Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
19. jūlijs, 2012
Drukāt

«Bezierunu kapitulācija» inspekcijas priekšā

Foto - LETAFoto - LETA

Vairākas slimnīcas ir bijušas spiestas Veselības inspekcijai samaksāt diezgan lielas naudas summas par veselības aprūpes budžetam nodarītajiem zaudējumiem. Piemēram, Jēkabpils reģionālajai slimnīcai tie bijuši pat vairāk nekā 10 tūkstoši latu, P. Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai – gandrīz septiņi tūkstoši, mazākas summas šogad pieprasīts atmaksāt arī nelielajām slimnīcām.

 

Skaidrības labad jāpiebilst, ka inspekcija vērtējusi darbu, kas veikts pirms diviem un pat trim gadiem, bet informāciju publiskojusi šogad. Kādi tad ir šie pārkāpumi, par kuriem soda ārstniecības iestādes?

 

Viens no izplatītākajiem ir tas, ka slimnieks, kas ārstējas stacionārā, pie reizes aiziet izmeklēties pie ambulatorā speciālista, jo ir pienākusi, piemēram, ilgi gaidītā rinda, lai to varētu izdarīt par valsts budžeta naudu. Vai arī slimnieks grib pārbaudīt, piemēram, redzi un palūgt, lai ārsts izraksta jaunu briļļu recepti – neies taču braukt otrreiz pie okulista, ja reiz to var izdarīt, ārstējoties stacionārā. Taču Veselības inspekcija uzskata, ka tā nedrīkst rīkoties, jo to, lūk, neļauj Ministru kabineta noteikumi – ja slimnieks ir stacionārā, viņam jāizmeklējas par stacionāra līdzekļiem. Bet tur naudas nav tik daudz, lai dotu iespēju pacientam izdarīt visu, ko licis ģimenes ārsts.

Krāslavas slimnīcas galvenā ārsta vietniece Jeļena Ogorelova uzskata, ka slimnīca nav cietums, kur var izkontrolēt katru pacienta soli. Slimniekiem vairs nav jātērpjas speciālajā slimnīcas apģērbā un arī pierē nav uzspiests zīmogs, ka viņš ir, medicīniski runājot, hospitalizēts. Ja slimniekam sāk stāstīt, ka viņš nedrīkst iet uz poliklīniku, sejā parādās izbrīns, sak, ko jūs no manis gribat!

 

J. Ogorelova man sacīja, ka ar inspekciju ir bezcerīgi strīdēties – labāk samaksāt pieprasīto naudu, un miers. Lai izpildītu inspekcijas norādījumus un nesaņemtu jaunu sodu par to, ka pacients devies uz poliklīniku, tiekot veikta nedaudz stingrāka slimnieku uzskaite.

 

Cilvēkiem esot grūti izskaidrot šo Rīgas ierēdniecības radīto un valdības pieņemto idiotismu, kas ir sekas plānajam medicīnas naudas makam.

Tukuma slimnīcas valdes priekšsēdētāja Dzintra Ratkeviča uzsvēra, ka pārkāpums skaitās pat tas, ja cilvēks no rīta apmeklējis ģimenes ārstu, bet pēcpusdienā ievietots slimnīcā. Kāds ierēdnis izdomājis, ka nedrīkst gulties slimnīcā tajā pašā dienā, kad būts vizītē pie ģimenes ārsta. Šo “kārtību” nesaprot ne mediķi, ne pacienti. Ja to pārkāpj – seko sods, nevis zvans no Nacionālā veselības dienesta (NVD), ka, lūk, jūs esat rīkojušies ne tā, kā atļauts tiesību aktā. Parasti NVD noraida informāciju inspekcijai, kas izvērtē un piemēro soda sankcijas. Nekādas kulturālas diskusijas par šiem jautājumiem nenotiek. Ja nu vienīgi sarakste starp medicīnas iestādi un inspekciju, kur katrs cenšas pierādīt savu taisnību. Nevienam neinteresē, ka valsts, piemēram, Tukuma slimnīcai ir palikusi parādā 200 tūkstošus latu par 2011. gadā padarīto, un neviens neuzskata, ka no valsts puses tas ir likuma pārkāpums, ja par ārstētiem slimniekiem netiek samaksāts.

Absurdā situācijā nokļuvusi arī Jēkabpils slimnīca, kas piedzīvoja “bezierunu kapitulāciju” pret inspekciju un bija spiesta šķirties no vairāk nekā 10 tūkstošiem latu, ko inspekcija šogad piedzina par 2008., 2009. un 2010. gada pārkāpumiem.

 

“Apmaksai uzrādītas 560 faktiski neveiktu operāciju un biopsiju materiāla izmeklējumu manipulācijas,” raksta inspekcija. Vienkārši ļaudis, izlasot šo sarežģīto tekstu, jau pārpratuši, ka, lūk, slimnīca nav veikusi operācijas, bet ir pieprasījusi naudu. Tā nav tiesa.

 

Situācija ir kurioza un normālam cilvēkam grūti saprotama – ārsti ir uzskaitījuši visus patohistologa izmeklējumu stikliņus, nevis pacientus. Stikliņu sanācis vairāk nekā pacientu, kam izmeklējums veikts. Inspekcijai neinteresē, ka operācijas laikā ārsts var paņemt biopsijas materiālu no vairākām vietām pacienta ķermenī, ķīmiski apstrādāt, griezt ar plānu nazi un likt uz vairākiem stikliņiem, lai materiālu pēc tam mikroskopiski izmeklētu. Jēkabpils slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Zvīdris atzina, ka Ministru kabineta noteikumos nav saprotami norādīts, kā būtu jāveic šādu manipulāciju uzskaite. Ja piespriesto naudas summu nesamaksātu, tad to atvilktu no slimnīcai paredzētajiem valsts līdzekļiem.

Veselības inspekcijas Veselības aprūpes līgumu un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktors Ainārs Čivčs nepiekrīt Jēkabpils slimnīcas skaidrojumam. “Likumdošana paredz vienu biopsijas materiālu, bet viņi taisa vairākus. Viņi nav sapratuši sava pārkāpuma būtību,” norāda Čivčs. Ierēdnis atzina, ka ārsts nav grāmatvedis un var kļūdīties un inspekcija neesot tā, kas uzreiz uzliek bargus sodus. Tomēr, ja ir radusies neapzināta kļūda, tad jāapmaksā valsts budžetā pārtērētie līdzekļi. Ja kļūda atkārtojas, tad jāapmaksā ne tikai pārtērētā nauda, bet inspekcija uzliek līgumsodu, kas atkarīgs no pārtērētajiem līdzekļiem. Galējais soda mērs esot tad, kad inspekcija vēršas Nacionālajā veselības dienestā ar lūgumu pārtraukt līgumu ar attiecīgo ārstniecības iestādi. Neatbildēts paliek jautājums, kur ir zaudējums budžetam? Vai tā nauda, kas iztērēta pacientu ārstēšanai? Tiesa, ir privātās medicīnas iestādes un atsevišķas ģimenes ārstu prakses, kur inspekcija atrod būtiskus likuma pārkāpumus. Bet tā jau ir cita saruna.

 

No slimnīcām šogad piedzītās naudas summas

Ārstniecības iestāde Pārkāpumu būtība Piemērotās sankcijas, Ls
Jēkabpils reģionālā slimnīca Apmaksai uzrādītas 560 faktiski neveiktas
operāciju un biopsiju materiāla izmeklējumu
manipulācijas “54009”
10 462,31
Stradiņa slimnīca Pacientu stacionēšanās laikā slimnīcā
apmaksai paralēli uzskaitīti arī ambulatorie
pakalpojumi
6892,19
Krāslavas slimnīca -“- 2088,25
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca -“- 1848,75
Tukuma slimnīca -“- 1161,40

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+