Mobilā versija
+1.2°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
6. decembris, 2017
Drukāt

“Bezvests.lv” nāk klajā ar būtisku ierosinājumu personu meklēšanā (2)

Foto no "bezvests.lv" konta "Facebook"Foto no "bezvests.lv" konta "Facebook"

Valstij vajadzētu sagatavot izmaiņas likumos, kas paredzētu piemērot administratīvo atbildību pieaugušām personām, kuras apzināti nepaziņo tuviniekiem savu atrašanās vietu, bet tikmēr policija un sabiedriskās organizācijas tērē resursus šo cilvēku meklēšanai, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sacīja biedrības “Bezvests.lv” pārstāve Sandra Miķelsone.

“Bezvests.lv” ir Latvijā redzamākā nevalstiskā organizācija, kura policijai un tuviniekiem palīdz ar brīvprātīgajiem personu meklēšanā. Miķelsone komisijā norādīja, ka biedrības praksē ir tādi gadījumi, kad persona, nepaziņojot tuviniekiem, labprātīgi dodas, piemēram, uz ārzemēm, kamēr policija un biedrība bezjēdzīgi tērē resursus personas meklēšanai.

Miķelsones ieskatā, šādām personām vajadzētu piemērot administratīvo sodu. Viens no sodiem varētu būt piespiedu darbs.

Pēc komisijas sēdes Miķelsone aģentūrai LETA skaidroja, ka šādi “pastāvīgie klienti diemžēl gadās”, turklāt policija nereti secinājusi, ka šādi cilvēki jau iepriekš nonākuši meklēšanā.
Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšniekam pulkvedis Jānis Lazdiņš aģentūrai LETA norādīja, ka VP šādu priekšlikumu drīzāk neatbalsta.

Policija novērojusi, ka cilvēki sastrīdas un dodas nezināmā virzienā, bet ģimene vēršas policijā ar iesniegumu par personas bezvēsts pazušanu. Tajā brīdī policija nevarot būt pārliecināta, ka nav noticis nelaimes gadījums, pašnāvība vai noziegums.

“Mums ir jāpārbauda šie gadījumi un jāreaģē. Protams pastāv jautājums cik plašai šādai pārbaudei jābūt, bet skaidrs, ka nevajadzētu būt administratīvai atbildībai. Citās valstīs policija pārliecinās, ka attiecīgajā brīdī pret personu nav izdarīts noziegums un ar to savu pārbaudi beidz. Iespējams, ka šāds variants prasa mazāk resursu no valsts, un, iespējams, ka vajadzētu izvēlēties šādu metodiku. Es nedomāju, ka būtu adekvāta rīcība nemeklēt un vēl jo vairāk sodīt cilvēkus pēc tam, kad konstatēts, ka nav noticis noziegums,” norādīja Lazdiņš.

Šodien komisijas sēdē deputāti ar Valsts policijas un “Bezvests.lv” pārstāvjiem diskutēja par tehnisko nodrošinājumu un citām problēmām, kas saistītas ar pazudušo cilvēku meklēšanu.

VP pārstāvji atzina, ka, ja biedrības rīcībā ir dažādi tehniskie līdzekļi personu meklēšanā, tad valsts resursi ir ierobežotāki. Policijas rīcībā ir viens drons, taču tas nav piemērots pazudušo cilvēku meklēšanai, tomēr policija meklēšanā izlīdzas ar Nacionālo bruņoto spēku helikopteru un cilvēka ķermeņa izdalītā siltuma uztveršanas ierīcēm, kā arī “bezvests.lv” aprīkojumu – sonāriem un dronu.

VP pārstāvji arī žēlojās, ka mobilo sakaru operatori nevarot noteikt precīzu pazudušā cilvēka mobilā telefona atrašanās vietu. Policijai gan neesot zināms, vai operatoriem vienkārši nav šādu tehnisku iespēju, vai arī pastāv citi iemesli. “Mēs šobrīd no operatoriem saņemam informāciju, ka atrašanās vietas precizitāte mērāma kilometros, un ar to ir par maz, lai personu ātrāk atrastu,” norādīja Lazdiņš.

Viņš komisijā arī atzina VP koordinējošos trūkumus personu meklēšanā, jo praksē bijušas situācijas, kad policijas darbinieki nav īsti gatavi vadīt liela mēroga meklēšanas pasākumus. Īpaši šāda situācija esot izveidojusies reģionos. “Tiklīdz meklēšanā iesaistās armija un brīvprātīgie, tā var rasties problēmas,” viņš norādīja.

VP vadība gan šai problēmai ir pievērsusi uzmanību, un VP izveidota darba grupa, kura strādā pie risinājumiem, lai efektīvāk koordinētu meklēšanas pasākumus.

Analizējot mazā Ivana pazušanu Liepājā, policija secinājusi, ka liela apmēra gadījumos ir nepieciešams vairāk iesaistīties pašvaldībām, kas varētu palīdzēt meklētāju nodrošināšanā ar ēdienu vai pārvietojamām tualetēm. Tāpat VP secinājusi, ka nepieciešama pašvaldības policijas iesaiste plašāka mēroga meklēšanas pasākumos, īpaši, lai kontrolētu masveida brīvprātīgo meklētāju un ziņkārīgo cilvēku kustību.

“Bezvests.lv” pārstāve Miķelsone policijas darbu cilvēku meklēšanā vērtē pozitīvi, lai gan policijai kopumā ir sistēmas problēmas ar likumsargu trūkumu un zemajām algām. Tajā pašā laikā Miķelsone norādīja, ka no valsts un pašvaldību institūciju puses galvenā problēma ir preventīvā darba trūkums ar sociāla riska grupām. To esot pierādījis Liepājā pazudušā mazā Ivana gadījums.

Tāpat šobrīd problēma cilvēku meklēšanā ir efektīvas informācijas aprites trūkums. Nereti informācija par pazudušo netiek ievadīta dažādās datu bāzēs un informācija par meklējamo nenokļūst līdz pašvaldības policijai. Tāpat nav informācijas apmaiņā sadarbības ar slimnīcām un patversmēm, norādīja Miķelsone.

Biedrība arī uzskata, ka informācijas izplatīšanā vairāk nepieciešams iesaistīt sabiedriskā transporta uzņēmumus vai arī pazudušā cilvēka rajonā visiem iedzīvotājiem nosūtīt īsziņas par meklējamo personu. Tāpat vajadzētu apsvērt iespēju par brīvprātīgo meklētāju reģistra ieviešanu.

Uz komisijas sēdi uzaicinātais Latvijas Juristu apvienības (LJA) vadītājs Rihards Bunka vērsa deputātu uzmanību, ka jādomā arī par risinājumiem, kas notiek ar personas īpašumu kamēr cilvēks atrodas bezvēsts prombūtnē. “Ja, piemēram, kāds braucis ar pazudušās personas automašīnu un fotoradars konstatējis ātruma pārkāpumu, tad kuram jāpiemēro sods, ja prombūtnē esošā persona tiek atrast mirusi?” retoriski vaicāja Bunka.

Ņemot vērā visu minēto, Saeimas komisija nolēma rakstīt vēstules Iekšlietu ministrijai, lai saprastu kādas tehniskas iespējas paredzēt attīstīt personu meklēšanas pasākumu uzlabošanai. Tāpat komisija rakstīs vēstuli Satiksmes ministrijai, lai saprastu, kāpēc neizdodas noteikt personu mobilā tālruņa atrašanās vietu.

Jau ziņots, ka ik gadu Valsts policija saņem 700 līdz 1000 iesniegumu par bezvēsts pazudušām personām, un lielākā daļa šo personu tiek atrastas. 2015.gadā deviņos mēnešos meklēšanā izsludinātas 752 bezvēsts pazudušas personas, bet 2017.gadā deviņos mēnešos jau 1075 personas. Šogad deviņos mēnešos aktuālā meklēšanā bija 165 personas.

Bezvēsts pazudušo personu skaita pieaugumu policija skaidro ar to, ka salīdzinoši vairāk cilvēku nekā iepriekš pieņem lēmumu ziņot policijai par pazušanas gadījumiem. Tas saistīts ar policijas preventīvo darbu un problēmas aktualizēšanu medijos.

Personu pazušanas iemesli ir dažādi. Ir situācijas, kad tuvinieki vēršas policijā, bet, veicot meklēšanas pasākumus, izrādās, ka persona vai nu apzināti nevēlas kontaktus ar tuviniekiem, vai arī cilvēks nav paspējis radiniekiem paziņot savu atrašanās vietu.

Bezvēsts pazudušo personu problēma īpaši aktualizējas rudeņos, kad cilvēki, neaprēķinot savus spēkus un orientēšanās spējas apvidū, vieni dodas mežā un apmaldās, norādīja likumsargi.

Īpaša kategorija ir bērni – klaiņotāji, kuri dažādu iemeslu dēļ aizgājuši no bērnu centriem, internātskolām, nelabvēlīgām ģimenēm. Šādi regulārie klaiņotāji pazūd vairākas reizes gadā, bet pēc tam tiek atrasti vai arī paši atgriežas. Ir gadījumi, kad ģimene ir nelabvēlīga, bet bērns vēlas doties prom pēc strīda vai draugu mudināts, norādīja Valsts policijas pārstāvji.

No personām, kuras atrastas mirušas, vairāk nekā 98% gadījumu notikuši nelaimes gadījumi, piemēram, noslīkšana un pašnāvības. Atlikušie gadījumi, kuri ir krietni mazākā skaitā, ir tādi, kad pret šīm personām izdarīti noziegumi, norāda Valsts policijā.

Vidēji gadā policijai neizdodas atrast 30 līdz 50 cilvēkus.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Parasti presē figurē pazuduši dzērāji, tas liek padomāt!!!

  2. Paldies žurnālistam, kas no konteksta šo un tikai šo ziņu izrāva, bet par visu pārējo, par ko runājām, “aizmirsa” uzrakstīt. Jauki no žurnālistikas viedokļa novērst uzmanību no svarīgākām lietām.
    Bet konkrēti par rakstā minēto – mēs runājām par “hroniskiem” gadījumiem un par sociālo atbildību. Gribi “pazust”, atstāj zīmīti.

Draugiem Facebook Twitter Google+