Ekonomika
Bizness

Bezpajumtnieki “iziet no modes” – fiktīvo firmu dibināšanai izmanto citus1

Foto: Andrey Popov/Fotolia

Fiktīvo firmu dibināšanai šobrīd biežāk izmanto lētticīgus strādājošos, nevis bezpajumtniekus, intervijā aģentūrai LETA atzina Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere.

“Situācijas, kad par uzņēmuma īpašnieku tiek norādīti bezpajumtnieki, kļūst arvien retākas. Šīs personas jau ir nonākušas iestāžu redzeslokā un, visticamāk, ir iekļautas riska sarakstos.”

“Bet, protams, arī noziedzīgā pasaule attīstās. Tāpat jāņem vērā cilvēku lētticība.”

“Ja agrāk tie paši bezpajumtnieki tika aktīvi izmantoti, tagad redzam, ka tiek izmantoti parasti cilvēki, kuri par salīdzinoši nelielu samaksu piekrīt parakstīt dokumentus, uzņemties juridiskās saistības, neapzinoties, ar ko viņi riskē,” sacīja Paidere.

Lai ar to cīnītos, ir jāuzlabo sabiedrības izpratne par to, ka nevar parakstīt visus dokumentus, ko liek priekšā.

Galvenā valsts notāre uzsvēra, ka valsts iestādes turpina strādāt, lai izskaustu fiktīvu firmu dibināšanu, taču vienlaikus piebilda, ka pēc personas izskata vien nepateiksi, vai tā ieplānojusi veikt noziedzīgas darbības.

“Ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) periodiski runājam par to, ko darīt. Pat tad, ja persona atnāk uz UR klātienē, mēs nevaram noteikt, vai viņš būs vai nebūs noziedznieks.”

“Turklāt nereti cilvēkam, kurš ikdienā nav saistīts ar juridiskām lietām, būs vēl grūtāk atbildēt uz mūsu jautājumiem, nekā tam, kurš ieradis shēmot. Vārdu sakot, pēc skata to nepateiksi, kā arī pēc UR iesniegtajiem datiem to noteikt uzreiz nevar.”

“VID redz vairāk – kas ir bijis iepriekš, kāda ir bijusi finanšu situācija, vai izveidojušies nodokļu parādi. Strādājam pie tā! Skatāmies, vai ir kas tāds, ko varam pārbaudīt vēl pirms reģistrācijas,” sacīja Paidere.

Vienlaikus viņa atzina, ka ļoti stingrus ierobežojumus uzņēmumu reģistrācijai nav efektīvi veidot.

“Man šķiet, ka to sētu ļoti augstu ap reģistrāciju neuzcelsim. Regulāri tiek runāts par papildu pārbaudēm, ierobežojumiem u.tml., bet tas nedod tik lielu efektu. Tie, kas grib krāpties, ļoti ātri saprot, ko pārbauda un kas jādara citādāk,” teica galvenā valsts notāre.

Saistītie raksti

Pēc Paideres teiktā, drīzāk ir jāstiprina tiesībsargājošās iestādes, lai tām būtu resursi un kompetenti darbinieki, kas var “atkost” krāpnieciskās shēmas.

“Jo vairāk personu tiks pieķerts un sodīts par šādām darbībām, jo vairāk citi aizdomāsies, vai ir vērts ko tādu mēģināt darīt. Taču tā nav tikai unikāla Latvijas problēma, tā ir visā pasaulē, ka fiziskas personas izmanto, juridiskas personas slēpjas aiz tām utt. Kaķa un peles spēles,” norādīja UR vadītāja.

LA.lv