Ivars Bušmanis: Bezmaksas skaitītājs maksas akā 6
“Latvijas Avīzes” otrdienas, 13. marta, publikācijā “Komunālos darbus liek veikt pašiem” vērsām uzmanību uz to, ka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums liek iedzīvotājiem pašiem rakt skatakas ārpus sava īpašuma. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atbildēja: ko jūs uztraucaties – ūdens skaitītājs jums par brīvu! Tā vietā, lai parādītu problēmu – ūdens zādzības – un piedāvātu risinājumus, kā tās novērst tā, lai neciestu godīgie ūdens izmantotāji, ministrija ar izņēmumgadījumiem cenšas pierādīt, ka visiem jau nebūs tik daudz jāmaksā.
Lietas būtība: likums prasa, lai individuālās dzīvojamās mājas īpašnieks (daudzdzīvokļu mājas tas neskar) uz piederības robežas (tā vieta, kur no maģistrālā ūdensvada atzars uz individuālo māju) par saviem līdzekļiem izbūvē skataku, kurā tad pakalpojumu sniedzējs par brīvu ievieto ūdens skaitītāju. “LA” uzskata, ka šie komunālie darbi pie maģistrālā vada nav jāveic pašiem iedzīvotājiem un būtu jāiekļauj tarifos tāpat kā pašas ūdenssaimniecības sistēmas izbūve. Ja šie darbi ir privātīpašnieka teritorijā, tad gan jāmaksā pašam. Piemēram, arī “Sadales tīkls” neļauj pat elektrības sadales skapi iedzīvotājiem pašiem nolikt sētas ārpusē, bet pieprasa nolīgt sertificētu elektriķi.
Jā, likums pieļauj ūdens mērītāja mezgla izbūvi ārpus piederības robežas – arī privāt-īpašniekam piederošā ēkā, piemēram, tās pagrabā. Bet tikai dažos Ministru kabineta noteikumos paredzētos gadījumos. Un arī tad – pakalpojuma sniedzēja norādītā vietā. Neaizmirsīsim (ko aizmirst VARAM), ka viņu izstrādātā likuma mērķis ir vērsties pret ūdens neuzskaitītu izmantošanu. Arī “LA” pozīcija ir pilnīgi skaidra: pašierīkotie atzari pirms skaitītājiem uz kūtiņu, dārzu un strūklaku nav jāapmaksā pārējiem ūdens lietotājiem. Tāpēc neloģiski ir piekāpties un ļaut ierīkot skaitītāju pagrabā, ja pa ceļam no lielā ūdensvada līdz mājai ir nelegāli izbūvēta caurule dārza laistīšanai. Kāda jēga tad būtu pārcelt skaitītāju no izlietnes privātmājas 1. stāvā uz pagrabu? Tā būtu sevis mānīšana.
“Jāuzsver, ka visiem iedzīvotājiem nav jābūvē skataka vai cita īpaša būve vietā, kur no centralizētajiem ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem atzarojas pievads uz konkrēto ēku,” raksta VARAM savā paziņojumā. Jā, visiem nebūs jābūvē. Bet “LA” uztraucas par tiem, kuriem jau pateikts, ka būs! Un starp tiem ir arī godīgi pensionāri, kuriem, pirmkārt, nav jāmaksā par citu nozagto ūdeni, bet, otrkārt, nav arī jāapmaksā zagļudrošas ūdenssaimniecības sistēmas izveide.
Varētu it kā atviegloti nopūsties pēc Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektores Baibas Gulbes skaidrojuma, ka skatakas jābūvē tikai jauniem pieslēgumiem. Taču ne likumā, ne MK noteikumos tas nav teikts. Gulbe pārmet, ka “LA” sacēlusi nepamatotu ažiotāžu un ka tā ir tikai nesaprašanās starp smilteniešiem un “Smiltenes NKUP”. “Man atnesta tāme, pēc kuras jāierīko jauns ūdens skaitītājs – maksa par akas ierīkošanu ir 500 līdz 600 eiro,” sašutusi bija smilteniete Mārīte Pētersone. Vai tāme ir nesaprašanās?
Mēs iestājamies par principu, ka par komunālajiem tīkliem līdz skaitītājam atbild pakalpojumu sniedzējs. Un arī par pašu skaitītāju. Tieši tāpat, kā tas noteikts ar gāzes tīkliem un ar elektrotīkliem.
Tieši tāpēc visā valstī ūdens zudumu problēma ir lielāka nekā ar elektrības vai gāzes zādzībām, ka ūdens skaitītāji atšķirībā no gāzes un elektrības pieder pašiem lietotājiem. Ar šo likumu un komercuzskaites ūdens mērītājiem vismaz privātmājām princips “pakalpojumu sniedzēja skaitītājs” tiek iedzīvināts un ved uz sistēmas sakārtošanu.
Diemžēl šis kopējais komunālais virziens ļauj paredzēt arī cita veida izmaksu kāpumu. Tieši tāpat, kā mēs abonējam elektrības vadus (maksa par IAA strāvas lielumu) un tūliņ būsim spiesti abonēt gāzesvadu, paredzu, ka vēl pirms TV abonēšanas maksas ieviesīs arī ūdensvada abonementu, kas būs jāmaksā arī tad, ja ūdeni nepatērēs.
