Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. septembris, 2013
Drukāt

Bez valstsnācijas Satversmes preambula kļūtu lieka


Levits_Ernests_Dinka_Saeima_4

Par to stingri pārliecināts ir Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits. Un šāda pati doma caurstrāvo arī viņa radīto Satver­smes preambulas projektu. Līdz tās pieņemšanai gan diskusijās tiks lauzts vēl ne mazums šķēpu, jo arī oponentu šādai nostājai netrūkst. 


 

Preambula Satver­smei ir nepieciešama, un Egila Levita piedāvātais variants varētu būt tai par labu pamatu. Tā piektdien paplašinātā Juridiskās komisijas sēdē secināja vairākums klāt­esošo deputātu. Atsevišķi tautas kalpi gan pauda bažas, ka priekšvēlēšanu gaisotne nebūtu īstais brīdis virzīt tik būtisku valsts pamatlikuma papildinājumu.

Par konstitūcijas ievaddaļu jeb preambulu jau pagājušā gadsimta divdesmito gadu sākumā diskutēja Satversmes sapulce, bet toreiz pēc kreiso spēku iebildēm šis ierosinājums tika atlikts uz vēlāku laiku. Tagad, 90 gadus vēlāk, E. Levits ir noskaņojies atdot šo Sa­tversmes tēvu parādu un radījis dokumentu, kurā vienkāršā valodā atspoguļo valsts izveidošanās apstākļus, būtību un jēgu – kādēļ valsts vispār tikusi dibināta un kam viņa vajadzīga.

“Latvijas Avīzes” lasītājiem jau pagājušonedēļ bija iespēja iepazīties gan ar preambulas tekstu (“LA”, 25.09.2013.), gan Levita kunga komentāriem par šo dokumentu (“LA”, 27.09.2013.).

Preambulu vērtējuši arī deputāti, un lielākā daļa no viņiem atzīst, ka šāds dokuments ir nepieciešams un ES tiesas tiesneša piedāvātais variants uzskatāms par ļoti kvalitatīvu. Taču atsevišķi deputāti, galvenokārt no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas, pauda bažas, ka priekšvēlēšanu laikā šādu dokumentu virzīt esot riskanti.

“Ir ļoti būtiski, lai diskusija nepārvērstos par cīņu, bet piedāvātā preambula – par politiskās tirgošanās objektu priekšvēlēšanu gaisotnē,” sacīja Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Bet “Saskaņas centra” politiķi pret šo dokumentu izturējās pavisam noliedzoši. Saskaņiešu pārstāvis Juridiskajā komisijā Andrejs Elksniņš sacīja, ka arī bez jebkādas preambulas Latvijas tauta ir spējusi izveidot savu valsti, atjaunot to un aizsargāt pret divvalodības ieviešanu. Viņaprāt, šāds dokuments nekādas pozitīvas pārmaiņas neienesīšot un esot derīgs tikai katra pašapziņas pulēšanai.

Tomēr vairākums deputātu bija noskaņoti labvēlīgi. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) norādīja, ka cilvēki diemžēl jūtas apdraudēti un netic politiķu spējai nosargāt valsts pamatvērtības. “Protams, ir valstis, kas var pastāvēt bez preambulas vai pat bez konstitūcijas, jo tur cilvēkiem valsts pamatvērtības ir pašsaprotamas. Diemžēl jau pats fakts, ka Latvijā divvalodības referendums vispār varēja notikt, pierāda, ka šeit lielai daļai šīs vērtības nav pašsaprotamas,” skaidroja spīkere. Deputāts Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) vilka paralēles ar 1922. gadu, kad kreiso spēku pretestības dēļ Satversmes preambula netika pieņemta.

 

Saskaņieši baidās 
no valstsnācijas

“SC” nepatika pret apspriežamo dokumentu galvenokārt saistāma ar to, ka preambulā tiek minēts viņiem netīkamais termins “valstnācijas koncepts”. Deputāts Boriss Cilevičs (“SC”) to nemaz arī neslēpa un uzstāja, ka dokumentam nepieciešama starptautiska juridiska eks­pertīze.

E. Levits gan neuzskata, ka valstsnācijas pieminēšana būtu kāds īpašs tabu, no kā jāvairās. Viņaprāt, valstsnācija ir tā, kas nosaka valsts nacionāli kulturālo identitāti – valodu, dominējošo kultūru. Bet mazākumtautībām ir tiesības kopt savu no latviešiem atšķirīgo kultūru un valodu, tās garantētas Satversmes 114. pantā.

“Latvija ir normāla demokrātiska nacionāla valsts, tāpat kā jebkura cita normāla Eiropas valsts. Un mēģinājumi izskaust latviešus no balsstiesībām ir lielākā jocība. Skaidrs, ka latvieši kā pamatnācija atrodas Latvijas valsts centrā un Latvijas tautas centrā. Vai kāds te var iedomāties Latvijas tautu bez latviešiem? Nu tad izejiet ārā un pasakiet to vēlētājiem!” diskusijas beigās īpaši uzsvēra ES tiesas tiesnesis.

 

Jāpabeidz 
līdz vēlēšanām

Nekādu lēmumu par preambulas tekstu Juridiskā komisija piektdien vēl nepieņēma, jo sēde bija plānota, lai iepazītos ar piedāvājumu. Turklāt tam nepieciešama arī plašāka sabiedriska apspriešana. Tādēļ 25. oktobrī Latvijas Universitātes lielajā aulā iecerēta ekspertu un politiķu konference par šo tēmu, uz kuru aicināts jebkurš interesents. Pēc konferences gan preambula varētu sākt likumdošanas ceļu. Neskatoties uz bažām par priekšvēlēšanu riskiem, pozīcija ir apņēmības pilna pieņemt Sa­tversmes grozījumus vēl šīs Saeimas laikā, jo pastāv bažas, ka nākamajā Saeimā spēku sastāvs to vairs nepieļaus.

Lai pieņemtu Satversmes grozījumus, nepieciešams, lai Saeimas sēdē piedalītos vismaz divas trešdaļas deputātu, no kuriem divām trešdaļām tie jāatbalsta. Pašreizējais spēku samērs ļautu grozījumus pieņemt arī bez “SC”, bet nākamajā Saeimā situācija, iespējams, varētu būt sarežģītāka.

E. Levits pagaidām neņēmās prognozēt, kāds liktenis sagaida viņa sastādīto tekstu pēc nonākšanas politiķu rokās. Taču viņš optimistiski spriež, ka pat gadījumā, ja atkārtosies 90 gadus seni notikumi un preambula atkal tiks atlikta uz nezināmu laiku, diskusijas par valsts pamatiem noteikti nāks par labu Latvijas sabiedrības pašapziņas stiprināšanai.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+