Tehnika

Biatlonista sirdspuksti: Latviešu unikālo programmu lieto norvēģi 16


“Fjord software” īpašnieks un vadītājs Uldis Apsītis jau nākamajā biatlona sezonā cer digitalizēt TV ekrānos ne tikai biatlona šaušanu, bet arī sirdspukstus.
“Fjord software” īpašnieks un vadītājs Uldis Apsītis jau nākamajā biatlona sezonā cer digitalizēt TV ekrānos ne tikai biatlona šaušanu, bet arī sirdspukstus.
Foto – Raivis Šveicars

Latvijas programmatūras uzņēmums izstrādājis rīku biatlonistiem un treneriem, kā arī cer to integrēt TV ekrānos. Jau nākamajā biatlona sezonā pastāv liela varbūtība, ka sporta veida līdzjutēji savos televizoros biatlona sacensību laikā redzēs kādu jauninājumu. Līdzīgi kā F1 sacensībās tiek mērīts gravitācijas spēks vai riepu temperatūra, biatlonā skatītājiem tiks piedāvāts redzēt katra biatlonista pulsu pirms šaušanas, šaušanas laikā un pēc tās, kā arī redzēt, kur tieši biatlonisti trāpījuši mērķī. Kas būtiski, pie šīs tehnoloģijas strādā latviešu programmatūras uzņēmums “Fjord software”.

Kompānijas īpašnieks un vadītājs Uldis Apsītis sacīja, ka uzņēmums ar šādu nosaukumu darbojas jau četrus gadus, taču uzņēmuma komanda pie dažādiem projektiem strādājusi kopā jau vairāk nekā desmit gadus. “Sākumā biju viens pats un tā gadījās, ka mani pirmie kontakti un klienti bija Norvēģijā. Tāpēc arī tāds nosaukums – “Fjord software”, kas asociējas ar norvēģu fjordiem. Sākumā izveidojām apmācības platformu – tiešsaistes apmācību videokursus, eksāmenu kārtošanu nekustamo īpašumu nozarē. Saistībā ar nekustamo īpašumu nozari norvēģiem ik pa diviem gadiem 15 stundas jāpavada kursos. Līdz šim viņi to darīja klasēs. Mēs izveidojām platformu, kurā visu to pašu var paveikt, izmantojot savu tālruni, planšetdatoru vai datoru. Mūsu lielākais klients Norvēģijā ir “DNB”, kas ir arī Norvēģijā lielākais nekustamā īpašuma aģents,” stāsta Uldis.

Norvēģijā tehnoloģija jau strādā

“Viens no maniem pirmajiem un lielākajiem klientiem Norvēģijā bija cilvēks, kurš pa dienu strādā reklāmas aģentūrā, bet vakaros ir bērnu biatlona komandas treneris. Sēdējām ar viņu vienu reizi un domājām – ko lai interesantu izdara? Līdz tam biatlonisti, trenējot šaušanu, lietoja tādus metāliskus mērķus ar magnētiņiem. Savukārt kladē pierakstīja šāvienus un tad, pētot mērķus un klades pierakstus, mēģināja kaut ko izanalizēt. Mēs izdomājām aizstāt šos magnētus un kladi ar tiešsaistes rīku, kur var ievākt datus un tos automātiski salīdzināt,” norādīja U. Apsītis.

Nu jau rīks “apaudzēts” ar dažādām lietām, piemēram, nu var redzēt ne tikai šaušanas precizitāti un vietu, kur trāpīts, bet arī sportista sirdspukstus šaušanas laikā, kā arī pirms un pēc tās. “Fjord software” savu rīku integrējusi “Polar” ierīcēs, kuras mēra sportistu pulsu, nodrošinot datu automātisku nonākšanu tīmeklī, kur ar tiem acumirklī var strādāt treneri.

“Tas mums ļauj salikt kopā daudzas šaušanu sērijas un analizēt, kāpēc šo vai citu šāvienu sportists netrāpīja. Tagad strādājam arī pie “profesionālās” versijas, kas izskatās jau kā mājaslapa, kurā treneri varēs redzēt apkopotus visas savas komandas, sportistu datus un būs iespēja tos salīdzināt plašākā griezumā,” teic Uldis. Taču grūtākais un redzamākais mērķis būs šī visa integrēšana mūsu televizoru ekrānos.

Izrādās gan, ka Norvēģijas nacionālā televīzija “NRK” savām vajadzībām, translējot valsts čempionāta cīņas, programmatūru jau izmanto. Lielais mērķis ir jau nākamsezon izcīnīt iespēju tehnoloģiju parādīt “Eurosport” un, iespējams, Latvijas Televīzijas ekrānos – ar LTV uzņēmums vēl nav runājis, taču Uldis atklāj, ka gribētu tehnoloģiju izmēģināt arī ar viņu palīdzību. “Kaut kad tehnoloģiju redzēsiet, visticamāk, posmā Holmenkollenē. Jautājums vēl ir – ko tieši no visa varēs redzēt. Ideālā kārtā varēs redzēt sportistu sirdspukstus un trāpījumus mērķī,” norāda kompānijas vadītājs.

Latviešu tehnoloģiju jau izmanto apmēram 200 treneru visā Norvēģijā un vēl apmēram simts pārējā pasaulē, arī Vācijas treneris sācis izmantot “Fjord software” rīku. Turklāt “Eurosport” biatlona režisors esot norvēģis, kurš režisē arī biatlona sacensības olimpiskajās spēlēs.

Izmanto arī latvieši

Arī Latvijā tehnoloģiju izmanto, turklāt gana daudzi – gan biatlonisti, gan treneri. Piemēram, savulaik pazīstamais biatlonists Jēkabs Nākums uzņēmumam ļoti palīdzot ar atsauksmēm. Andrejs Rastorgujevs gan rīku neizmanto, un viņš nav arī uzrunāts. “Mūs vairāk interesē tie, kuri paši ir ieinteresēti. Negribam uzmākties, uzspiest, jo mums šobrīd ļoti svarīgi ir testi, lai mēs no lietotājiem saņemtu atgriezenisko saiti – kas patīk, kas nepatīk, kas būtu jāuzlabo utt. Turklāt Rastorgujevs šogad koncentrējās olimpiskajām spēlēm un viņš noteikti neko negribētu mainīt,” sacīja U. Apsītis.

Vēl tālākai nākotnei uzņēmums plāno izstrādāt tehnoloģiju, kas automātiski pēc šāviena visu informāciju no mērķa aizgādātu tiešsaistē.

“Fjord software” laika gaitā ieguvis lielisku klientu bāzi ārzemēs. Kamēr citi runā par Latvijas pamešanu, uzņēmums joprojām turas tepat un nemaz nedomā Latviju pamest. “Esmu pastrādājis ārzemēs, tāpat arī mani partneri un visi esam atgriezušies atpakaļ. Lai kā arī būtu, bet izdevīgais scenārijs ir strādāt ārzemju tirgum no Latvijas. Kaut vai skatoties, kādi ir izdevumi dzīvošanai Norvēģijā. Mēs darbojamies jomā, kurā piedāvāt pakalpojumus bez problēmām var arī attālināti. Turklāt norvēģi ir ļoti konservatīvi. It kā viņi ir ļoti draudzīgi, bet saviem draugiem viņi tevi ieteiks tikai pēc diviem trim gadiem, kas ir ļoti ilgi,” norādīja uzņēmuma īpašnieks.

LA.lv