Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
5. aprīlis, 2014
Drukāt

Bez postījumiem neiztikt. Mednieku un lauksaimnieku attiecību kompromisi

Medibas_kal_vaki.indd

Attiecību kompromisi pašvaldību medību koordinācijas komisijās Koknesē, Valkā un Pārgaujā

Kamēr daudzviet Latvijā mednieku un zemnieku cīņas no saviem ierakumiem ritēja pilnā sparā, Kokneses pašvaldībai jau 2012. gada pavasarī izdevās vietējos karotājus nosēdināt pie viena galda un sākt sarunas par karstāko tematu – savvaļas dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lauksaimniecības un mežu platībās. 

Pēc pirmās tikšanās tika izveidota pastāvīga medību koordinācijas komisija ar mērķi veicināt savstarpējo komunikāciju un sapratni, kā arī izvērtēt un koordinēt meža dzīvnieku nodarīto postījumu un to draudu novēršanu novada teritorijā. Kokneses paraugam sekoja Valka, vēlāk arī Pārgauja. Pozitīvais piemērs iedvesmoja Medību likuma grozījumu autorus – garās un smagās diskusijās tapušajā dokumentā tika iekļauta arī norma par pašvaldību medību koordinācijas komisijām, kuru darbību no šā gada 1. aprīļa regulēs Ministru kabineta (MK) noteikumi.
Kā koordinācijas komisiju pionieriem izdevies pa šo laiku uzlabot mednieku, zemnieku un mežkopju attiecību klimatu, un kā viņi vērtē MK noteikumu projektu?

Sāka ar dūri pa galdu
Kokneses novada medību koordinācijas komisijai šodien notiek pavasara sēde. Uz sanākšanu domes namā ieradušies 15 vīri – zemnieki, mednieki, arī Valsts meža dienesta (VMD) Sēlijas virsmežniecības virsmežzinis Māris Bondars un akciju sabiedrības Latvijas valsts meži (LVM) pārstāvis Raimonds Liepiņš. Sēdi vada tās priekšsēdētājs, domes deputāts un medību kolektīva “Bebri” vadītājs Edgars Mikāls.

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Māris Bondars

Viņš atceras, kā pirms diviem gadiem deputāts un zemnieks Jānis Miezītis ierosināja domei izskatīt jautājumu par savvaļas dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lauksaimniecībai. Abi tautas kalpi nosprieduši, ka problēmas gadījumā jāsasauc lauksaimnieki, mednieki, VMD un LVM pārstāvji un kopā jāatrod optimālais tās atrisinājums. Ideja radusi atbalstu domē, un Kokneses pašvaldība pirmā Latvijā izveidojusi konsultatīvu medību koordinācijas komisiju.

“Sanākam divas reizes gadā – pirms sējas un pļaujas, kā arī ārkārtas situācijās,” par komisijas darbu stāsta E. Mikāls. Līdz šim tikai viena sanāksme sasaukta ārkārtas gadījumā – kukurūzas audzētāji, redzot, ka slapjā rudens dēļ par mēnesi ievilksies ražas novākšana, lūguši mednieku palīdzību. VMD tūlīt nodrošinājis papildu medību atļaujas, kolektīvi, kuru medību platībās bijuši kukurūzas lauki, aicinājuši palīgos kaimiņu medniekus. “Uz situāciju reaģējām operatīvi un izmantojām visas papildus saņemtās atļaujas. Taču tas, protams, nenozīmē, ka bija novērsti visi postījumi,” piebilst E. Mikāls.

Šīs dienas sēdē gan viņš, gan citi runātāji ne vienreiz vien uzsver, ka pilnībā izvairīties no postījumiem nav iespējams.

Noskaņu, kas tagad valda sanāksmēs, nevarot salīdzināt ar pirmās sēdes sakaitēto atmosfēru, kad mednieki sēdējuši vienā galda pusē, bet zemnieki – otrā, norāda E. Mikāls. Virsmežzinis M. Bondars, kas komisijas darbā, kā pats saka, piedalījies no paša šūpuļa, atceras, ka galdā sistas dūres un gandrīz katram runātājam bijusi vēlme izgāzt sakrājušās emocijas un uzspiest savu taisnību otram. “Nu visi sasēduši juku jukām, savā starpā normāli runā un atrod arī risinājumus – ar dažiem maziem izņēmumiem,” situāciju vērtē VMD pārstāvis.

“Tagad vidējā temperatūra ir normāla, organisms – dzīvotspējīgs,” piebilst LVM speciālists R. Liepiņš, par lielāko komisijas panākumu nosaucot divu karojošo pušu nosēdināšanu pie viena galda.

Kas notiek Valkā un Pārgaujā

Koknesiešu paraugam sekoja Valkas un Pārgaujas pašvaldības. Ar valcēniešu komisijas nolikumu var iepazīties Latvijas Mednieku savienības mājas lapā.

Līdzīgi kā Koknesē arī Valkas komisijā ir pārstāvēti visi mednieku kolektīvi, novada zemnieki vai zemes īpašnieki, VMD, LVM, taču no locekļu vidus izveidota arī izpildinstitūcija – valde trīs cilvēku sastāvā, kas darbojas sēžu starplaikā. Lielās sanākšanas Valkā rīko divas reizes gadā – jūnijā un septembrī, sapulci sasauc ārpus kārtas, ja notikuši postījumi vai pastāv to draudi, un citu jautājumu risināšanai postījumu novēršanas jomā.

Valkas koordinācijas komisijas valdes priekšsēdētājs Jānis Galgāns stāsta, ka viņu pusē lielākās postītājas ir mežacūkas, tomēr ārkārtas situācijas līdz šim nav veidojušās. “Pirms un pēc medību sezonas sanākam, lai izrunātu ar zemniekiem, ko varētu darīt postījumu novēršanai. Šīs ir reizes, kad sabrauc visu mednieku kolektīvu vadītāji, kuri citādi satiekas ļoti reti, un piedalās par medībām atbildīgie dienesti. Tad arī varam atrisināt kādu problēmu kopīgi,” norāda J. Galgāns. Valdei dots uzdevums uzklausīt zemnieku sūdzības un atrisināt problēmu, lai par katru gadījumu nav jāsauc 30 cilvēku lielā komisija. “Paldies Dievam, ka mūsu koordinācijas komisijai nav bijušas lielas konfliktsituācijas. Mēdz būt, ka zemnieks piezvana – cūkas ēd nost manu labību! Mēs apskatāmies, kurā medību iecirknī tas notiek, kas ir vadītājs, un konfliktu atrisinām,” valdes darbu raksturo priekšsēdētājs, “lai nav tā, ka zemnieki stāv laukmalē kulakiem gaisā, bet otrā pusē mednieks plāta rokas – ko gan es varu izdarīt, un kopēju valodu viņi neatrod. Tāpēc ir šī koordinācijas komisija, lai mēs atrastu normālu konfliktsituāciju atrisinājumu, kas līdz šim mums ir izdevies.”

Pagājušajā gadā medību koordinācijas komisiju izveidoja arī Pārgaujas pašvaldība, par tās vadītāju ievēlot VMD Ziemeļvidzemes virsmežniecības vecāko mežzini Jāni Rengu.

Pagaidām komisijai esot formāls raksturs, jo vēl nav radusies nepieciešamība to sasaukt, lai atrisinātu kādu konkrētu konfliktu, stāsta J. Renga.

Pārgaujas novadā vairāk attīstīta lopkopība, sējumu platību ir mazāk un līdz šim zemniekiem un medniekiem problēmas ar postījumiem izdevies atrisināt bez vidutājiem. “Komisija būs nepieciešama, kad paši netiks galā,” atzīst komisijas vadītājs. Viņš norāda, ka viens no faktoriem, kas ietekmē attiecības, ir jaunu kolektīvu veidošanās. “Jauno veidošanās jau pats par sevi ir kašķis, un arī zemniekiem ir neskaidrība, ar kuru slēgt vai neslēgt līgumu.”
Lielākie postījumu autori ir mežacūkas, vietām – arī staltbrieži. Sniegotās ziemās tie mielojušies pie skābbarības ruļļiem, kurus zemnieki bija atstājuši uz lauka. Briedusi konfliktsituācija, taču izdevies pārliecināt lauksaimniekus, ka lopbarība tomēr jāglabā iežogotā vietā. Tiesa, vienā gadījumā tomēr nonākuši līdz nodarītā posta aprēķinam – mednieku kolektīvam jāsedz 2011. gadā ilggadīgajos zālājos mežacūku nodarītie zaudējumi 1770 latu apmērā.

Taisnība – pa vidu

Kokneses novadā mednieku un zemnieku attiecības līdz zaudējumu kompensāciju aprēķiniem nav nonākušas un lielākā daļa lauksaimnieku, kas piedalās sēdē, ar jauno sadarbības modeli ir apmierināti.

 

Zemnieks Kārlis Lazdiņš apgalvo, ka pēc visām reformām mežacūku skaits ir ievērojami samazinājies. “Uz mana lielā cukurbiešu lauka tagad parādās tikai atsevišķi eksemplāri. Ja man ir postījumi, zvanu mednieku kolektīva vadītājam Bērziņu Jānim, un viņš norīko vīrus. Viņi vienu otru vakaru pasēž, dabū cūku gar zemi, pārējās aizbēg. Agrāk taupīja pēdējo licenci kabatā, bet tagad tās ir brīvi pieejamas un vīri vairs nestreso, ka pēdējais ruksis jāpataupa. Skatoties pēc barotavām ziemā – nav to rukšu vairs tik daudz, šur tur klīst kādi bariņi. Tas, ka mēs visi kopā runājam, ir nesis augļus,” atzīst K. Lazdiņš. Mednieku pūles novērtē arī zemnieks Kaspars Karlsons: “Kā sāka šos saietus taisīt, situācija daudzreiz uzlabojās, vismaz manus laukus Bebru kolektīvs sargā. Protams, kaut kādi postījumi ir, taču tie jānoraksta. Tas jebkuram jāsaprot. Dialogs pie mums veidojas, un es kā zemnieks saprotu, kas notiek visapkārt. Pagaidām viss kārtībā.”

Pats koordinācijas komisijas izveidošanas iniciators deputāts un zemnieks Jānis Miezītis sanāksmes vērtē pozitīvi, tomēr atzīst, ka pats visu laiku ir nedaudz neapmierināts. “Tas jau normāli. Kad abi neapmierināti, strīdos dzimst patiesība, un taisnība ir pa vidu. Tāpēc es neuztraucos par postījumiem līdz zināmai robežai. Kad to pārsniedz, tad sāku prasīt, kas notiek.”

No medniekiem Dižmedņa pārstāvis Juris Vagoliņš pasūrojas par holandiešu zemnieku, kurš pretēji padomam katru gadu savu kukurūzu iesēj līdz pat meža malai. Vienīgi pagājušajā rudenī esot izpļāvis divas rindas un mednieki varējuši tur pastrādāt. Ar labu vārdu pieminētais Jānis Bērziņš uzsver, ka saskaņa ar zemniekiem ir ļoti svarīga. Viņa pārstāvētais Ķepaiņa kolektīvs savās medību teritorijās labības laukus nosargājot 90% apjomā.

Kopumā pozitīvo noskaņu izjauc zemnieks Raitis Ungurs, kuram nav izdevusies sadarbība ar Bebru medniekiem, un mežacūkas viņa laukus joprojām regulāri apciemo. “Postījumi ir lieli, un nekas īpaši nav mainījies. Cūkas uz maniem laukiem nāk tieši ap maijvaboļu laiku,” stāsta R. Ungurs, kurš ieguvis arī mednieka apliecību, tāpēc tagad gatavojas laukus sargāt pats saviem spēkiem. “Ko varēšu, to darīšu, jo nekas sliktāks jau nevar notikt,” viņš piebilst.

Edgars Mikāls stāsta, ka Bebru kolektīvs 95 līdz 97% no VMD noteiktā maksimāli pieļaujamā mežacūku nomedīšanas apjoma jeb limita nomedī tieši postījumu vietās. Ar R. Unguru nav izveidojies labs kontakts, jo viņš neesot spējis veiksmīgi iekļauties kolektīvā. “Mēs savā vidū vēlamies redzēt atbildīgus cilvēkus, kas respektē Medību likumu, kā arī medību ētikas prasības,” piebilst E. Mikāls.

Sēlijas virsmežniecības teritorijā mednieku kolektīvi mežacūku nomedīšanas limitu izpilda nedaudz pāri par 40%, taču kopumā teritorijā vairs nav milzīga cūku blīvuma un tik liela šaujamu cūku skaita, apgalvo virsmežzinis M. Bondars. Viņš līdzīgi kā mednieku organizācijas uzskata, ka mežacūku uzskaites cipari Latvijā ir uzpūsti. Uz to norādot arī limita izpilde Latvijā, kas sasniedz tikai 54%.

Inkvizīcija pret medniekiem?

MK jauno noteikumu projektu par medījamo dzīvnieku nodarīto materiālo zaudējumu noteikšanas kārtību un medību koordinācijas komisijām Edgars Mikāls vērtē kritiski, pat nosaucot to par inkvizīciju pret medniekiem. Viņš uzskata, ka nav ievērots godīgs līdzsvars komisijas sastāvā – medniekiem tajā paredzēts tikai viens pilnvarotais pārstāvis, kamēr lauksaimniekiem un meža īpašniekiem noteiktas plašākas pārstāvniecības iespējas. “Tas nozīmē, ka komisijā, kurā ar vienkāršu balsu vairākumu tiek pieņemti lēmumi, iespējams īpašnieku pārsvars, un viss būs vienos vārtos, jo atsevišķi zemju un mežu īpašnieki pagaidām vēl neizprot medību saimniecības lokālo, kā arī valstisko nozīmi,” norāda E. Mikāls un piebilst, ka pareizi būtu komisijā paredzēt vienu pārstāvi no medniekiem un vienu – no zemju īpašniekiem un īsto lemšanu uzticēt VMD, pašvaldībai un Lauku atbalsta dienestam.

Vēl viena vilšanās – jauno noteikumu projektā nav nosaukti aizsardzības pasākumi, kas īpašniekiem jāveic, lai pasargātu savas teritorijas no savvaļas dzīvnieku postījumiem. “Lauksaimnieks taču neatstāj savu džipu kaut kur Stacijas laukumā pa nakti ar atvērtām durvīm un atslēgu un pēc tam policijai nepiestāda zaudējumu aprēķinu. Taču pie sava lauka zemnieks var vienkārši vakarā sasist plaukstas, pēc tam apgalvot, ka dzīvniekus ir atbaidījis, un pieprasīt maksu par postījumiem,” ironizē E. Mikāls un atgādina, ka ir taču zināmi skaņas lielgabali, repelenti, žogi u. c. pasākumi, kam vajadzētu būt uzskaitītiem noteikumos.
Kokneses apkārtnē daudzi zemnieki sākot paši ieguldīt līdzekļus savu teritoriju aizsardzībā un atbaida savvaļas dzīvniekus ar repelentiem un citādi, lai gan vēl ne tik sen valdījis uzskats, ka tas ir mednieku pienākums.

“Medību likumā ir noteikts, ka zemniekam tomēr ir jāveic kaut kādi aizsardzības pasākumi pret postīšanu. Jau sen par to runājam, ka, iesējot piecus hektārus kviešu meža ielokā, nevar cerēt, ka nebūs postījumu, pat ja tur uzturēsies tikai viena cūka – tāpat tā nāks un postīs. Lauksaimniekiem preventīvie pasākumi būs jāveic,” nosaka virsmežzinis M. Bondars un piebilst: “Ir jāatrod saprātīgs kompromiss starp cūku populāciju un zemniekiem nodarītajiem postījumiem.”

Medību likums
29. pants
(6) Ja medījamie dzīvnieki nodarījuši postījumus teritorijās, kur medīt nav aizliegts, attiecīgās pašvaldības izveidota medību koordinācijas komisija, pieaicinot medību tiesību lietotāju un zemes īpašnieku vai lietotāju, konkrētajā zemes vienībā nosaka:

1) lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarīto postījumu apjomu;

2) to materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki;

3) pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai. Medību koordinācijas komisijai, saņemot medību tiesību īpašnieka piekrišanu, ir tiesības uz minēto pasākumu veikšanas laiku pārņemt un īstenot medību tiesības konkrētajā zemes vienībā. Medību koordinācijas komisijas lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

(7) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā nosakāms to postījumu apjoms, kurus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarījuši medījamie dzīvnieki, postījumu pakāpi, postījumu apjoma un pakāpes noteikšanas kritērijus, kā arī rīcību šādos gadījumos; (..)

3) kārtību, kādā nosaka to materiālo zaudējumu apmēru, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki; (..)

5) medību koordinācijas komisijas sastāvu, tiesības un pienākumus, kā arī kārtību, kādā nosaka pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai. (..)

Materiāls sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu

 

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -2.8
Alūksne -6.0
Daugavpils -6.4
Saldus -5.1
Liepāja -3
Jelgava -6.9
Ventspils +0.7
Limbaži -7
Madona -4.7
Rēzekne -5.8
Draugiem Facebook Twitter Google+