur nu vēl politiķim, kam draud gan frakcija, gan koalīcijas līgums, gan opozīcijas viltus gājieni… Vēl jau arī no gaisa nokritusī krīze…
      Te jāatšķir labs nodoms no pagaldē sakrustotiem pirkstiem un apzinātiem meliem, tautai acīs skatoties.
      Viņķele to jau uzskatāmi nodemonstrējusi.

  2. vienotība pilna ar tp, to nav iespējams reanimēt. Kur pudencijas līķa smaka, tur viss.

  3. Piemērs-Norvēģija,uz kuru ir aizbraukusi teju puse mūsu medmāsu!

  4. Šī cenšanās reanimēt Vienotību,man atgādina vēl no “Humorista” laika prātā iegūlušās divas rindiņas:”Suvorovu stutē kājās,ved no kapiem stīvu mājās.” Sakarā ar cariskās impērijas zeltīto uzpleču atjaunošanu un Suvorova ordeņa ieviešanu PSRS.

  5. Marčuks pūderē tautai smadzenes, ka tās noziedzīgās grupiņas, ko sauc par partijām esot nepieciešamas kā krutkas čarka uz paģirām…
    Nav nepieciešamas !!!
    Ko K.Ulmanis savā laikā neapstrīdāmi pierādīja !
    Mājā jābūt vienam saimniekam, nevis veselam pļurkšķu baram, kur katriem ir savas, diametrāli pretējas “taisnības”, tendētas uz savu personīgo kabatu piepildīšanu nevis visas valsts labumam !

  6. Reālā politiskā izlēmība ir tikai vienā jautājumā. Būsim vai nebūsim Krievijas ietekmes zonā . Ievērojams iedzīvotāju un krietns vēlētāju skaits pilnīgi noteikti to vēlās. Par dzīvi runājot ,Latvijā neatšķir ekonomisko politiku no ekonomisko teoriju izklāstiem . Un seko …no grāvja grāvī.

    • Cerēju, ka laukos ļaudis ir saprātīgāki. Tavs komentārs kā no Lemberga avīzes “Neatkarīgā” izkāpis.
      Grieķija jau arī gribēja turpināt bez parādzīmēm dzīvot uz pārējo ES valstu rēķina, bet nācās vien lūgt Briselei naudas aizdevumu.
      Kad Kalvīša trekno gadu nauda beidzās ar iztukšotu kasi, Dombrovskis riskēja, un noturēja valsti uz sabrukšanas robežas. Tavuprāt vajadzēja Briseli pasūtīt un lepni grimt iekšā akacī?

      • ne ar kādām briselēm NEMAZ nevajadzēja sapīties !
        Pietika ar pievienošanos NATO, priekš kam sastāvēt
        ES galīgi neviens neprasīja !

        • kalnietes un Co pieprasīja jo personīgi
          gribēja tikt
          pie ES siles un… tika arī !

        • Tad tu būtu gatavs no savas kabatas segt tukšumu valsts kasē?
          Neviens mūs ES netur.
          Varbūt darām kā briti – kam mūsu zemniekiem visādi tur platību maksājumi, kompensācijas par nosprāgušām cūkām, pabalsti bezdarbniekiem, apmaksātas studijas jauniešiem ārzemēs utt.?
          Pareizi! Kam mums tas viss!
          Padzenam partijas, nosēdinām jaunu Ulmani pie grožiem un dzīvojam zaļi jo zaļi.
          Vot tā!

        • Tad tu būtu gatavs no savas kabatas segt tukšumu valsts kasē?
          Neviens mūs ES netur.
          Varbūt darām kā briti – kam mūsu zemniekiem visādi tur platību maksājumi, kompensācijas par nosprāgušām cūkām, pabalsti bezdarbniekiem, apmaksātas studijas jauniešiem ārzemēs utt.?
          Pareizi! Kam mums tas viss!
          Padzenam partijas, nosēdinām jaunu Ulmani pie grožiem un dzīvojam zaļi jo zaļi.

  7. Piekritu autoram par J.Rubeni . Kad mes uzvarejam referenduma “pazistamie tautiesi” Izskatijas nobijusies , ka sak mes jau negribejam bet ta velna tauta nobalsoja nepareizi. Kauns bija sakatities so mazohistu gaudas. Vai vini padomaja ja krievi butu vinnejusi ,kas notiktu otra diena tadi rubeni lasitu spredikus krievu valoda .

  8. Komentārs tiešām trāpīgs.
    Lai arī nekur netiek pieminēta Āboltiņa un Piebalgs, tāpat skaidrs, ka te runa par pieredzējušu, veiksmīgu politiķi – cīnītāju un murminātāju no ziloņkaula torņa par “Eiropas vērtībām”. Tauta nav novērtējusi, ka, dabūjot zilumus, tandēms Āboltiņa – Dombrovskis – Vilks bija tie, kas valsti kritiskā laikā izvilka no bedres.
    Ambiciozi neveiksminieki var sagrauzt arī stiprāko tēraudu, un tas šoreiz ir izdarīts.
    Raksts liek domāt. Ja tiks izdarīti pareizie secinājumi, Vienotībai ir nākotne. Ja valdīs savtīgas intereses, valsti gaida drūma ikdiena.

    • Jāni, tu aizmirsi(?) , ka Dombrovskis “”izvilka “” Latviju, parakstot starptaiutiskiem aizdevējiem verdzisku parādzīmi, kuru naudu notrallināja Vienotība un CO! Citiem necēlās roka iedzīt valsti parādu jūgā!Vajadzēja pasūtīt d….t visus baņķierus, kā to paveica ISLANDE UN SABĀZA CIETUMOS UN PASAULE KLUSĒJA UN NEVIENS ISLANDI NENOMUŠĪJA!

      • Kādu naudu Vienotība notrallināja, ja te ik brīdi ieradās SVF un pārbaudīja ik aizdoto centu par izlietojumu?
        Nav jāfantazē, vai jāsūta lasītājiem “feiku” ziņas, kā to dara Maskava!

        • tātad, tu biji klāt, kad vieni īdi “pārbaudīja” otrus īdus?Redzams gan, kādas izlaupītāju feiku ziņas tu izplati !

        • Vienotības trollis. Āboltiņa ielauzās Saeimā ar nagiem un ragiem, jo bija vairākas tiesas ar viņas vīru par 50 miljonu auto iegādi valstij . Jāni, no kurienes nāk šie 50 miljoni( viens no 100 faktiem)

  9. vienotība jau ir politisks līķis,ko tur vēl runāt,bābas var salaist grīstē jebko!Paver man durvis,nobučo roku,tak manas tiesības ir tādas pašas kā tavas!emancipācija…Ja jau tiesības ir vienādas – durvis pati sev atvērsi!

    • Tām “bābām” tev durvis nav jāvirina, pat ja ne uz ko citu vairāk neesi spējīgs.
      Liekas, ka visu laiku esi aizdurvē tupējis un bezspēka skaudībā grauzis nagus, jo pašam nav ne gudrības, ne saprāta, ne spēka, lai kaut iztālēm viņām līdzinātos.
      To nu tev vajadzētu atzīt!

      • gudrs tu biji ! Kamēr es uz barikādēm, tikām tu kali prihvatizācijas plānus. Ne sīkākos !

        • Par to “prihvatizāciju”…
          Jau 10 gadus dzīvoju ar 276 eiro lielu pensiju, bet negaudoju kā vilks uz mēnesi un neceru, ka dažādu atkritēju un lieluma mānijas apsēstu jaundibinātu partiju darboņi atnesīs laimi uz liekšķeres…

      • par to skaudību tu pēc sava deguna citus mērī ???

  10. Tie, kas domājas sevi politiķus esam, nav nekādi cīnītāji,bet ,galvenokārt, cits cita aprējēji. Vienīgi,ja nu jācīnās par vietu pie siles, tad gan.

  11. Ieteiktu līdz Latvijas simtgadei vienu darbiņu. Nojaukt V.Lāča kapa pieminekli (monstru), pīšļus atstāt un uzstādīt plāksnīti au uzrakstu ”Šeit apglabāts savas tautas un valsts nodevējs” Trīs valodās.
    Varētu saprast ja tas nebūtu tieši pretī J. Čakstem.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Benzīntanku kari

Atsevišķās degvielas uzpildes stacijās Rīgā aizvadītajās dienās sākušies īsti “cenu kari” – vietās, kur konkurējošo firmu “Neste” un “Circle K” benzīntanki atrodas viens no otra netālu, degvielas cenas pamatīgi samazinātas – pat par 10 – 15 centiem litrā. Paši degvielas uzpildes staciju pārstāvji atzīst, ka tā ir cīņa par katru klientu. Autovadītāji pat stāv garās rindās, lai tiktu pie lētās degvielas.

Kādiem jābūt mēneša ienākumiem, lai justos pārticīgi?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (20)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+