Ekonomika
Bizness

Bezmaksas autobuss uz citu rēķina 16


Rēzeknieši atzīst, ka reizēm nākas ilgāk pagaidīt īsto transportlīdzekli, bet to atsver tas, ka braucieni pilsētniekiem ir bez maksas.
Rēzeknieši atzīst, ka reizēm nākas ilgāk pagaidīt īsto transportlīdzekli, bet to atsver tas, ka braucieni pilsētniekiem ir bez maksas.
Foto – Marta Oplucāne

Bezmaksas autobuss uz citu rēķina

Vai taisnīgi ir tas, ka dotāciju saņemošās pašvaldības var atļauties dažādu veidu “ekstras”, piemēram, Rēzekne, kur sabiedriskais transports pasažieriem ir par velti? Viedokļi dalās. “Mēs uzskatām, ka tā ir mūsu daļa no valsts “pīrāga” un tā mums pienākas!” apgalvo pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs un norāda, ka viņiem ir visas tiesības izmantot šo naudu pēc saviem ieskatiem. Paši rēzeknieši, protams, ir apmierināti. Un kālab ne – transports jauns un neko nemaksā!

Nejauši sastaptais Ainars Pudulis atzinīgi vērtē jauno sabiedrisko transportlīdzekļu estētisko izskatu, bet rēzeknieša karti vēl nav iegādājies. “Tieši šodien plānoju iet uz domi, lai uzzinātu, kāds īsti labums no tā, ka esmu deklarējies šajā pilsētā. Autobusi ir ērti un arī no ārpuses skaisti. Tikai viena problēma – tie kursē ļoti neregulāri. Reizēm gadās tā, ka ļoti ilgi stāvi un gaidi, kad kāds autobuss pienāks. Bet tad visi sāk nākt vienlaikus, viens pēc otra. Par šo jau “visi” rēzeknieši iesmej,” tenkojošā noskaņā saka A. Pudulis.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) fonda sistēma tiek vērtēta divējādi. Dotāciju saņēmēji uzskata, ka viņiem ir brīvas tiesības rīkoties ar saņemto naudu, savukārt iemaksātāji pauž viedokli, ka sistēma ir novecojusi un ir nepieciešamas reformas.

Robina Huda metode

Šogad 15 pašvaldības veikušas iemaksas PFI fondā, pārējās 104 ir saņēmušas dotācijas dažādos apjomos, informē Finanšu ministrijā (FM). Trīs tā dēvētās bagātās republikas pilsētas kopumā šogad atdevušas 104,6 miljonus eiro no sava budžeta. Tajā skaitā Rīga iemaksājusi aptuveni 92 miljonus, Jūrmala –11 miljonus, bet Ventspils – gandrīz divus miljonus eiro.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks uzskata, ka izlīdzināšanas fonda likuma būtība ir novecojusi un neveicina attīstību. “Ir tikai dažas pašvaldības, kas veic iemaksas, no kurām lielāko daļu maksā Rīga. Tā kā Rīgas nodokļu maksātāju nauda nonāk pat dažu lielo republikas pilsētu budžetos gan likumā noteikto funkciju veikšanai, gan dažādām “ekstrām”, tad atbildīgajai FM būtu jānāk ar iniciatīvu veikt labojumus likumdošanā par PFI fondu, nosakot, ka šī nauda ir tikai konkrētu funkciju veikšanai,” prāto A. Ameriks.

Savukārt Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzsver solidaritātes principu, bet lēš, ka 11 miljoni, ko Jūrmala šogad iemaksāja PFI fondā, ir apmēram septītā daļa no budžeta ieņēmumu summas, kuru gribētos realizēt citādi: “Ja iemaksas nebūtu jāveic, Jūrmala varētu iztikt bez daudziem aizņēmumiem, Eiropas fondu naudas un vairākus projektus īstenot ātrāk. Tomēr mēs saprotam, ka solidaritāte ir nepieciešama, lai visas pašvaldības varētu nodrošināt saviem iedzīvotājiem likumā noteiktās funkcijas. Strādājam arī pie tā, lai visi jūrmalnieki varētu izmantot pilsētas sabiedrisko transportu bez maksas. Pašlaik tas ir nodrošināts skolēniem un pensionāriem.”


Kāds par šo “bez maksas” maksā

Runājot par bezmaksas sabiedrisko transportu Rēzeknē, Ventspils pilsētas domes finanšu nodaļas vadītājs Kaspars Vitenbergs skaidro, ka politika “bez maksas visiem”, nevērtējot labuma saņēmēja ienākumu līmeni, nav ilgtspējīga, tomēr likums nosaka, ka ikvienai pašvaldībai ir brīvas tiesības rīkoties ar savu naudu tā, kā uzskata par nepieciešamu. “Ventspils pilsētas pašvaldība kopš pašvaldību izlīdzināšanas fonda izveidošanas 1995. gadā tajā ir veikusi iemaksas 67 miljonu eiro apmērā, kas ir divu gadu nodokļu ieņēmumi Ventspils pilsētas pašvaldības budžetā. Jautājums par “ekstrām” ir duāls. Pašvaldības Latvijā ir brīvas realizēt savu vietējo politiku pieejamo resursu ietvaros, t. sk. noteikt bezmaksas sabiedrisko transportu. Tomēr jāatceras, ka autobusu nav iespējams iegūt bez maksas un degvielu arī nav iespējams iegūt bez maksas – kāds par šo “bez maksas” maksā – un tie ir visi pārējie nodokļu maksātāji,” rezumē Ventspils pārstāvis.


Plusi atspēko mīnusus

Rēzeknes pilsēta šogad ne tikai saņēma četrus miljonus eiro, bet arī pārmetumus no citām pilsētām par to, ka no šā gada 1. aprīļa šeit sabiedriskais transports deklarētajiem iedzīvotājiem ir par velti. Privilēģija, ko citās pilsētās (pat “bagātajās”) atļauties nevar. Dodos uz Rēzekni.

Pasažieri, kurus uzrunāju, teic tikai labāko par jaunajiem transportlīdzekļiem, tomēr prāto, cik ilgi šāds prieks viņiem būs dots. Arī pati, izmetot riņķi pa pilsētu, pārliecinos, ka tas ir ļoti komfortabls, tīrs un tajā nesmird (kā, piemēram, nereti ir Rīgas sabiedriskajā transportā). Man kā šīs pilsētas ciemiņam par braucienu jāmaksā 0,50 eiro. Tomēr ir arī negatīvā puse. Pirmkārt, lai nokļūtu līdz dzelzceļa stacijai, 5. autobusu gaidu 40 minūtes. Otrkārt, iekāpjot autobusā, noskaidroju, ka pieturvietas šeit netiek norādītas. Ja neesi vietējais un pilsētu pārzini slikti, sajūta kā mežā. Labi, ka blakus apsēžas laipna seniore, kas apsola “izsēdināt” mani pie vilciena stacijas. Arī viņa atzīst, ka reizēm nākas pagaidīt īsto transportlīdzekli, bet to atsver tas, ka braucieni pilsētniekiem ir bez maksas.

Pašvaldības uzņēmuma SIA “Rēzeknes satiksme” vadītājs Jevgēnijs Koršenkovs ir iepriecināts, jo, ja salīdzina pasažieru plūsmas situāciju, piemēram, ar pagājušā gada un šā gada septembri, braucēju skaits audzis uz pusi. “Mēs esam izpildītāji, dome – pasūtītāji. Kā viņi lemj, tā darām. Bet mīnusus tajā, ka sabiedriskais transports rēzekniešiem ir bez maksas, nerodu. Nesen tikos ar Tallinas autobusu parka pārstāvjiem, arī viņi atbalsta šādu politiku. Šajā pilsētā (pirmajā no Baltijas valstīm) tika ieviests bezmaksas sabiedriskais transports. Jau trīs gadus viņi šādi strādā un atsauksmes ir ļoti labas.”

Rēzekne to ir pelnījusi

Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs ir pārsteigts par to, ka kolēģi PFI fondu vērtē kā novecojušu. “Dīvaini, jo vēl nav pagājuši trīs gadi, kopš veicām reformu PFI likumdošanā, bet tā tiek kritizēta un saukta par vecu. Protams, tajā ir arī savi trūkumi, piemēram, jau pēc reformas veikšanas konstatējām, ka Latgales pašvaldības (izņemot pilsētas) ir zaudētājas, jo saņem mazāku atbalstu. Tomēr mūsu pilsēta mazāk nesaņem. Skatoties uz nākamā gada prognozēm, vēroju, ka būs budžeta pieaugums (mazliet virs 5%), kas ir vairāk kā viens miljons.

Ar prieku pieņemtu sistēmu, kur valsts parūpētos par to, ka FM nodrošina šo starpību, neliekot citām pašvaldībām dotēt mūs. Tikai pareizi jāsakārto prioritātes. Rīgā strādā 12 tūkstoši ierēdņu, kas saņem labas algas un atstāj nodokļus galvaspilsētai. Arī tas nav taisnīgi, domāju, ka šie ienākumi jāsadala proporcionāli uz visu valsti. Tā ir mūsu daļa no valsts “pīrāga”, kas mums pienākas. Vai mēs gribam pāriet uz šādu variantu – ir tikai Rīga, pārējiem reģioniem un pašvaldībām nav nozīmes? Piešķirtā nauda no PFI fonda ir mūsu. Tas nav nekāds dāvinājums. Atbilstoši likumam, mēs esam tiesīgi izmantot šo naudu tā, kā uzskatām par nepieciešamu. Tas attiecas arī uz šo bezmaksas sabiedrisko transportu. Iepriekšējās vēlēšanās saņēmām 60% rēzekniešu balsu. Tas liecina, ka mūsu politika tiek atbalstīta un šo naudu tērējam pareizi. Galvenais mērķis, kādēļ piedāvājam bezmaksas sabiedrisko transportu, ir tāds, lai pēc iespējas vairāk cilvēku deklarētos mūsu pilsētā, maksātu nodokļus šeit. Tas darbojas, piemēram, pagājušajā mēnesī 130 cilvēki no jauna deklarējās pie mums,” lepni uzsver Rēzeknes mērs.

LA.lv