Bezbērnu nodoklis – jau senajā Romā 0
Aīdas Gulbes vēstulē (9.07.2012.) izlasīju – kāda kundze padomju laikā ir maksājusi bezbērnu nodokli. Cik atceros, sievietes šo nodokli nemaksāja. Kad un kas ieviesa šo nodokli? Lāsma
Vēstures zinātņu doktors Gatis Krūmiņš skaidro, ka Latvijā Ministru kabinets bezbērnu nodokli bija ieviesis jau 1938. gadā un to 4% apmērā maksāja visi valsts darbā nodarbinātie, kas saņēma vairāk par 110 latiem mēnesī, Valsts prezidentu Kārli Ulmani ieskaitot. Šajā laikā bezbērnu nodoklis jau bija ieviests Itālijā, Vācijā un vēl dažās Eiropas valstīs. “Ar dzīves līmeņa celšanos arī toreiz Eiropā ievērojami samazinājās dzimstība un valdības satraucās, ka cilvēki neveido ģimenes un negrib mazuļus. Šāds nodoklis nebija nekas jauns un nebijis, jo līdzīgu nodevu iekasēja jau senajā Romā,” piebilst G. Krūmiņš.
Padomju Savienībā šo nodokli ieviesa 1941. gadā un 6% no algas maksāja visi bezbērnu vīrieši vecumā no 20 līdz 50 gadiem un visas bezbērnu sievietes vecumā no 20 līdz 45 gadiem. “Sievietes no šā nodokļa atbrīvoja 1958. gadā, bet vīrieši to turpināja maksāt līdz pat PSRS sabrukumam. Dažu kategoriju iedzīvotāji no šā nodokļa bija atbrīvoti, cik man zināms, to nemaksāja kolhoznieki. Tāpat kara veterāni, valsts ordeņus saņēmušie, kā arī tie, kas pierādīja, ka nespēj radīt bērnus. Bērna radīšanai PSRS deva gadu laika. Ja pēc laulībām gada laikā bērns nepiedzima, nodokli bija jāsāk maksāt atkal,” precizē G. Krūmiņš.
Bezbērnu nodoklis devis ievērojamus ieņēmumus – piemēram, 1950. gadā no Latvijas teritorijas ievākti nedaudz vairāk kā 100 miljoni rubļu un puse no šīs summas aizgājusi republikas, bet otra – PSRS budžetā, saka vēsturnieks.
