×
Mobilā versija
+9.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
21. janvāris, 2018
Drukāt

Bez uzkrājumiem dzīvot nevar! Vai uzņēmumus skārusi šķeldas nepietiekamība?

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Solvita Vilčinska, SIA “Auces komunālie pakalpojumi” valdes priekšsēdētāja: “Mums problēmu ar šķeldas piegādēm nav – piegādātājs spēj nodrošināt visu līgumā noteikto šķeldas daudzumu. Līdz ar to līgums tiek izpildīts un arī cenas nav kāpušas. Zinu par problēmām nozarē, bet, iespējams, mums ir paveicies ar piegādātāju, kurš pagaidām mūs nav pievīlis un cena par šķeldu ir nemainīga jau trīs gadus. Rezerves gan mēs neuzkrājam, vismaz lielas ne.”

 

Indulis Āboltiņš, SIA “Rūjienas siltums” valdes loceklis: “Mums šķeldas netrūkst, taču tikai tāpēc, ka ir uzkrājumi – kādi 13 000 kubikmetru, kuru pietiek apmēram vēl trim mēnešiem. Taču to iespaidos laika apstākļi. Jo aukstāks būs, jo ātrāk tērēsies. Taču uzkrājumi bija domāti tieši ļoti aukstam laikam, nevis šā brīža mīnusiem… Piegāžu problēmas ir arī mums, jo piegādātājs šobrīd nespēj nodrošināt mums nepieciešamo apjomu, līdz ar to nākas lietot pašu uzkrāto, ko iepirkām vasarā un līdz ziemai žāvējam. Bez uzkrājumiem jau nevar dzīvot, vienmēr uzkrājam, lai nebūtu problēmu šādos brīžos. Protams, šķelda arī kļuvusi dārgāka, taču joprojām cena ir adekvāta – 8,50 eiro par kubikmetru. Ir piedāvājumi arī par 11 eiro, taču tas nav nopietni. Kopumā situācija nozarē ir bēdīga un šonedēļ diez vai jau varēs braukt mežā – domāju, ka vēl kādu nedēļu jāļauj salam darīt savu darbu.”

 

Ainārs Grīviņš, SIA “Limbažu siltums” valdes priekšsēdētājs: “Situācija ir traka, taču mums ir rezerves. Nav lielas, bet ir. Arī cena, protams, mainījusies, tā ir lielāka, taču ne ļoti būtiski un Limbažu iedzīvotājiem nav ko uztraukties. Ja būtu ļoti stingrs līgums ar piegādātāju, cenu tas varētu celt jau agrāk, taču līgums ir diezgan elastīgs. Mums par labu spēlē arī tas, ka nepieciešamie apjomi nav pārāk lieli. Nav kā Rīgā vai citur, tāpēc situāciju ir vieglāk kontrolēt. Jā, kļūst aukstāks, taču, lai materiālu izvestu no meža, ceļam kārtīgi jāpiesalst.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+