“Bez robežām. Autentiskā un mūsdienīgā arheoloģija” ES mājā 0
Otrdien, 3. decembrī, plkst.18.30 Eiropas Savienības mājā mākslas tikšanās cikla „Eiropas gadalaiki” ietvaros notiks pasākums „Bez robežām. Autentiskā un mūsdienīgā arheoloģija”.
Pasākumā zinātnieks un arheologs, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš iepazīstinās ar jaunākajām atziņām un arheoloģiskās pētniecības iespējām ne tikai senākās, bet arī nesenās vēstures izzināšanā, kā arī runās par arheoloģiju un mītiem pasaules un īpaši Eiropas kontekstā. Diskusijā piedalīsies topošās spēlfilmas „Namejs” (Lietuvas-Vācijas-Latvijas kopražojums) režisors Māris Martinsons. Savu dalību pasākumā solījuši rakstnieki Valdis Rūmnieks, Andrejs Migla un Jānis Lejiņš, kuri lasīs fragmentus no latviešu vēsturiskajiem romāniem. Pasākumu bagātinās fragmenti no dokumentālām filmām par arheoloģiskajiem pētījumiem Eiropā un to problemātiku saistībā ar likumdošanu.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora, arheologa Arņa Radiņa veidotajā “Arheoloģiskajā ceļvedī latviešu un Latvijas vēsturē” atrodams precīzs faktu materiāls. Tas izlasāms un ieraugāms autentiskā izklāstā un sakarībās. Latvijas teritorijas iedzīvotāju kultūru pārmantotība un pēctecība atainota, izsekojot šim procesam līdz pat mūsdienām un parādīta Latvijas teritorijā savulaik dzīvojošo cilšu jeb maztautu – letgaļu, zemgaļu, sēļu, kuršu, lībiešu un vendu saplūšana vienā latviešu tautā, uzrādot gan to atšķirības, gan kopīgās raksturojošās iezīmes.
Arī Eiropas rakstniekiem Latvijas rakstnieku rezidencēs, piemēram, Ventspils rakstnieku un tulkotāju mājā, strādājot pie saviem literārajiem darbiem, ir īpaša interese par izzūdošo Latvijas teritorijas maztautu kultūru. Latvijā tā šodien sastopama vien arheoloģiskajos izrakumos, muzeju ekspozīcijās, ekspertu un zinātnieku pētījumos un Latvijas tautu kultūras atmiņās. Apliecinājums tam ir kultūras tūristu pieredze, jo no Igaunijas, Ungārijas, Krievijas un Somijas šurp dodas cilvēki, lai izpētītu un iepazītu lībisko Latviju, tās materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu. Arī latviešu daiļliteratūrā pēdējos gados parādījusies interese par senākiem vēstures periodiem. Prozas darbu autori sniedz savas literārās interpretācijas par tām vai citām norisēm Latvijas teritorijā dažādos vēstures posmos.
