Britu arodbiedrību līderis Lens Maklasijs vada gājienu “Mūsu NHS” uz Lielbritānijas parlamentu Londonā 4. martā, prasot valdībai nesamazināt finansējumu veselībai.
Britu arodbiedrību līderis Lens Maklasijs vada gājienu “Mūsu NHS” uz Lielbritānijas parlamentu Londonā 4. martā, prasot valdībai nesamazināt finansējumu veselībai.
Foto – EPA/LETA

Briti neapmierināti – cittautieši “apēd” veselības aprūpes budžetu 0

“Pasaules veselības aprūpes serviss” – tieši tā paši briti jau gadiem ironiski dēvē savu valsts veselības aprūpes sistēmu “National Health Service” (Nacionālais veselības dienests – tulk., saīsinājumā NHS). Jau sen nerimst runas par to, ka slimnieki no visas pasaules dodas uz Apvienoto Karalisti (AK), lai par velti tiktu pie medicīnas pakalpojumiem, kas pašu mājās nav pieejami vai ir pārāk dārgi. Tas savukārt sarežģī pašu britu veselības aprūpi, jo katastrofāli nepietiek naudas valsts nodrošinātajai veselības aprūpei.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Dzemdības par 500 000 mārciņām nigērietei

Šī ziema atnāca ar pamatīgu krīzi britu NHS, medicīnas darbiniekiem vainojot valdību par nepietiekamo finansējumu, savukārt valdībai vainojot medicīnas darbiniekus par neracionālu līdzekļu izšķiešanu. Daudzviet valstī slimnīcās katastrofāli trūka gultasvietu, tika atteiktas operācijas, pat pie ģimenes ārsta nācās gaidīt nedēļām. Arvien vairāk medijos parādījās ārstu atklātās vēstules par to, ka patiesībā ļoti daudz līdzekļu tiek tērēts nevis nodokļu maksātāju ārstēšanai, bet ārzemnieku medicīnas aprūpei, kuri to ļaunprātīgi izmanto.

CITI ŠOBRĪD LASA

Īstu vētru sacēla BBC2 dokumentālo filmu seriāla “Hospital” epizode par 43 gadus vecu sievieti no Nigērijas, kura ieradās Lielbritānijā dzemdēt četrīšus. Viņai Nigērijā tika veikta mākslīgā apaugļošana, un nigēriešu ārsti ieteica doties uz ārzemēm, jo Nigērijā nav iespēju pienācīgi aprūpēt jaundzimušos. Šīs sievietes un viņas priekšlaicīgi dzimušo bērnu aprūpei tika iztērētas 500 000 mārciņas. Lieki piebilst, ka viņai pašai šādas naudas nav un nebūs, šo summu piedzīt no Nigērijas ir nereāli. Pēc iznākšanas no slimnīcas viņa uzturējās hostelī, ko finansēja labdarības organizācija, jo sievietei nebija naudas pat iztikai.

Nebūt ne visos gadījumos izmaksas ir tik milzīgas, taču summas ir iespaidīgas. Tā pie bezcerīgiem parādiem ir norakstīti 59 tūkstoši mārciņu par sirds operāciju 56 gadus vecai filipīnietei, kura pēc operācijas ir atgriezusies atkal mājās, kur šādu operāciju viņa atļauties nevarētu. Pārsvarā ārzemju pacienti pēc medicīnas pakalpojuma saņemšanas vienkārši pazūd, aizejot no slimnīcas pirms oficiālās izrakstīšanas. Te jāpiebilst, ka slimnīcās nav nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, tādēļ nav brīnums, ka šis apstāklis tiek izmantots uz nebēdu. Liela daļa pacientu vispār nemāk angļu valodu, arī tie, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, tādēļ NHS nākas maksāt arī par tulku pakalpojumiem.

Pirms referenduma šo tēmu apspriest nebija atļauts, bet šobrīd arvien vairāk ārstu atklāti runā ar presi, atzīstot, ka dāsno britu medicīnas aprūpes sistēmu ārzemnieki jau sen ir atkoduši un izmanto, kad vien nepieciešams.