Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. februāris, 2012
Drukāt

Bezdarbs un izmaiņas dzīves ilgumā liek pārskatīt pensiju sistēmu visā ES


darbs_leta

Vismaz ceturtajai daļai Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju pensija šobrīd ir galvenais ienākumu avots. ES kļūst arvien vecāka, zemās dzimstības dēļ neaug jauni nodokļu maksātāji, un cilvēku dzīves ilgums pagarinās.

 

Turklāt finanšu un ekonomiskā krīze krietni patukšojušas valstu budžetu maciņus – šie un citi iemesli ir kļuvuši par pamatu Eiropas Komisijas (EK) tā sauktajai Baltajai grāmatai jeb pirmajam rosinājumam par “adekvātām, drošām un ilgtspējīgām pensijām” visā ES.

Statistika brīdina, ka jau nākamajos piecdesmit gados – līdz 2060. gadam – visā ES 30 procenti no iedzīvotājiem būs pensionāri, kas nozīmē, ka tā brīža strādājošajiem aizpildīt sociālo budžetu būs nopietns izaicinājums, kas var smagi ietekmēt pensiju apjomu, draudot ar ļoti zemiem sirmgalvju ikmēneša ienākumiem. Tajā pašā laikā prognozē, ka iedzīvotāju dzīves ilgums būs pieaudzis par pieciem līdz septiņiem gadiem, kas nozīmē, ka vismaz teorētiski cilvēki darba tirgū varēs uzkavēties ilgāk.

EK klajā laistā Baltā grāmata, kas pagaidām ir galvenie ieteikumi ES kopumā, kā labāk veidot pensiju politiku, norāda uz vairākām jomām, kurās pensiju politikā nākamajos gados, pēc EK domām, vajadzētu būt izmaiņām.

Lai arī EK nav tiesīga noteikt pensionēšanās vecumu dalībvalstīs, tomēr EK dokuments nešaubīgi norāda, ka pensijas vecuma celšana būs viena no tuvāko gadu visas Eiropas neizbēgamām realitātēm. Tikpat nozīmīgas prasības būs arī pret ES valdību spējām nodrošināt darba vietas cilvēkiem, kas sasnieguši cienījamu vecumu, taču pelnītā atpūtā vēl doties nevar.

Eiropas pensiju Baltā grāmata norāda arī uz sieviešu un vīriešu atalgojumu problēmu, kas cieši saistīta ar pensiju apmēru un abu dzimumu iespējām atrasties darba tirgū. Patlaban trīspadsmit ES dalībvalstīs, kā uzsvērts EK dokumentā, sievietes dodas pensijā agrāk nekā vīrieši, tikmēr vismaz astoņpadsmit ES dalībvalstis līdz 2020. gadam cer panākt vienādu pensionēšanās vecumu abiem dzimumiem, vairākās valstīs šie plāni atlikti uz vēlāku laiku, bet tikai četrām no 27 dalībvalstīm nav nodoma šajā jomā ko mainīt. EK uzskata, ka pensionēšanās vecuma vienādošana abiem dzimumiem ir steidzami nepieciešama, jo izskaudīs situāciju, ka sievietes agrāk izkrīt no darba tirgus un līdz ar to saņem arī mazāk un ir vieglāk pakļautas nabadzībai.

 

EK plāno arī raudzīties, cik drošas ir pensiju uzglabāšanas sistēmas un kā strādā pārrobežu pensiju izmaksas kārtība, kā arī veicināt, lai cilvēki paši rūpētos par uzkrājumu vairošanu vecumdienām, mudinot valstīm izstrādāt papildus privāto pensiju shēmas.

 

Turpmākajos gados EK sola izstrādāt virkni likumu aktu, kas attiektos uz vairākām prasībām pensiju jomā, lielākoties kas skar diskrimināciju, pensiju drošumu, mobilitāti un iespējas izmantot ES fondus.

 

Latvijā pieaug pensionēšanās vecums

Komentējot EK piedāvājumus, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece norāda, ka EK Baltās grāmatas secinājumi, ņemot vērā ES valsts iedzīvotāju novecošanos, domāti par darba dzīves un pensijā atrašanās laika sabalansēšanu.

“Sociālās apdrošināšanas sistēmu katra valsts veido pati, ņemot vērā vispārējos principus. Tas, ka Latvija nākotnē saskarsies ar iedzīvotāju novecošanās problēmām, bija skaidrs jau pagājušā gadsimta 90. gadu vidū. Un jaunajā pensiju sistēmā, kas stājās spēkā 1996. gadā, bija plānota pensijas vecuma paaugstināšana līdz 65 gadiem, kas netika izdarīts. Savukārt šodienas demogrāfiskā situācija ir aktualizējusi šā soļa nepieciešamību,” norāda J. Muižniece.

Uz jautājumu, vai 65 gadi būs galējā robeža vai varbūt pēc kāda laika to pārskatīs un pensijas paaugstinās, piemēram, līdz 70 – 75 gadiem, J. Muižniece atbild, ka nav pašmērķis paaugstināt pensijas vecumu līdz kaut kādam noteiktam skaitlim. “Tā vietā ir jābūt sabalansētam periodam, kad persona strādā un kad atrodas pensijā. Un, pieaugot dzīves ilgumam, šai proporcijai arī ir jāmainās,” uzsver amatpersona.

 

Viedoklis
Andors_EK_10

Lāzlo Andors, Eiropas Sociālo lietu komisārs: “Nodrošināt pienācīgas pensijas nākotnē ir iespējams tad, ja mēs ievērojam mūsu apņemšanos īstenot reformas. Novecošanās atstāj uz mums ietekmi, “baby boomers” jeb dzimstības sprādziena bērni tagad dodas pensijā un aizvien mazāk jaunu cilvēku ienāk darba tirgū. Taču vēl nav par vēlu, lai šo situāciju mainītu.”

 

 

 

 

 

Uzziņa

Vecuma pensiju 2011. g. beigās Latvijā saņēma 481 745 cilvēki.

Pensijas vidējais apmērs pērn palielinājies tikai nedaudz – no 183,71 lata pērn janvārī līdz 185,7 latiem decembrī.

Decembra dati liecina, ka pērn visvairāk – 186 900 – cilvēku saņēma pensiju no 150 līdz 180 latiem, pensiju līdz 100 latiem saņēma 28 400 cilvēku, bet pensiju virs 300 latiem – 24 100 pensionāru.

2010. g. vecuma pensijām tika izlietoti aptuveni 1,092 miljardi latu, kas bija par 17,8% vairāk nekā 2009. gadā.

 

penstab

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+