Latvijā
Politika

Bezjēdzīga, bet ērta komisija 16


Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.
Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.
Foto – Karīna Miezāja

Saeimas Juridiskā komisija vakar noraidīja opozīcijas deputātu piedāvājumu likvidēt Pieprasījumu komisiju. Vienlaikus pat pozīcijas pārstāvji atzīst, ka parlamentārā kontrole Latvijā buksē, bet risinājumus meklēt nesteidzas.

Satversme un Saeimas kārtības rullis deputātiem sniedz vairākus parlamentārās kontroles instrumentus. Redzamākie no tiem – iespēja uzdot jautājumus ministriem, veidot parlamentārās izmeklēšanas komisijas kā arī sastādīt pieprasījumus valdības locekļiem. Diemžēl praksē neviens no tiem īsti nedarbojas, jo tos parasti kontrolē pozīcijas pārstāvji, kuri, protams, neizmantos tos pret saviem partijas biedriem vai koalīcijas partneriem, savukārt visi opozīcijas jautājumi vai priekšlikumi parasti tiek noraidīti.
Šī sasaukuma laikā Saeimas Pieprasījumu komisija izskatījusi gandrīz 30 opozīcijas deputātu pieprasījumus ministriem par visdažādākajām tēmām, sākot no bērnu tiesībām Anglijā līdz elektrības obligātā iepirkuma komponentes skandālam, bet tie visi kā viens tikuši noraidīti. “Pie pašreizējās kārtības šādai komisijai īsti nav jēgas. Pat koalīcijas līgumā ir ierakstīts, ka pozīcija nedrīkst atbalstīt opozīcijas priekšlikumus. Līdz ar to visi mūsu mēģinājumi ir kā pret sienu,” paskaidroja likumprojekta iniciators ārpusfrakciju deputāts Artuss Kaimiņš.

Kaimiņa un četru “Saskaņas” deputātu sagatavotie Saeimas Kārtības ruļļa paredz likvidēt Pieprasījumu komisiju un deputātu pieprasījumus turpmāk ar Saeimas lēmumu nodot par konkrēto jomu atbildīgajai komisijai, bet steidzamos pieprasījumus uzreiz izskatīt parlamenta sēdē. Vispirms šie grozījumi tika vērtēti Juridiskajā komisijā. Debatēs vairāki valdošo partiju deputāti pauda bažas, ka Pieprasījumu komisijas likvidēšana pārslogotu un paralizētu likumdošanas komisijas, kuras vairs nevarētu nodarboties ar saviem tiešajiem pienākumiem, jo nemitīgi būtu jāgatavo atbildes uz opozīcijas deputātu pieprasījumiem. Tādēļ Juridiskās komisijas balsojumā ar valdošās koalīcijas pārsvaru tika nolemts šos grozījumus noraidīt. Deputāts Kaimiņš pēc komisijas sēdes informēja, ka likumprojekta iesniedzēji izmantos savas Kārtības rullīt dotās tiesības un pieprasīs šī jautājuma skatīšanu Saeimas sēdē par spīti noraidošajam balsojumam komisijā.

Diskusiju laikā arī valdošās koalīcijas pārstāvji atzina, ka pašreizējais deputātu pieprasījumu regulējums īsti nefunkcionē kā parlamentārās kontroles instruments, bet labākajā gadījumā kā diskusiju klubiņš. “Taču Pieprasījumu komisijas likvidēšana neko nerisinās. Šeit būtu nepieciešama plašāka diskusija par pieprasījumu kārtību un parlamentāro kontroli,” teica Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (NA). Viņa vadītajai komisijai gan neesot laiks šādas diskusijas rīkošanai tādēļ uz to aicinās pašu Pieprasījumu komisiju.

Arī pašreizējais Pieprasījumu komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) atzīst, ka parlamentārās kontroles funkcija dzīvē īsti nedarbojas. “Tādēļ arī esmu atteicies no piemaksas par šīs komisijas vadīšanu. Es eju un vadu šo komisiju, bet vienlaikus saprotu, ka šeit nepieciešamas kādas pārmaiņas. Ir nepieciešama padziļināta diskusija ar ekspertiem, vai vispār pēc būtības nepieciešami šādi deputātu pieprasījumi. Varbūt tos var aizstāt ar kādu citu mehānismu,” sprieda Brigmanis. Tomēr arī Pieprasījumu komisijai pārskatāmā nākotnē nebūšot iespējas rīkot šādu diskusiju, jo priekšvēlēšanu laikā tā esot pārslogota ar opozīcijas deputātu pieprasījumiem.

LA.lv