Ekonomika
Darbs

“Bez pieredzes neņem darbā pat traktoristus” 12

Foto – Shutterstock

Kamēr Grieķijā, Spānijā un Itālijā jauniešu bezdarbnieku ir pat virs 40% no visiem bezdarbniekiem, Latvijā šis rādītājs pērnā gada nogalē bijis 18,3%, kas ir pat zemāks nekā vidēji eirozonas valstīs (20,9%). Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijā nav par ko satraukties. Lielākais izaicinājums valstij un sabiedrībai ir pārvarēt darbaspēka novecošanās krīzi.

Divas galvenās problēmas, kas jauniešiem traucē atrast darbu, ir nepietiekams izglītības līmenis vai kvalitatīva darba pieredzes trūkums – skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāve Lelde Ķikute. Vairāk nekā pusei mūsu jauniešu bezdarbnieku ir zems izglītības līmenis (bez/ar pamatizglītību, ar vispārējo vidējo izglītību).

Visvairāk bez darba ir tādu jauniešu, kuri iepriekš strādājuši par palīgstrādniekiem, pārdevējiem, viesmīļiem, pavāriem, klientu apkalpošanas speciālistiem, būvstrādniekiem, apkopējiem. Turklāt jauniešiem vecumā no 25 līdz 29 gadiem ir augstākais reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars ar augstāko izglītību.

Situācija pamazām uzlabojas, norāda NVA, kas organizē dažādus atbalsta pasākumus, kuri nesot rezultātus. Pērn dalību tajos uzsāka 16 336 jaunieši bezdarbnieki. Darbā iekārtojušies 20 950 jauniešu, no kuriem 27,9% tas izdevies pēc kāda NVA atbalsta pasākumu pabeigšanas – profesionālās kvalifikācijas iegūšanas vai pilnveides. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits samazinājies par 7,1%. Piemēram, NVA atbalsta pasākums “Pirmā darba pieredze jaunietim” dod iespēju strādāt vidējas vai augstākas kvalifikācijas darbā vienu gadu, nodrošinot vismaz minimālo darba algu. 85% no jauniešiem, kas šo pasākumu izmanto, iekārtojoties darbā sešu mēnešu laikā, kas liecinot, ka šāda prakse strādā. Arī tiem, kam zemāks izglītības līmenis, NVA piedāvā dažādus konkurētspējas veicināšanas pasākumus un tālākizglītību.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzrunājot darba meklējumos esošos jauniešus, jāsecina, ka izplatīta parādība ir nepabeigtas mācības, kas tiek pamatots ar dažādiem iemesliem. Tāpat daudzi jaunieši atskārtuši, ka kļūdījušies, izvēloties mācību specialitāti. Netrūkst tādu, kuru skolas un studiju biedri izvēlējušies pamest valsti, nespējot atrast darbu Latvijā.

Artūram Daugulim ir 26 gadi un maģistra grāds ģeoloģijā. Taču viņa darba pieredzes kontā līdz šim ir tikai trīs mēneši darba savā specialitātē, kā arī noliktavas pārziņa darbs. Patlaban Artūrs cenšas atrast darbu savā jomā, tomēr lielu cerību viņam nav. “Diemžēl radies iespaids, ka Latvijā ģeologi nevienam īsti nav vajadzīgi. Acīmredzot šī iemesla dēļ daudzi mani kursabiedri jau pēc bakalaura grāda iegūšanas pārvirzījās uz citām jomām vai sāka strādāt ar ģeoloģiju nesaistītu darbu,” spriež Artūrs. Pagaidām par došanos strādāt uz ārzemēm jaunietis vēl nedomā, taču zina dažus klasesbiedrus un kursabiedrus, kas tā izdarījuši. Puisis jūtas vīlies savā studiju izvēlē. Šodien būtu gājis studēt ekonomistos, jo šķiet, ka tad darba iespējas būtu plašākas.

Sandrai nu jau pāri trīsdesmit, taču viņai ar darba meklējumiem arī nav gājis viegli. Pirms vairākiem gadiem viņa par valsts budžeta līdzekļiem ieguva bakalaura grādu krievu filoloģijā. Nespēdama atrast darbu ne savā, ne arī citā nozarē, viņa aizgāja studēt muitas un nodokļu administrēšanu, taču naudas trūkuma dēļ bija spiesta pamest studijas un doties strādāt ārpus Latvijas – Anglijā un arī Vācijā. Atgriezusies Latvijā, no jauna sāka studēt maģistra studiju programmā organizācijas vadību un arī atrada darbu muitā. “Visiem prasa pieredzi. Vienalga kādā jomā, bet tas darba devējiem ir ļoti svarīgs lielums. Ja pieredzes nav, izredžu atrast darbu ir ļoti grūti. Nāku no Alūksnes. Tur jaunus puišus neņem darbā pat par traktoristiem vai baļķvedējiem, ja nav pieredzes vai pietiekami labas latviešu valodas zināšanas,” stāsta Sandra un piebilst, ka ļoti daudz jauno cilvēku no viņas dzimtās puses strādā ārzemēs. Arī pašai šķiet, ka darbu izdevies atrast vien tāpēc, ka gūta pieredze, strādājot ārzemēs. No aptuveni 30 kursabiedriem praktiski neviens nestrādā ar filoloģiju saistītu darbu. Citi nomainījuši studiju virzienu vai izgājuši kādus kursus un strādā citā nozarē.

 

Neatstāt bez darba ilgāk par 90 dienām

Uz citu valstu fona Latvija statistiski neizceļas ar augstiem jauniešu bezdarba rādītājiem, tomēr praksē uzsākt darba gaitas jaunam cilvēkam ir problēmas. Kā uzskata Latvijas iedzīvotāji, galvenie šķēršļi, kas traucē jauniešiem atrast darbu, ir darba devēja nevēlēšanās pieņemt darbā cilvēkus bez pieredzes, jauniešu nevēlēšanās strādāt par piedāvātajām algām, kā arī iegūtās profesijas neatbilstība darba tirgus pieprasījumam, liecina “DNB Latvijas barometra” 2015. gadā veikts pētījums. Šādas problēmas saskata arī NVA, tomēr situācijai esot tendence uzlaboties, ko veicina arī aģentūras veiktie nodarbinātības pasākumi jauniešiem.

Arī citviet Eiropā meklē risinājumus jauniešu bezdarba risināšanai. Piemēram, Zviedrijā aizsākta programma, kuras mērķis ir neatstāt nevienu jaunieti bez darba ilgāk par 90 dienām. Viens no būtiskiem elementiem tajā ir ar finansiālu atbalstu motivēt jauniešus atsākt pamestās mācības vidusskolā. Tāpat uzlabota pašvaldību un nodarbinātības dienestu sadarbība, lai panāktu jauno cilvēku drīzāku iekārtošanu darbā, gan piedāvājot prakses, gan dažādas apmācības un darba iespējas valsts un privātajās struktūrās.

 

Aug demogrāfiskā slodze

Šodienas jaunieši Latvijai ir liela vērtība, jo to ir ļoti maz. Iedzīvotāju vecuma struktūra liecina, ka turpmākajos gados no darba tirgus izplūdīs – pensijā aizies – ļoti daudz cilvēku, kas dzimuši demogrāfiskā sprādziena laikā pēc 2. pasaules kara un patlaban velk Latvijas ekonomiku un sociālo vezumu, bet tajā ieplūst krietni mazāk jauniešu jeb 90. gadu “demogrāfiskās bedres” paaudze. Tautsaimniecības eksperts Jānis Hermanis: “Vismaz turpmāko 20 gadu laikā Latvijā ir paredzams pakāpenisks iedzīvotāju skaita samazinājums darbspējas vecumā, kuriem turklāt būs jāuztur pieaugošs pensionāru skaits. Latvijas nākamajām paaudzēm būs jāstrādā vairāk, tajā skaitā jāpaaugstina darba ražīgums – gan uz jaunu tehnoloģiju, gan augstākas kvalifikācijas rēķina.”

No vienas puses, šis process pamazām pavērs plašākas darba iespējas Latvijas jauniešiem, taču, no otras, nepieciešams sakārtot izglītības sistēmu, lai jaunie speciālisti un profesionāļi tiktu sagatavoti darba tirgus vajadzībām, lai nerastos to pārprodukcija vai trūkums konkrētās jomās. Turklāt mūsdienu darba tirgū ir grūti atrast darbu tikai ar vispārējo izglītību bez profesionālās kvalifikācijas. Diemžēl laikā no 2011. līdz 2016. gadam no Latvijas emigrējuši gandrīz 42 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Visticamāk, liela daļa no tiem, nespējot šeit atrast darbu.

Ekonomikas ministrijas Ekonomikas attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Normunds 
Ozols nenoliedz – darbaspēka novecošanās turpinās un tuvākajos gados šī negatīvā parādība, visticamāk, arī nemainīsies. “Papildus demogrāfiskajam robam un emigrācijai ievērojams skaits jauniešu nonāk darba tirgū bez profesijas, un ir liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars. Tiem, kas ieguvuši profesionālo izglītību, darba iespējas plašākas, bezdarbs – zemāks,” skaidro N. Ozols.

Pērn, vienojoties ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības ministriem, nodibināta Nodarbinātības padome, kas ķērusies pie šo problēmu risināšanas, kā vienu no prioritātēm izvirzot profesionālās izglītības popularizēšanu un mazkvalificētu darbinieku skaita samazināšanu.

Jau aizsākta darba vidē balstītu mācību nodrošināšana, veikti ieguldījumi, lai uzlabotu profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūru, kā arī tiek piedāvāti nodarbinātības veicināšanas pasākumi.

 

Jauniešu bezdarbs Latvijā

* 19,2% jeb 15 072 bezdarbnieki ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem, 7,8% jeb 6075 – vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

* No visiem jauniešiem bezdarbniekiem 11,9% bez darba ir ilgstoši, 6,9% – personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, 4,8% – ar invaliditāti.

* Pēdējos gados vidējais bezdarba ilgums jauniešiem bijis ~ 5 mēneši.

Avots: NVA, 31.12.2016. dati

 

Struktura_4

LA.lv