Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. oktobris, 2012
Drukāt

Bez saistībām attiecībās?


Foto - LETAFoto - LETA

”Tā saucamās brīvās attiecības pa labi un pa kreisi īstenībā ir ģimeniskais prostitūcijas veids. Vai par tautas morālo un tikumisko stāju nav jādomā valsts varasvīriem un sievām, baznīcai?” raksta mūsu lasītāja Dace Vanaga 


 

Pāru psihoterapeits Māris Siliņš norāda, ka ir būtiski saprast brīvo attiecību jēdzienu. Laiku, kad cilvēkam nav attiecību, bet ir randiņu periods, nevar dēvēt par brīvajām attiecībām. “Tas ir meklējumu periods, kad nav izveidojušās vienas pastāvīgas attiecības. Šādam periodam jābūt katra cilvēka dzīvē,” uzskata M. Siliņš. Savukārt brīvās attiecības mēdz būt laulātajiem vai pāriem, kam ir ilgstošas un pastāvīgas attiecības un kas vienojas par krāpšanu ar citiem cilvēkiem. M. Siliņš apliecina, ka šāds attiecību modelis mūsdienās ir biežāk sastopams nekā pirms 20 gadiem, tomēr brīvās attiecības nav plaši izplatītas, jo tajās vienmēr pastāv risks. Pirms cilvēki vienojas un piekrīt kaut kam tādam, neviens no viņiem neapzinās, cik emocionāli grūti tas var būt un kā tas galu galā izvērtīsies. “Daudzi pāri, kuri šādi vienojušies, vēlāk saprot – vienam no pāra ir morāli sāpīgi un grūti,” stāsta pāru psihoterapeits.

Arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs un jaunatnes nozares vadītājs Krists Kalniņš apzinās, ka sabiedrībā pēdējos gados sāk izplatīties tā saucamās brīvās attiecības. Viņš noliedz, ka baznīca būtu tām pievērusi acis. Gluži pretēji, iestājas pret šādām attiecībām, kas, viņaprāt, ienākušas sabiedrībā līdz ar vieglo patērētāju domāšanu. Cilvēks nopērk jaunu datoru, pēc gada grib jau citu. Visu laiku ir sajūta, ka ir vēlme kaut ko nomainīt.

 

“Sabiedrība degradējas un nenovērtē cilvēkos pašu skaistāko – spēju mīlēt,” teic K. Kalniņš. Mācītājs norāda, ka nevar cilvēkam piedāvāt sevi, bet tajā pašā brīdī teikt, ka viņš var apnikt, ka sagribēsies kaut ko citu. Otrs cilvēks nonāk absolūti nedrošā situācijā, viņš vairs nevar normāli veidot savu nākotni un uzticēties citiem.

 

Turpretī laulība, pēc kristīgās izpratnes, ir pavisam kas cits. Tās mērķis ir ne tikai kopdzīve, bet arī mācīšanās vienam caur otru kļūt labākiem un vēlme padarīt otra dzīvi laimīgāku, priecīgāku, vieglāku un vērtīgāku. “Laulībā pastāv vērtības – mīlestība, uzticība, lēnprātība un piedošana. Brīvās attiecības to visu nesniedz. Tās var iznīcināt visas vērtības,” teic K. Kalniņš.

Saeimas deputāte Inga Bite piebilst, ka brīvās attiecības nerada drošības sajūtu par fiziskajām un materi-ālajām iespējām izaudzināt dzimušo bērnu. Turklāt, visticamāk, brīvajās attiecībās dzīvojoši cilvēki nemaz nevēlēsies radīt bērnus. “Jebkādi attiecību modeļi, kas ļauj cilvēkiem neuzņemties atbildību un kopdzīvi organizēt “pagaidām”, nevis pastāvīgi, bremzē dzimstību. Nespēja rēķināties ar savu partneri ilgtermiņā noteikti attur cilvēkus no bērnu radīšanas,” uzskata deputāte.

 

 

Uzziņa

Apvienotajā Karalistē veiktais pētījums “Laulības jautājums” apliecināja, ka tradicionālajā laulībā dzīvojošie cilvēki salīdzinājumā ar pārējiem dzīvo ilgāk, pelna vairāk, viņu vidū ir mazāk pašnāvību un viņi mazāk cieš no depresijas vai vardarbības ģimenē.

Laulāto pāru bērniem ir labākas sekmes skolā, labāka fiziskā veselība, mazāk atkarību.

Pētījums vērš uzmanību arī uz to, ka nereģistrēta kopdzīve nav pielīdzināma laulībai tieši pāru emocionālās uzticības un drošības sajūtas trūkuma dēļ.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+