Latvijā
Kriminālziņas

Bezpajumtnieki no Latvijas izmantoti vērienīgā krāpšanā Zviedrijā 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – EPA/LETA

Šovasar Zviedrijā iztiesāja nodokļu krāpšanas lietu par Stokholmas Jaunās Karolinska slimnīcas būvniecību. Septiņus cilvēkus atzina par vainīgiem nodokļu krāpšanā un piesprieda viņiem reālus cietumsodus. Shēmā bija iesaistīti arī cilvēki no Latvijas. Viņi nebija noziegumu plānotāji vai organizatori. Šo cilvēku uzdevums bija atvērt kontus Zviedrijas bankās, izņemt banku kartes un atdot tās shēmas vadītājiem. Par to viņi saņēma atlīdzību. No Latvijas nelikumīgajos darījumos iesaistīti četrpadsmit cilvēki. Vismaz četri no viņiem tagad miruši, vēstīja TV3 raidījums “Nekā Personīga”.

Zviedrijas izmeklētāji un prokurori šogad atšķetināja vērienīgu nodokļu krāpšanas afēru, kurā darbojās vairākas celtniecības firmas un fiktīvi uzņēmumi. Shēmas mērķis bija iegūt skaidru naudu, lai maksātu aplokšņu algas strādniekiem no Austrumeiropas.

Lauvas tiesu no netīrās naudas saņēma firma “B&D group”. Firma kā apakšuzņēmējs piedalījās piecu miljardu eiro vērtā Stokholmas pašvaldības projektā jaunas slimnīcas būvniecībā. Jaunā Karolinska slimnīca šobrīd ir dārgākā un modernākā medicīnas iestāde Zviedrijā. Tai bija jākļūst par politiķu lepnumu, taču naudas atmazgāšanas skandāls to sabojāja.

Ģenerāluzņēmējs slimnīcas būvniecībā bija zviedru “Skanska”, bet “B&D group” bija nolīgts apmešanas darbiem. Tās īpašnieks ir imigrants no Gruzijas. Viņš pārsvarā nodarbināja cilvēkus no Austrumeiropas.

Nodokļu krāpšanas shēmas centrālais uzņēmums bija “DMM Enterprenad”. Tas izrakstīja rēķinus reāli strādājošām celtniecības kompānijām par fiktīviem pakalpojumiem. Kad firma rēķinu apmaksāja, “DMM Enterprenad” to pārskaitīja uz fiktīvu uzņēmumu vai privātpersonu kontiem. Tad organizatori naudu izņēma bankomātos un atdeva atpakaļ firmām, nelielu procentu paturot kā atlīdzību par pakalpojumu. Shēmā nauda skaitīta uz 100 kontiem un no bankomātiem izņemti pieci miljoni eiro.

Krāpšanā bija iesaistīti arī četrpadsmit cilvēki no Latvijas. Uz šo cilvēku kontiem Zviedrijas bankās pārskaitīti simtiem tūkstoš eiro. Taču naudu viņi nesaņēma, jo bankas kartes un kontroli pār kontiem bija atdevuši shēmas organizatoriem.

Cilvēkus, kas bija gatavi pārdot savu identitāti, shēmas atbalstītāji atrada pie bezpajumtnieku patversmes un Centrāltirgū. Topošie firmu direktori un īpašnieki tad ar prāmi devās uz Zviedriju, kur tika cienāti ar alkoholu un kārtoja darījumus – gāja uz bankām, atvēra kontus un parakstīja visu, ko labvēļi prasīja.

Centrālā shēmas uzņēmuma “DMM Enterprenad” īpašnieks Jurijs Markevičs savu ceļu uz Zviedrijas miljonāra statusu sāka 2014.gada sākumā no patversmes Rīgā. Patversmē viņu uzrunājis kāds nepazīstamais, kurš piedāvājis nopelnīt. Viņš vairākkārt ar prāmi ceļojis uz Zviedriju, darījis visu, ko shēmotāji likuši. Par katru braucienu saņēmis 40 eiro. Pagājušajā gadā viņš pārcēlies uz dzīvi Vācijā. Tur viņu aizturējuši likumsargi, izdevuši Zviedrijai. Zviedrijas cietumā Markevičs pavadījis 3 mēnešus, kamēr noskaidrojies, ka viņš par darījumiem un shēmām neko nezina. Tikai cietumā viņš uzzinājis, ka bijis īpašnieks firmai, kas apgroza miljonus.

Savukārt Nikolajs ir gadījuma darbu strādnieks. Viņu uzrunājis nepazīstams cilvēks Centrāltirgū. Piedāvājis apmaksātus braucienus uz Zviedriju, kur būšot jāatver konti bankās un jāparaksta daži dokumenti. Solīta 50 eiro liela atlīdzība par katru braucienu.

Zviedrijā viņš bijis piecas vai sešas reizes. Identitātes karti viņš saņēmis trešajā braucienā, bet uz bankām atvērt kontus un izņemt kredītkartes viņš kopā ar shēmas izpildītājiem gājis ceturtajā braucienā. Visus dokumentus atdevis cilvēkiem, kas viņu Stokholmā sagaidījuši un visur izvadājuši. Kā viņus sauc, Nikolajs neatceras. Pēdējā braucienā viņam bijis jāpērk “Mercedes” apvidus auto. Bijis jābūt klāt, jo auto pirkts viņa Zviedrijā reģistrētajai firmai.

Tagad Nikolajs ir bez bezdarbnieks. Savainojis roku, tāpēc atlaists no darba kokzāģētavā. Uz bezdarbnieka pabalstu viņš nevar pretendēt, jo viņam arī Latvijā reģistrētas firmas.

Lai gan notikumi ar fiktīvajiem kontiem un firmām Stokholmā notikuši salīdzinoši nesen, no 2014.līdz 2016.gada vidum, vismaz četri no identitātes pārdevējiem jau ir miruši. Viens no nelaiķiem ir Anatolijs Jefremovs. Jefremova šķirtā sieva “Nekā personīga” apstiprināja, ka viņš braukājis uz Zviedriju. Viņa joprojām saņemot vēstules no Zviedrijas varasiestādēm, ko nespējot izlasīt, jo tās ir zviedru valodā. Jefremovs miris no plaušu karsoņa, jau iepriekš bijušas veselības problēmas, ko izraisījis alkoholiķa dzīvesveids.

Latvijas policijai nav ziņu, ka trīs citu Zviedrijas braucēju nāves būtu saistāmas ar viņu biznesu Zviedrijā. Ticamāk, ka tie miruši pārliecīgas alkohola lietošanas dēļ. Taču ne visi, kas piekrita sadarboties ar Zviedrijas nodokļu krāpniekiem, ir alkoholiķi vai bezpajumtnieki.

Jūnijā Stokholmā kriminālprocesu iztiesāja pirmās instances tiesa. Sodi bija bargi. Baltkrievijā dzimušo un Polijā juridisko un ekonomista izglītību ieguvušo shēmas organizatoru Pāvelu Jackovski notiesāja ar četriem gadiem cietumā. Celtniecības firmu amatpersonas, kas izmantoja naudas mazgāšanas pakalpojumus, sodīja ar cietumu no viena līdz trīs gadiem.

6.novembrī lietu izskatīja apelācijas instancē. Tā bija vēl bargāka. Organizatoram piespriesti seši gadi, arī vairākiem citiem līdzdalībniekiem cietumā būs jāsēž ilgāk. Latvijas iedzīvotājus, kuru identitātes krāpnieki izmantoja kontu atvēršanai un bankas karšu saņemšanai, netiesāja.

LA.lv