Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. maijs, 2016
Drukāt

Bibliotēkai veltītā opera “Iemūrētie” – mūsdienīgs stāsts par būvupuri

Foto: LETAFoto: LETA

Operas "Iemūrētie" libreta autore Inese Zandere un komponists Ēriks Ešenvalds preses konferencē.

Komponista Ērika Ešenvalda un libreta autores Ineses Zanderes opera “Iemūrētie”, kas pasaules pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā piedzīvos 19.maijā, būs mūsdienīgs un jauneklīgs iestudējums, šodien žurnālistiem stāstīja izrādes veidotāji.

Dziedātāja Inga Šļubovska-Kancēviča, kurai operā uzticēta galvenā loma, klāstīja, ka šajā iestudējumā izmantoti daudzi jauni izteiksmes līdzekļi, kādi līdz šim operā nav izmantoti. Piemēram, būs aina, kurā dziedātājai nāksies karāties pusotra metra augstumā virs skatuves.

Tāpat viņa piebilda, ka opera “Iemūrētie” nav opera tās klasiskajā izpratnē. “Liela loma šajā iestudējumā ir korim, un jāsaka, ka mums kā solistiem pat ir diezgan grūti konkurēt ar kori,” sacīja Šļubovska-Kancēviča.

Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš vēstīja, ka katrs latviešu jaundarbs ir notikums, kas ir atzīmējams visas valsts mērogā. “Jaunā opera ir izaicinājums radošajai komandai un trupai, jo ejam virzienā, kas nevienam nav zināms. Taču tajā pašā laikā tas ir valdzinoši, jo rezultātu uzzināsim tikai tad, kad būs notikusi pirmizrāde,” pauda Liepiņš.

Viņš akcentēja, ka radošajā komandā strādājošie cilvēki ir garants tam, ka darbs ir nopietns un rūpīgi pārdomāts.

Operas diriģents ir Māris Sirmais, režisore Laura Groza-Ķibere, scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, video mākslinieks “-8”, kustību režisore Liene Grava un gaismu mākslinieks Jevgeņijs Vinogradovs.

Ešenvalds bilda, ka ceļš līdz šai operai ir bijis tāls, asaras un sāpes prasošs. “Katra lapa ir izauklēta, pilnveidota un izsāpēta. Lai arī esmu iztēlojies ainu no ainas, es neuzspiežu savu redzējumu Grozai-Ķiberei. Viņa iestudējumu izveidojusi 100 reizes labāku, nekā tas bija manās idejās,” klāstīja komponists.

Tāpat viņš skaidroja, ka jau pēc 2007.gada, kad operā tika iestudēta viņa opera “Augļu koks ir Jāzeps”, viņš saprata, ka opera ir liela mašinērija un viņam pašam svarīgākais ir palaist vaļā grožus, ļaujot cilvēkiem darīt savu darbu.

Savukārt libreta autore pauda cerību, ka skatītāji, vērojot operu “Iemūrētie”, nedomās tikai par Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), jo 2008.gadā, kad šis darbs piedalījās libretu konkursā, viņai nav bijusi doma par LNB, bet gan bijusi vēlme apmierināt savu kaislību pret būvupura tēmu. Tomēr Zandere piebilda, ka garais un mokošais stāsts par LNB tapšanu ir pierādījums, ka mītiem ir taisnība.

Zandere klāstīja, ka šis librets bija iecerēts kā cieņas apliecinājums dzejniekam Knutam Skujeniekam, kuram pateicoties lielā mērā līdz mums nonākusi Eiropas folklora. “Cilvēka ambīcijās ir radīt vienlaikus skaistas un lielas lietas. Lai radītu ko patiešām lielu, ir jānes upuris. Šajā operā ir grūti saprast, vai beigas ir traģiskas vai labas, jo bibliotēka tiek uzcelta, bet, lai to izdarītu, daudz kas tiek upurēts,” atklāja libreta autore.

Diriģents Sirmais ir daudzu Ešenvalda darbu pirmatskaņotājs, un, kā skaidroja komponists, Sirmais uz papīra uzrakstītu mūziku prot izvilkt ārā un nodot līdz klausītāju ausīm un sirdīm.

Savukārt Sirmais skaidroja, ka nekad nav pretendējis un vēlējies kļūt par operas diriģentu, taču divu mēnešu posmu, kurā notiek “Iemūrēto” mēģinājumi, viņš bauda ar pilnu mīlestību un kaisli.

“Man ir liels prieks un pateicība par uzaicinājumu un uzticību. Jāsaka gan, ka man ir pienācis tas laiks, kad es necenšos izpatikt. Esmu godīgs pret sevi un daru savu darbu, kā to jūtu. Esmu iemīlējis dziedātājus ar visiem viņu raksturiem, kā arī varu uzslavēt izcilo operas kori un mūziķus,” sacīja Sirmais.

Režisorei Grozai-Ķiberei darbs pie “Iemūrētajiem” ir pirmā pieredze operā. Viņa vēstīja, ka salīdzinoši vēlu uzrunāta dalībai šajā iestudējumā un, neprotot atteikt, viņa piekritusi. “Es intuitīvi metos iekšā darbā. Tagad mana intuīcija saka, ka tuvojamies kam būtiskam, lielam un neaizmirstamam,” sacīja režisore. Viņa gan piebilda, ka nedaudz mulsinoši šķiet tas, ka mēģinājumu procesā klāt ir arī operas autori, taču tajā pašā laikā tas viņai patīk, jo režisore jūt atbalstu.

Jau ziņots, ka “Iemūrētie” ir opera par bibliotēkas uzcelšanu un upuri, bez kura neesot iespējams radīt neko patiesi lielu. Visā Eiropā pazīstamas leģendas par cilvēkiem, kas dzīvi iemūrēti dažādu celtņu pamatos vai sienās, lai ēkas varētu tikt uzceltas un iegūtu dvēseli. Šīs operas stāsta varoņi ir mākslinieki un mūrnieki, bibliotekāri un politiķi, viņu mīlestība un nodevība, ticība un pienākums.

Galvenajās lomās piedalīsies Inga Šļubovska-Kancēviča vai Elīna Šimkus, Laura Grecka vai Ieva Parša, Raimonds Bramanis vai Mihails Čuļpajevs, Jānis Apeinis vai Rihards Millers.

Librets ieguva otro vietu Latvijas Nacionālās operas rīkotajā libretu konkursā 2008.gadā.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+