Kādā stāvoklī ir tilti novados? 0
Satiksmes ministrija atzinusi, ka visā Latvijā 145 tilti ir sliktā stāvoklī, ap 60 tiltu vajadzētu slēgt.
Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: “Pēdējā laikā mūsu novadā ir sakārtoti visi valstij piederošie tilti, tagad notiek to uzturēšanas darbi. Diemžēl, ja runā par satiksmi kopumā, mūs uztrauc 2. kategorijas ceļu sliktais stāvoklis, jo pēdējos gados valsts piešķirto līdzekļu pietiek tikai ceļu uzturēšanai. Pievienojos biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētāja Andra Bērziņa sašutumam par to, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionālajiem ceļiem un tiltiem neko nesola. Līvānu novada pašvaldībai pieder pieci tilti pagastos un viens tilts Līvānu pilsētā. Tiltam Līvānos (pāri Dubnas upei) pirms 10 gadiem tika veikta rekonstrukcija, pašlaik tas ir labā stāvoklī un nekādi papildu līdzekļi, izņemot uzturēšanas izmaksas, nav jāiegulda. Sliktāk ir ar tiltiem pagastos, kur līdzekļu trūkuma dēļ veic tikai visnepieciešamākos uzturēšanas darbus. Šogad novadā apsekojām tiltu tehnisko stāvokli, lai varētu aprēķināt atjaunošanas izmaksas. Pēc pašreizējām aplēsēm tās būs diezgan lielas. Atjaunot plānojam piecu, septiņu gadu laikā – vismaz tā, lai tiltus varētu izmantot vietējie zemnieki ar smago tehniku. Uzskatu, ka ceļu uzturēšanai un atjaunošanai valsts piešķirto līdzekļu ir daudz par maz.”
Raitis Ābelnieks, Bauskas novada domes priekšsēdētājs: “Daudziem vēl atmiņā, kas notika, kad iedzīvotāji, kas protestēja pret Bauskas slimnīcas slēgšanu, bloķēja pilsētas galveno tiltu. Toreiz apstājās gan starptautiskie, gan vietējie pārvadājumi. Tas tikai pierāda, cik svarīgi ir, lai ar tiltiem viss būtu kārtībā. No otras puses, tas liecina arī par to, ka Bauskai vajag apvedceļu. Tilta pār Mūsu, kas bija kritiskā stāvoklī un atrodas uz valsts reģionālā autoceļa, rekonstrukciju pabeidza pagājušajā gadā. Brīnišķīgi, ka viss izdevās. Bet Satiksmes ministrija ļoti labi zina, ka apvedceļa joprojām nav un to gaida ne jau tikai Bauskas novada iedzīvotāji. Un ka ar vairākiem tiltiem stāvoklis ir bēdīgs. Cenšamies nečīkstēt un daudz ko izdarīt par pašvaldības līdzekļiem. Visus tiltus, arī tos, kas bija kritiskā stāvoklī, saremontējām vismaz tādā mērā, lai neapdraudētu satiksmes drošību.”
Dagnis Straubergs, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs: “Mēs esam atraduši veidu, kā sekmēt labāku attieksmi pret tiltu pār Salacu, kur ir noteikts svara ierobežojums no to uzņēmumu puses, kas pārvadā savas kravas, proti – pašvaldība slēdz līgumus, kuros paredzēts ne vien laika periods, kad tiks šķērsota upe, bet arī noteikums, ka tilta bojājumus, ja tādi rastos, uzņēmumi novērsīs. Un uzreiz pavisam cita attieksme, pārvadātāji ieinteresēti pret tiltu izturēties saudzīgi, katrā ziņā tā, lai nerastos bojājumi un nevajadzētu tērēt līdzekļus to novēršanai. Bet ilgi gaidījām rindā, lai novada teritorijā ar Kohēzijas fonda atbalstu sāktu autoceļa “Via Baltica” rekonstrukciju, kas paredz arī tilta pār Svētupi un citu mazāku tiltu sakārtošanu. Šogad paredzēts pabeigt ceļa posmu Svētciems–Salacgrīva, nākamgad – posmu Salacgrīva–Igaunijas robeža. Septembra nogalē pabeigsim pašvaldības tilta pār Salacu remontu.”
Aivars Sokolovskis, Alsungas novada domes priekšsēdētājs: “Svarīgi ir ne tikai lielie ceļi un tilti, bet arī mazie. Piemēram, ja no tiem kāds kļūst nelietojams, kā tas mums ir jau gadījies, zemniekiem ar saviem siena vezumiem jāmēro divkārt un pat trīskārt garāks ceļš. Ceram tikt pie Eiropas naudas, jo tagad apsaimniekot lauku teritorijas ir grūtāk; lai tiktu pie platību maksājumiem, vairs nepietiek tikai nopļaut, pļāvums ir arī jāsavāc un jāaizved. No Gudeniekiem uz Alsungu ved zemes ceļš, it kā nieka deviņi kilometri, bet vēl arvien nezinām, kad tiksim pie asfalta klājuma. Valstij beidzot jāsāk saprast, ka veiksmes pamatā galvenais taču ir labi ceļi.”
