Prokurors Aldis Pundurs tiesas sēdē 2005. gadā.
Prokurors Aldis Pundurs tiesas sēdē 2005. gadā.
Foto – Baiba Aprāne/LETA

Ģenerālprokuratūra atbrīvojas no savējā – iespējama ģimenes varmākas 2

Lato Lapsa,Kristīne Jančevska, pietiek.com, speciāli “LA”

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Lasīt citas ziņas

“Jūsu iesniegums ir atstāts bez izskatīšanas,” tas ir viss, ko uz ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram uzdotajiem jautājumiem viņa vietā atbild Ģenerālprokuratūras kancelejas darbinieks, kas atsakās nosaukt pat savu vārdu un uzvārdu. Reti kad Ģenerālprokuratūra ir kaut ko vēlējusies noklusēt tik ļoti kā visu, kas saistīts ar pirms divām nedēļām paslepus notikušu atbrīvošanos no pazīstama prokurora, kurš ticis vainots ģimenes varmācībā.

Izvairās no tēmas publiskošanas

Pēc tam, kad LR Ģenerālprokuratūra ignorē interesi par to, vai tajā joprojām turpina darbu Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aldis Pundurs, vienam no šo rindu autoriem nākas ķerties pie “kara viltības”: uz prokuratūru tiek nosūtīta jauniznākusī grāmata “Zem Muhameda bārdas” ar ierakstītu veltījumu tieši A. Punduram, un atšķirībā no oficiāliem informācijas pieprasījumiem, kas tiek ignorēti, šī metode nostrādā. Tās pašas Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers, kurš pazīstams ar savu lomu “Parex bankas” “amatpersonu lietas” izbeigšanā, oficiāli atbild, ka bandroli ar grāmatu mēneša laikā varot saņemt Ģenerālprokuratūras caurlaižu birojā, bet pretējā gadījumā tā varētu tikt iznīcināta, savukārt “Aldis Pundurs ar š. g. 29. jūniju atbrīvots no darba Latvijas Republikas Prokuratūrā pēc paša vēlēšanās”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dažas dienas vēlāk Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē publicētajā A. Pundura amatpersonas deklarācijā, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus, gan minēts cits datums – 2016. gada 27. jūnijs, taču šajā gadījumā ievērības cienīga ir nevis nesakritība datumos, bet gan ģenerālprokurora Ē. Kalnmeiera un viņa vadītās iestādes kategoriskā vēlēšanās izvairīties no šīs tēmas publiskošanas.

“Jūsu iesniegums (e-pasta vētule) ir atstāts bez izskatīšanas,” šādi (saglabāta oriģinālā rakstība) anonīms Ģenerālprokuratūras kancelejas darbinieks atbild uz Ē. Kalnmeieram un prokuratūras preses pārstāvei Unai Rēķei uzdotajiem jautājumiem: “Vai LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers apstiprina, ka amatpersonai pieprasīts iesniegt atlūgumu sakarā ar saņemtu informāciju par amatpersonas nepieņemamu rīcību? Vai šī informācija bijusi par vardarbību ģimenē? Vai atlūguma iesniegšanu pieprasījis pats ģenerālprokurors?”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.